Tramps ir faktiski izvirzījis ultimātu, paziņojot, ka Ukrainas armijai jāpārtrauc triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, jo tas paaugstinot dīzeļdegvielas cenas pasaulē.

Izrādās, lūk, tieši tas, nevis viņa karš pret Irānu, ko ASV prezidentam nekādi neizdodas novest līdz uzvarošam noslēgumam, ir šīs situācijas cēlonis.

Strauji tuvojas Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, kurās prognozē demokrātu uzvaru. Tomēr degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās nevis krītas, bet gan kāpj.

Amerikas prezidentam nekavējoties jāatrod vainīgais šajā cenu kāpumā – un viņš to ir atradis.

Tad iesaistījās arī Trampa znots, apgalvojot, ka miera līgums starp Ukrainu un Krieviju jau būtu noslēgts, ja Kijiva būtu piekritusi atdot teritorijas, kuras pieprasa Vladimirs Putins.

Viņi faktiski tieši pasaka: ASV un Trampam ir vajadzīgs miera līgums, nevis miers vārda globālajā izpratnē. Ja tiks parakstīts miera līgums, Trampa un viņa partijas reitingi pirms vēlēšanām pieaugs.

Viss ir vienkārši: tā ir tikai peļņa un bizness.

Vairums cilvēku ASV saprot – lai gan negribīgi to atzīst paši sev –, ka teritoriālā piekāpšanās neapturēs Putina agresiju.

Viņa mērķis ir iznīcināt Ukrainu kā neatkarīgu valsti, nomainīt tās valdību ar marionešu režīmu (līdzīgu tam, kāds ir Baltkrievijā) un pārvērst valsti par placdarmu turpmākam spiedienam uz Eiropu.

Doņeckas vai Luhanskas apgabalu robežu sasniegšana ir tikai starpposms, nevis galīgais mērķis.

Un vēsture liecina, ka agresora nomierināšanas politika bieži vien noved tikai pie jauniem vēl plašāka mēroga konfliktiem.

Atsevišķas publiskas personas ASV jau atklāti apsūdz savas valsts prezidentu, ka viņš strādā Krievijas labā.

Tiek apgalvots, ka ASV piedāvāto plānu kara izbeigšanai Ukrainā patiesībā ir sacerējusi Maskava, bet Baltais nams to vienkārši uzlicis uz oficiālas veidlapas.

Pirms vēlēšanām daudzās valstīs prokrieviski noskaņoti un populistiski kandidāti izplata ierastos apgalvojumus, ka mūsu nodokļu maksātāju nauda it kā tiek tērēta ieročiem Ukrainai, nevis slimnīcām, bērniem un pensionāriem.

Tomēr viņi saviem atbalstītājiem noklusē faktu: ja Ukraina kritīs un Putins pietuvosies tieši NATO robežām, tad aizsardzībai būs jāatvēl daudzkārt lielāki līdzekļi, bērni universitātes vietā nonāks armijā.

Nauda, kas tiek tērēta ieročiem Ukrainai, garantē, ka rīt uz Eiropas slimnīcām un skolām nekritīs Krievijas bumbas.

Turklāt daudzi neapzinās, ka liela daļa Ukrainas bruņojumam paredzēto līdzekļu faktiski tiek tērēta viņu pašu valstī (vai kopumā sabiedroto valstīs), veicot pasūtījumus aizsardzības nozares uzņēmumos.

Tas nozīmē darbavietas iedzīvotājiem, nodokļu ieņēmumus budžetā un pašu ekonomikas izaugsmi.

Ja Eiropā izceltos liels karš, tā izraisītais ekonomiskais sabrukums un inflācija atstātu visus bez jebkādiem līdzekļiem. Tādēļ – vai nav daudz lētāk apdzēst ugunsgrēku kaimiņa mājā nekā gaidīt, līdz nodegs viss kvartāls?

Oleksandrs Grinka, žurnālists