Kad pirms gadiem piecdesmit veidojās ansamblis “Credo”, tolaik neviens nedomāja, ka viņi spēlēs vēl pēc pieciem gadu desmitiem.

Bet “Wiktorijā” notikušais koncerts apliecināja, ka “K.R.E.D.O.” mūziķi joprojām var un grib spēlēt grupas mūziku, ka skatītāji savus kādreizējos elkus mīl, gaida un joprojām dzied līdzi.

Neilgi pirms koncerta sākuma uzrunātais ansambļa “Credo” dibinātājs Valdis Skujiņš neslēpa, ka

neliels satraukums pirms kāpšanas uz skatuves esot gan.

To pašu atzina arī visi pārējie uzrunātie: Armands Alksnis, Edgars Silacērps, Linards Tiļugs, Jānis Šteinbergs un Ieva Dreimane-Sidare.

V. Skujiņš: “Dūša šodien laba! Koncertā spēlēsim grupas “Credo” dziesmas kā no aizvadītā, tā šī gadsimta. Publika, kas atnāks, tās visas zinās un varēs dziedāt līdzi.

Mums gribējās sanākt kopā un kopā uzspēlēt!

Guntis Veits godīgi nes “Credo” vārdu tālāk līdz pat šai dienai. Par mūsu šodienas koncerta organizēšanu un atbalstīšanu liels paldies jāsaka arī Raitim Pavlovičam, mūzikas telpas “Vinilkoks” saimniekam.”

Armands Alksnis: “Pienācis jubilejas gads un es ar lielāko prieku spēlēju koncertos kā ar Gunti Veitu, tā šodien.

“Credo” dziesmu ir tik daudz, ka pietiktu vēl trijiem kolektīviem ko izpildīt. Nav jau ko dalīt! Jāpriecājas, ka ir, kas mūs klausās. Kas mūziķiem var būt labāks, ja ir sava uzticama publika. Jāspēlē!”

Linards Tiļugs:

“Esmu tiešām priecīgs, ka savā vecumā vēl varu bisi mežā nenorakt, bet kāpt kopā ar puišiem uz skatuves un spēlēt.

Tiešām priecājos, kad Valdis un Edžus mani paaicināja, un varam būt kopā. Domāju, ka Latvijai ļoti paveicies, ka joprojām ir gan “Credo”, gan “K.R.E.D.O.”.

Ja Guntis savos koncertos izpilda modernas kaverversijas, tad “K.R.E.D.O.” cenšas saglabāt pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma mūzikas autentisko auru.”

Jānis Šteinbergs atzina, ka pirms nedēļas domājis, ka padziedāt nevarēs vispār, tikai spēlēt taustiņus, jo pilnībā pazaudējis balsi. Taču, pienākot svētdienai, sapratis, ka būs labi un dziedās.

“Man “Credo” nozīmē tādu diezgan nopietnu dzīves posmu sākot no 1981. gada.

Mums patika viss, ko mēs uz skatuves darījām. Klausītājiem, šķiet, arī patika un šodien tāpat patiks.”

Edgars Silacērps sacīja tā: “Kad dzirdam vārdu “Credo”, tad domājam – Valdis Skujiņš. Grupa bija un ir viņa bērns.

Puikas joprojām zvana Valdim, lai uzprasītu: “Kā tu domā?” Tas ļoti svarīgi un ir būtisks rādītājs it visam.”

“Uz koncertu nācu, lai klausītos mūziku, kas man patīk jau sen,” sacīja zālē satiktais Guntars Laugalis.

“Melomāns neesmu, bet vecais, labais “Credo” tomēr ir Liepājas grupa un Liepājas mūzika.”

Kapsēdnieki Marita un Broņislavs Zabīši: “Šī grupa un viņu mūzika mums iet pie sirds, jo tā mūsu paaudzes mūzika. Laiki iet un mainās, rodas jauni izpildītāji, bet īstā mūzika un dziesmas paliek vienmēr.”

Tāpat kā citi uzrunātie, arī grobiņniece Evita Pladere kādu vienu mīļāko “Credo” dziesmu nosaukt nevarēja, jo “vienkārši visas ir mīļas!”

“Šī ir viena no manām mīļākajām grupām, uz kuras koncertiem gāju bieži un daudz,”

atcerējās liepājnieks Verners Kiršs.

“Ar šo mūziku esmu uzaudzis. Šad un tad kādu no “Credo” dziesmām pats uztrinkšķinu uz ģitāras, jo mani ģitāras skolotāji bija Raivis Krūms un Valdis Skujiņš. Ļoti viņus visus cienu.

Liepājnieki līdz kaulam, pilsētas patrioti un joprojām jauni. Tas ir kaut kas – arī pēc 50 gadiem kāpt uz skatuves un iepriecināt klausītājus. Mūsu zelta fonds un dzīvās leģendas!”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.