liepajniekiem.lv
Viņš jau pieradis, ka spēkratam gandrīz neviens nevar vienaldzīgi paiet garām, un arī mūsu tikšanās laikā ostmalas promenādē Liepājas viesi apstājas nofotografēties.
Visbiežāk cilvēki vaicājot, vai automašīnai ir spārni, jo “Citroen ID” daudz neatšķiras no Fantomasa auto “Citroen DS”.
Kāzu auto
Saimnieks zina stāstīt, ka šis esot vienīgais ID 20 Latvijā. Rīgā atrodas DS, ar kuru Andis Kļaviņš vasarā bija ieradies Liepājā Latvijas Antīko automobiļu kluba izbraucienā.
Vladimirs jau kādu gadu internetā skatījies uz šīm mašīnām. Tuvākā atradās Somijā.
“Es piespiedu,” smaida viņa meita Olga. “Teicu, ka man ir kāzas, tev nav variantu – jāpērk!” Tomēr pašam arī ļoti patīkot.
Lūguši pārdevējiem atsūtīt video, vai mašīna vispār ripo.
“Motors skanēja ļoti skaļi, bažījāmies, ka varbūt nav vērts braukt. Tad internetā atradām informāciju, ka šie motori pēc uzbūves esot diezgan skaļi. Ja gribas un pie reizes vēl ir kāzas, jāpērk ir,” saka īpašnieks.
Vladimirs izpētījis, ka ID cenas svārstās no desmit tūkstošiem līdz 150 un divsimt. Ar šo esot paveicies, jo pie tās daudz padarīts, visa apakša smuki sataisīta.
Uz vietas skatoties, licies, ka te skramba, tur skramba, nav tik smuki kā bildēs, taču esot jāatceras, ka tai ir 54 gadi.
Latvijā tirgošanā bijis tikai viens šāds auto, bet jau pavisam noguris un bēdīgs, kuru pilnībā vajadzētu restaurēt.
Vladimirs, Olga un viņas līgavainis Artis brauca pēc kāzu auto ar piekabi uz Helsinkiem, bija galīgi negulējuši ceļojumā ar prāmi.
Somu puišiem ir vairāki angāri, kur viņi atjauno retro auto, taču fokusējas uz ASV spēkratiem, tāpēc “Citroen” teju vai domājuši mest ārā.
Blakus angāros esot saimniekojis tā īpašnieks, bet viņš nomira, un dēlam neesot bijis intereses par vecām mašīnām – pārdevis angārus ar visu, kas tajos iekšā.
Opītis bija mašīnu uzturējis, bet puiši to sataisīja.
Iedeva pircējiem līdzi kaudzi detaļu un veselu grāmatu ar darbu sarakstu, kas veikti, atjaunojot mašīnu, viss sīki aprakstīts somu valodā.
Iedots arī senajiem spēkratiem veltīta žurnāla numurs, kurā vairākas lappuses atvēlētas šim “Citroen”.
Latvijā atklājās, ka pārplīsusi viena gumija, sāka eļļa tecēt.
“Tā kā līdzi bija rezerves daļas, samainījām un tad devāmies uz tehnisko apskati, lai pirmajā reizē redzētu, kā ir,” stāsta Vladimirs.
“Tur gāja jautri. Paši nezinājām, kas kur slēpjas. Iedeva apskati uz mēnesi, uzzinājām, ko vajag taisīt. Ļoti jāpateicas inspektoram, kurš nāca pretī un palīdzēja.
Tehniskajā apskatē tādas mašīnas ikdienā neiebrauc. Meklēja bremžu diskus, kuri izrādījās paslēpti pie motora.”
Ļusja, sāc!
Mašīnai iedeva vārdu Ļusja, kas redzams aiz aizmugurēja stikla. Vladimirs stāsta, ka krievu valodā esot tāds teiciens – nu, Ļusja, sāc!
Tā viņš kādudien pateicis mašīnai, kad bija atnācis pie tās un lūdza iedarboties un kustēties. Kāzu viesi uzdāvinājuši uzrakstu Ļusja, un tā nu šim auto ir vārds.
Kāzu braucienā pievīlusi Ļusjas benzīna padeves caurulīte, auto noslāpa Lielajā ielā pie luksofora. Labi, ka tepat centrā, jaunlaulāto mašīnu varēja nomainīt.
