liepajniekiem.lv
Tās īpaši konstruētas izmantošanai sniega un ledus apstākļos. Ar tā sauktajām vissezonas riepām uz ceļa rādīties nedrīkstēs.
Jaunās prasības ieviestas, lai uzlabotu satiksmes drošību un samazinātu negadījumu skaitu.
Svarīgais mazais simboliņš
Starptautiskais apzīmējums “kalns un sniegpārsliņa” apliecina, ka riepa ir izgājusi noteiktus testus un atzīta par piemērotu braukšanai sniega, ledus un apledojuma apstākļos.
Autovadītājiem jāņem vērā, ka gaidāmajā ziemas periodā, ja transportlīdzeklis būs aprīkots ar riepām, kurām ir tikai M+S apzīmējums, bez jaunā marķējuma “kalns un sniegpārsliņa”, tās netiks uzskatītas par ziemas periodam atbilstošām.
Ja autoīpašnieks periodā no 1. decembra līdz 1. martam ieradīsies uz tehnisko apskati ar riepām bez norādītā marķējuma, tad saņems 3. vērtējumu un tālāk braukt nedrīkstēs, informē CSDD.
Ja riepu neatbilstību konstatēs pārbaudē uz ceļa, tad transportlīdzeklim noņems numurzīmes un anulēs pielaidi ceļu satiksmei.
Izklausās ļoti bargi, tomēr CSDD veiktajās riepu pārbaudēs uz ceļa iepriekšējā ziemā atklājās, ka tikai atsevišķi transportlīdzekļi, kas no kopējā skaita ir nepilni 0,3%, bija aprīkoti ar neatbilstošām riepām bez “kalna un sniegpārsliņas” apzīmējuma.
Tas nozīmē, ka Latvijas autovadītāji jau raduši ziemas sezonā braukt ar laikapstākļiem vislabāk atbilstošām riepām.
Jau pērn tika izziņots par gaidāmajām pārmaiņām prasībās ziemas riepām, tā ka spēkratu īpašnieki varēja laikus sagatavoties.
To arī pastāsta portāla aptaujātie autovadītāji, kuri pauž, ka ziemai esot gatavi.
“Pagājušajā gadā, pērkot jaunas ziemas riepas, jau šim pievērsu uzmanību. Šogad bēdu nezinu,” saka Ilze.
Lienei jau sen ir riepas ar “kalnu un sniegpārsliņu”, kopš iegādājusies citu auto.
“Kad uzzināju par jaunajiem noteikumiem, gāju pārbaudīt, tikai tie simboliņi uz riepām tik maziņi, ka, uzreiz neieraugot, var ar sirdi aiziet, domājot uzreiz par izdevumiem,” viņa nosmejas.
Aija pērn pirkusi jaunas ziemas riepas, taču simboliem uz tām neesot pievērsusi vērību. “Paveicās, ka bija tas, ko tagad prasa,” viņa saka.
Jāskatās uz vecumu
Par tā sauktajām vissezonas riepām sabiedrībā bija uzskats, ka tās der gan ziemā, gan vasarā, stāsta CSDD Liepājas klientu apkalpošanas centra vadītājs Gvido Ķirsons.
Riepu ražotāji un tirgotāji atzinuši, ka tas, kas der visam, ne pilnībā der katram laikam periodam. Tāpēc tagad par vasaras riepām uzskata gan tradicionālo vasaras riepu, gan arī M+S.
“Apzīmējums norāda, ka riepas domātas smagiem ceļa apstākļiem, kas asociējas ar grants ceļiem, kur ir grūta pārejamība, rites pretestība, var būt dubļi. Sniegā un uz ledus šīs riepas sevi neattaisno,” viņš skaidro.
“Esmu redzējis, ka ir apzīmējums M+S, bet protektors vizuāli ir pilnīgi vasaras riepai atbilstošs.
“Kalns un sniegpārsliņa” parāda, ka riepa noteikti ir domāta ziemas apstākļiem.
Tāpēc pieņemts lēmums, ka bez šī marķējuma neatzīstam par ziemas riepām.”
Atšķirīgs ir gumijas sastāvs, kas nosaka, kā riepas strādās. Vasaras riepas ir cietākas, paredzētas karstumam, bet ziemā tieši pretēji – mīkstākas.
Ziemas riepu izvēlē jāizsver, kāds ir ceļa segums, kur ved ikdienas pamatmaršruts, vai brauc pārsvarā pa pilsētu, vai ceļš ved starp apdzīvotām vietām pa asfaltu, vai arī tas ir grants vai zemes ceļš.

“Vispareizāk būtu konsultēties ar riepu tirgotājiem, kuri ieteiks, uz ko skatīties. Ne tikai uz cenu, kas, protams, ir būtisks aspekts.
