liepajniekiem.lv
Pasniedzēji ar bijušā audzēkņa panākumiem lepojas, saskata viņā daudzsološu mākslinieku.
Savu vietu vēl meklē
Liepājas muzeja lielajā zālē aplūkojami vairāk nekā 70 darbi. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, gleznotājs Aleksejs Naumovs stāsta, ka Kristapa darbam vienkārši paiet garām neesot bijis iespējams.
Gleznu ievērojušas arī kolēģes, ar ko A. Naumovs darbojies žūrijā, – gleznotāja Anita Arbidāne un māksliniece Ieva Epnere.
“Mēs ļoti ātri vienojāmies, kuram piešķirt 1. vietu,” atceras profesors. Uzrunājusi mākslinieka krāsu un kompozicionālā izjūta.
“Glezna ir sirreālistiska. Ir jūtams pārdzīvojums, kaut kas no briesmām, kustība, ritms. Izmantotas kontrastējošas krāsas: zaļš un sarkans, violets un oranžs, zils un dzeltens, dominē melnā krāsa.”
K. Tinte ticis pamanīts jau studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā, jo bijis “tāds savdabīgs”.
“Savā daiļradē viņš pārsteidza ar savu redzējumu, kompozicionālo uztveri,”
vērtē A. Naumovs.
“Ļoti profesionāls cilvēks. Glezno labi un savā manierē, kas ir ļoti pozitīvi. Ceru, ka iegūtā 1. vieta viņam kalpos par dzinuli turpināt, nepamest šo profesiju.”
Kristaps stāsta, ka pie gleznas veidošanas ķēries uzreiz pēc tam, kad muzejs izsludinājis pieteikšanos. “Šāda izdevība ir jāizmanto,” viņš pauž.
Augusta vidū sācis strādāt, un pusmēneša laikā bijis gatavs. “Bet es nebiju līdz galam drošs. Gleznoju, un likās, ka kaut kā nav. Tikai uz beigām sāku just, ka varbūt tomēr ir labi, atradu paņēmienu, ar ko darbu izvilkt.”
Kristaps sevi mierina ar sava skolotāja Ulda Rubeža reiz sacīto, ka
“ar mākslinieku, kuram pašam patīk savi darbi, kaut kas īsti nav kārtībā”.
Vaicāts, kas ir mainījies viņa dzīvē pēc atzinības, Kristaps smaidot atteic, ka nu kaimiņi viņu biežāk pasveicinot. Bet, ja nopietni, tad drošība par to, ko dara.
“Kamēr mācies akadēmijā, pasniedzējs pie tevis pienāk, iesaka kaut ko, redz, ko vajadzētu pamainīt. Un šī norāde tiešām daudz ko dod, darbs uzreiz kļūst labāks. Tajā brīdi, kad vairs tur neesi, esi tikai pats ar sevi. Gūtā atzinība apliecina, ka tomēr varu izdarīt, kā nākas. Iekļauties un būt līmenī.”
Kristaps atklāti saka, ka dažkārt ir nepārliecināts par sevi, satraucas par savu veikumu un to, ko teiks citi.
Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš beidzis pirms diviem gadiem. Rīgā nepalika, bet atgriezās savā dzimtajā pilsētā. Šejienes miers uzrunā vairāk. “Ir labi būt šeit,” viņš saka.
Tomēr nav viegli būt jaunam māksliniekam.
“Ar glezniecību ir bišķi jāsitas. Es vēl meklēju savu vietu un to, kā iekļauties mākslas pasaulē – starp kolēģiem, arī tos, kam patīk mana māksla, skatītājus.”
Pa galvu skraida dažādas domas, tai skaitā – vai turpināt. “Ir reizes, kad paņemu atpūtu, jo gribas arī pievērsties parastākām vai citādākām lietām, kas nav māksla, piemēram, pafanot par sportu. Un tā arī daru. Bet vienā brīdī jūtu, ka jāsāk kaut kas darīt. Impulss nāk no iekšienes. Kad atsāku, jūtos ļoti labi.”
Liels atbalsts Kristapam ir vecāki, pie kuriem arī strādā un nopelna sev iztikai. Tētim pieder veikals “Līvas gaisma”, te strādā arī mamma un brālis.
“Tas ir ģimenes bizness. Es pa dienu esmu tur, bet vakaros varu gleznot. Esmu pamēģinājis strādāt citur, bet šīs abas lietas ir grūti apvienot. Man ir paveicies ar vecāku atbalstu.”
Izstādē iegūtos 500 eiro Kristaps, protams, tērēs jaunu materiālu iegādei – otām, audekliem utt.