Smieklīgi sanācis ar vēsturiskā spēkrata statusu, stāsta Olga. Iesnieguši pieteikumu, pateikts, ka paies divi mēneši.
“Es gaidu tos divus mēnešus, tētis ir prom. Aizbraucu uz CSDD kārtot citas lietas un pie reizes saku, ka mums tā statusa vēl nav. Vai nu ar kontaktiem kaut kas bija nogājis greizi vai kas cits, bet darbinieks pat nepaprasīja mašīnas numuru un teica, ka šai statusu jau nākamajā dienā iedeva,” viņa pastāsta.
Tā kā auto speciāli meklēts melns ar baltu jumtu, melnos diskus pārkrāsoja baltus, lai saskan ar jumtu.
Vladimirs gribētu atjaunot visas hromētās daļas, kas izskatās nobružātas. Jāpielabo šādas tādas tehniskās nianses – pāris vietās eļļa sūcas.
Visu par savu auto vēl nezinot. Somijā lūguši vietējos, lai uzbrauc uz treilera, jo nezināja, kā ātrumu pārslēgt.
“Pirms tam dzīvē tikai Motormuzejā bija redzēts kas līdzīgs,” uzsver Olga.
Rezerves daļas šim spēkratam ir dārgas. Aizbraukuši uz “Citroen” centru Rīgā, kur teikuši, ka nekā nav, pat no Francijas nekas tāds nenākot.
“Atradām pāris interneta vietnes, kur var pasūtīt,” saka Vladimirs. “Gribas detaļas rezervē turēt drošības pēc, jo gumijas nav uzticamas.
Ražošanas laikā mašīna bija tāds – vauuu!,
bet īstenībā mehāniski nedaudz nav līdz galam pārdomāta.
Viss vienā sistēmā ar eļļu saistīts – gan amortizatori, gan stūre, gan bremzes. Kad vienam amortizatoram gumija pārplīsa, visa eļļa iztecēja, nosēdās uz leju.
Ne vari pacelt, nestrādā stūre un bremzes. Dabūjām kārtīgu ceļamo, likām uz klučiem, lai var tikt klāt.”
Olga atgādina, ka šis pirmais modelis ir “Ideja” (ID), bet nākamais jau ir DS, kas nozīmē “Dievieti” – pilnību.
Vladimirs saka, ka pārāk lielas atšķirības neesot. Pēc apraksta DS tehniski ērtāks. “Idejai” nav stūres pastiprinātāja, bet “Dievietei” jau ir.
Somu puikas arī šim ID uzlikuši stūres pastiprinātāju. Mašīnai ir gara priekša, tāpēc jāpiešaujas pie manevriem.
Vladimirs smejas, ka Artis garāžā normāli iebraucis ar pirmo reizi, bet pats piebraucot, izkāpjot, apskatoties. Kad grib izbraukt uz galvenā ceļa, piebremzē, un parasti kāds palaižot večuku.
Ne katrs uzreiz saprastu, kā nomainīt aizmugurējo riteni, kuru pārklāj spārns.
Viena skrūve spārnam pa vidu, to izskrūvē, un spārns ceļas nost, tas ir uz diviem āķiem, atklāj Vladimirs.
Priekšējie riteņi ir nedaudz platāki par aizmugurējiem. Youtube video varot redzēt triku, ka ID var braukt tikai ar trim riteņiem.
“Mēs neesam mēģinājuši un labāk nemēģināsim,” papildina Olga.
Mašīna ir ļoti stabila, kad aizmugure nedaudz šaurāka nekā priekša. Atsperu nav, viss uz hidraulikas. Ļoti nepierasti, ka līkumos iet kā kuģis, šūpojas. Gan parastās bremzes, gan rokasbremze ir priekšējiem riteņiem.
“Jutīgs bremžu pedālis. Spied – it kā nekas nenotiek. Nedrīkst spiest dziļāk, ir jāpietur, un tad tikai sāk iedarboties. Ja nospied kā normālām mašīnām, tad ir kā ar nazi,” pauž V. Dubrovka.
Skaņas signāls nav pa vidu stūrei, bet slēdzams ar kloķīti.