Braucot pa pilsētu, kur ceļu uzturēšana ir intensīva, radžotās riepas nedos to efektu, kam tās ir domātas. Tad var skatīties uz neradžotām riepām, kur atkal ir atšķirība protektorā.
Vai tas ir pietiekami rupjš un domāts grants seguma un sniegotiem ceļiem, vai smalkāks ar mazāku rites pretestību, līdz ar to riepas ir klusākas,” izvērtēt aicina G. Ķirsons.
Viens transportlīdzeklis vienlaikus nedrīkst būt aprīkots ar radžotām un neradžotām riepām.
Ieteicams neizmantot ziemas riepas, kas vecākas par pieciem sešiem gadiem, jo laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības.
Nav tik būtiski, kas riepas ir ražojis, jo konkurence ir ļoti liela, zemas kvalitātes riepas neviens neizgatavo. Toties uz vecumu gan ir jāskatās.
“Nav lietderīgi ar zīmolu ražojumu braukt deviņas vai desmit sezonas, kad riepas jau zaudējušas savu ķīmisko sastāvu. Labāk pirkt jaunas riepas.
Speciālisti saka, ka pieci seši gadi ziemas riepām ir optimālais vecums un tad ir jāmaina,” uzsver CSDD pārstāvis.
Ja sezonas sākumā protektora dziļums ir 5 milimetri, ir jāsaprot, ka ar šādu riepu līdz pavasarim nevarēs nobraukt.
Nav runa tikai par noteikumiem un sodiem, bet gan par to, vai riepas mums palīdz nodrošināt saķeri ar segumu un uzlabot drošību.
Riepas kvalitāte nav saistīta tikai ar protektoru.
Jāpārbauda, vai nav iegriezumu un vai pēc uzsitieniem bedrēs sānu malās neveidojas bumbuļi.
Šortos un pludmales čībās
Iespējams, arī pie mums reiz stāsies spēkā noteikumi, kas paredz, ka riepu izvēlē autovadītājam jāvadās pēc reālajiem laikapstākļiem un ceļa seguma stāvokļa, cer G. Ķirsons.
Jo likumdevējs nevar prognozēt, ka ziema iestāsies tieši 1. decembrī un beigsies līdz martam.
“Pagājušās ziemas sākums pierādīja, ka arī Liepājā, kur mēs uzskatām, ka ziema atnāk tikai uz pāris nedēļām, sniegs un sals var uznākt novembrī.
Bija apledojums, kaut gan pēc noteikumiem vēl līdz 1. decembrim varēja braukt ar vasaras riepām. Tas ir autovadītāju attieksmes un loģikas jautājums.
Esmu vairākkārt teicis, ka
riepas ir tās četras plaukstas, kas mūs ziemas apstākļos notur uz ceļa,”
viņš norāda.
CSDD un Valsts policijas kopīgi rīkoti riepu reidi uz ceļiem būs arī šosezon. Visus nevar pārbaudīt, un tāds arī nav mērķis.
“Pēkšņas pārbaudes būs. Arī salīdzinoši nelielais pārbaudīto skaits parāda attieksmi.
No gada uz gadu nez kāpēc skaitļi ir visai līdzīgi. Gan to, kam protektora dziļums neatbilstošs, gan riepas riska zonā starp 5 un 4 milimetriem, šādu automašīnu skaits ir pietiekami liels.
Pārbaudes ir arī preventīvas, lai pievērstu uzmanību riepu stāvoklim,”
stāsta G. Ķirsons.
Ja protektora dziļums ir starp 4 un 3 milimetriem, tiek dots mēnesis laika riepas nomainīt. Ja mazāks par trim milimetriem, tad tālāk braukt vairs nav iespējams.
“Neviens no tiem, kas izsaka pretenzijas, nevarētu apgalvot, ka par šo tēmu nekad nav runāts. Gadu gadiem aicinām par ziemu domāt laikus.
Ziemas riepas nevar uzlikt par agru. Oktobris jau ir signāls, ka jābūt gataviem sezonai. Kad ejam ārā, mēs taču oktobrī nestaigājam šortos un pludmales čībās.
Paši to saprotam, bet nez kāpēc meklējam argumentus attiecībā pret automašīnu, kas ir paaugstinātas bīstamības objekts, – to neprasa likums, ārā vēl nav ledus,” atzīmē G. Ķirsons.
Uzziņai
Ziemas riepu lietošana
- Obligāta no 1. decembra līdz 1. martam.
- Riepām jābūt ar “kalna un sniegpārsliņas” marķējumu.
- Minimālais protektora dziļums ir 4 mm.
- Riepas, kuras marķētas tikai ar M+S, M&S vai M.S. apzīmējumu, atļauts izmantot ārpus ziemas sezonas – no 2. marta līdz 30. novembrim.
- Ar radžotām riepām ceļu satiksmē atļauts piedalīties no 1. oktobra līdz 1. maijam.
Avots: CSDD

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.