Sausā statistika ir viens, bet aiz šī skaitļa taču ir cilvēks. Jauns cilvēks, kuram, iespējams, ir sāpīga, salauzta dzīve.

Latvijā ir daudz vecāku, kuriem ir vienaldzīgi viņu bērni. Un, ja situācija ir šāda, tad mana empātiskā puse neliek mieru.

Kā rāda eksāmenu rezultāti, visvairāk klupina matemātika.

Atceros, ka arī man skolā bija sarežģītas attiecības ar šo mācību priekšmetu. Tālu no mīļāko stundu augšgala.

Pienākot eksāmena dienai, cik daudz pieclapu ceriņziedu pirms tam bija apēsts, no visas sirds lūdzot pēc sekmīgas atzīmes!

Viss jau beidzās labi, un lai tas paliek pagātnei! Bija tomēr pārāk stresaini manam nenobriedušajam prātam.

Palikt klasē trešo gadu… Ko tas pa īstam nozīmē, zina tikai paši jaunieši, kuriem dzīvē tā nu sanācis, ka nav bijis pa spēkam latviešu valodas, svešvalodas vai matemātikas eksāmens. Vai vairāki.

Es saprotu – noteikumi ir noteikumi un visiem tie jāievēro,

turklāt eksāmeni jau neatnāk kā zibens no skaidrām debesīm. Tiem būtībā gatavojas no 1. klases.

Ar katru gadu kārtu pa kārtai tiek krātas zināšanas, lai, nonākot 9. klasē, vari likt eksāmenus, tādējādi iegūstot dokumentu par pamatizglītību, kas mūsu valstī ir noteikta kā obligāta.

Rakstot par caurkritušajiem jauniešiem un uzklausot dažādus viedokļus, lielā mērā jāpiekrīt tam, ko man sacīja kādas jaunietes mamma – bērnu dzīvēm ir nospiesta pauze. Un tikai tādēļ, ka ir viena nesekmīga atzīme.

Viņi varētu iet tālāk, kļūt par fantastiskiem un izciliem dārzniekiem, pavāriem utt. Attīstīt savus mērķus profesionālā arodā, strādāt, maksāt nodokļus.

Bet pagaidām izglītības sistēma viņus ievieto neveiksminieku kaktā, kā izteicies viens no skolas direktoriem Latvijā,

kurš kategoriski iebilst esošajai kārtībai, uzskatot, – tā ir totāla valsts bezatbildība, vardarbība pret bērnu.

Viņam ir jāpiedzīvo kaunpilnā situācija – palikt savā skolā uz otru gadu – vai izsmiešana, kā dēļ nākas mainīt izglītības iestādi.

Ko darīt? No otras puses, ja 9. klases skolēns mācību gada sākumā zinās, ka arī nepārvarēta centrālā eksāmena minimālā sliekšņa gadījumā varēs pabeigt pamatskolu, tad grūtas dienas gaidāmas 9. klašu eksāmenu priekšmetu skolotājiem. Īpaši matemātikas skolotājiem, kuru darbs kļūs praktiski bezjēdzīgs.

Kāpēc skolēnam mācīties, ja tāpat skolu absolvēs?

Uz to norāda sociālajos tīklos, kuros lasāmas diskusijas par esošo kārtību. Nesekmīgo padarīšana par sekmīgiem uz burvja mājienu kropļos izglītības sistēmu un kvalitāti, radot attieksmi, ka skolotājus drīkst mācīt visi, kam nav slinkums.

Turklāt – 10% slieksnis, tā ir viena balle. Ja skolēns pat vienu balli nevar nopelnīt, tad nekādi nevar pabeigt pamatskolu.

Kāpēc tā ir? Nepārprotamas atbildes nav, uz ko arī norādījuši izglītības jomā strādājošie.

Daudzu apstākļu rezultāts, tai skaitā nepārtrauktais finansējuma trūkums nozarei, pedagogu un mācību materiālu neesamība, atbalsta personāla, tai skaitā pedagogu palīgu, deficīts utt. Tādēļ ir precīzi teikts, ka par to visu nevar būt atbildīgi tikai bērni.

Ir cerība, ka no nākamā gada uzsāks projektu “Skola-kopiena”, kas ir iepriekšējā projekta “PuMPuRS” turpinājums. Tā ietvaros varēs nodrošināt papildu konsultācijas nepieciešamajos mācību priekšmetos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.