Žokļi sāp no smaidīšanas
Sarkanais auduma salons izskatās mīksts un pufīgs. “Mēs jau smejamies, ka šī mašīna drīzāk domāta pasažieriem,” Vladimirs aicina iekāpt aizmugures sēdeklī. Tur ir ļoti daudz vietas. Un
sēžoties pārsteigums – iegrimsti mīkstā pēlī.
“Var kaut līdz Rīgai braukt kā uz dīvāna un gulēt. Pagaidām nav braukts tālu – bailes. Uz šosejas pārbaudīts līdz Grobiņai.
Sasniedzām 85 kilometrus stundā, ek, kur steigties? Ātrumu uzņem diezgan labi, beigās jau piekto ātrumu gribas, bet nav,” stāsta saimnieks.
Stāvošā automašīna izskatās ļoti zema, un rodas jautājums, kā būtu sēdēt gandrīz pie asfalta. Izrādās, nekā tamlīdzīga. Kad auto iedarbina, tas minūti padomā un tad paceļas augstāk.
Ja grib procesu paātrināt, jāpiespiež gāzes pedālis. Ir četri režīmi, no kuriem augstākais pārvērš sitroenu gluži vai par džipu. Ja nu gadās braukt pa mežu…
Interesanti, ka rezerves ritenis neglabājas bagāžniekā, bet ir priekšā pie dzinēja.
“Tas ir drošības spilvens, jo auto ar tādu nav aprīkots,”
saka Vladimirs. Ja nopietni, tad tiešām sadursmē dzinējs tā tiek pasargāts.
Griežot stūri, griežas lukturi. Un tas ir jau 1970. gadā! Lukturi ir dzelteni, pēc tiem pa gabalu var redzēt, ka brauc Ļusja. Spuldzītes ir parastās, bet tām virsū ir dzeltens vāciņš. Redzamība, braucot tumsā, esot laba.
Ar atsevišķu atslēgu slēdz durvis, bagāžnieku un benzīnbāku. Iespējams, komplekts ticis salasīts no dažādiem automobiļiem.
“Old is not dead” – tāds uzraksts ir uz Vladimira atslēgu piekariņa, apstiprinot, ka vecs nenozīmē beigtu.
Braucot ar “Ideju” pa ielām, vairāk uzmanību pievērš vīrieši. “Bet tad, kad bija izpušķota kāzu mašīna, vairāk sievietes smaidīja un māja,” pastāsta Artis.
Braukājuši pa Liepāju festivāla “Summer Sound” laikā. “Bija tā, ka žokļi sāpēja no smaidīšanas,” saka Vladimirs. Ar parastām mašīnām braucot nopietni, bet tad Olgai tētis teicis: “Tev ir jāsmaida!”
Uz ziemu Ļusju liks gulēt, ar šo mašīnu vispār izbraucot tikai sausā laikā. Vispār krāsniņa strādā, pūš uz kājām un priekšā, tikai skan skaļi. Vasarā vēdina caur logiem, un interesanti, ka aizmugurē sēdošajiem virsū nepūšot.
Galvenie piedzīvojumi Ļusju gaida nākamgad. Gribētu iesaistīties vēsturisko spēkratu pasākumos, vismaz Liepājā. Olga atklāj, ka esot apģērba meklējumos, lai tērptos saderīgā laikmeta stilā.
Vladimiram žēl, ka nav kārtīgas garāžas, kur taisīt auto, laika arī īsti neesot. Būtu lieli angāri, labprāt vēl kādu vecu auto paņemtu, piemēram 21. volgu, kas Olgai patīk.
Jaunībā par 50 latiem pārdevis veco “Zaporožec”. Kad Motormuzejā tādu redzot, pastāstījis to Olgai, meita gandrīz raudājusi, ko tētis izdarījis. Artim jau esot vecais “BMW”.
“Gribas kaut ko interesantāku par ikdienas mašīnām,” saka Olga.
Prasmes Vladimiram esot kopš bērnības, jo agrāk taču paši visu taisīja. Olga piebilst, ka tētim ir interesanti un ar savu mašīnu pašam gribas tikt galā.
Vēsturiskā “Ideja”
- “Citroen” ID
- 1970. gada izlaidums
- 2 litru benzīna dzinējs, 92 ZS.
- Vidējais degvielas patēriņš vēl nav noskaidrots.
- Priekšpiedziņa.
- Četrpakāpju manuālā pārnesumu kārba.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