Aizrāva gleznošanas stundas
Jau mazotnē Kristaps izbaudījis darbošanos ar otām un krāsām. “Sēžot vienam mājās, aiz gara laika ņēmu papīru un apzīmēju citu lapu pēc citas,” viņš ar smaidu atceras.
Pēc tādas aktivitātes zīmēšanas bloks kļuvis pavisam plāns. “Man ļoti patika!”
Jaunībā lielu daļu brīvā laika aizņēmis basketbols, gājis uz treniņiem. Kristaps ir 1,85 metru garš, bijis potenciāls kļūt par aizsargu. Bet pusaudža vecumā treniņus sācis izlaist, trenerim tas nav paticis, un galu galā grozabumbai metis mieru.
Būt par gleznotāju nav bijis apzināts liepājnieka sapnis. Kad Raiņa vidusskolā pabeidzis 9. klasi, zinājis, ka vidusskolā mācības neturpinās. Lūkojies mākslas skolas virzienā, bet vecāki atrunājuši, jo ar mākslu nopelnīt ir grūti.
“Es aizgāju uz tehnikumu, iestājos pavāros. Bet ātri sapratu, ka tas nav man.
Un arī vecāki to redzēja, tādēļ neiebilda, ka nākamajā gadā tomēr iestājos mākslas skolā. Izvēlējos apģērbu dizainu, lai gan mani interesēja interjera dizains. Man ar draugiem bija idejas nākotnei – es varētu taisīt apģērbu kolekcijas utt. Gāju ar mērķi iemācīties, ko darīt ar apģērbu, par augsto modi nedomāju.”
Būtisks pavērsiens Kristapa dzīvē notika, kad devies uz gleznošanas stundām. Tās mākslas skolā ir obligāts priekšmets. Un aizrāvies, šeit ieguvis visaugstākās atzīmes, palīdzējis pat kursabiedriem ar mājasdarbiem. Tas ir bijis viens no impulsiem nopietnāk pievērsties šai mākslas formai.
Apzinoties, ka tālāk izglītosies Latvijas Mākslas akadēmijā, Kristaps vakaros pie Ulda Rubeža un Egona Peršēvica papildus mācījies figurālo gleznošanu, zīmēšanu un skicēšanu.
“Satikāmies 4. kursā, tieši pirms iestāšanās akadēmijā,” audzēkni atminas E. Peršēvics. “Viņš tajā brīdī bija ļoti motivēts, viņam bija mērķis, ko arī sasniedza. Ļoti atsaucīgs jaunietis. Zināja, ko gribēja, un bija gatavs strādāt.
Manā skatījumā, Kristaps ir daudzsološs mākslinieks.”
Apģērbu dizaina programmas vadītājs Normunds Vamzis neesot bijis pārsteigts, ka Kristaps neturpināja darbošanos modes sfērā. Bijis manāms, ka cita mākslas nozare viņu aizrāvusi vairāk.
“Bet mākslas mijiedarbība jau ir ļoti cieša. Nav tik svarīgi, kur tu pašizpaudies, svarīgāk ir iegūtās prasmes, un tās noder visur. Mode noteikti palīdzēja izkopt pacietību, precizitāti un akurātumu.”
N. Vamzis priecājas un lepojas par Kristapa panākumiem. “Viņš ir labsirdīgs, uzticams, kluss, ļoti mērķtiecīgs,” viņš nosauc, kādas īpašības raksturo audzēkni.
E. Peršēvics novēl Kristapam atrast sevī motivāciju strādāt, pat ja šķiet, ka tavi darbi nevienam nav vajadzīgi.
“Ar skolu vien nepietiek, vajag arī pašam attīstīties. Zinu, cik grūti ir tad, kad tevi neviens vairs nemāca. Virzīšanās uz priekšu ir visgrūtākais. Bet iekšējais dzinulis turpināt un attīstīties ir jāatrod. No personīgās pieredzes varu teikt, ka palīdz sava komūna, jo kolēģa dunka sānos dažbrīd ir ārkārtīgi svarīga.”
Vizītkarte
Kristaps Tinte
- Gleznotājs.
- Dzimis 1996. gada 2. augustā Liepājā.
- Mācījies Liepājas Raiņa vidusskolā, pabeidzis Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Apģērbu dizaina programmu, Latvijas Mākslas akadēmijā iegūts bakalaura grāds glezniecībā.
- Ģimene: vecāki Jānis un Sanita Tintes, brālis Edgars Tinte.
- Patīk atrasties pie dabas, fano par futbolu, basketbolu.
- Mākslinieki, kas iedvesmo: Džeksons Poloks, Nikolajs Rērihs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
