Ziņojuma galveno tēzi Lielbritānijas parlamenta komitejas sēdē pauda arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.

Pirms iebrukuma Ukrainā Krievija centās izveidot modernu un kaujas spējīgu armiju, kas būtu apmācīta veikt sarežģītas vispārējās militāras operācijas, teikts britu izlūku ziņojumā.

Pēc vairāk nekā 1000 pilna mēroga kara dienām Krievijas sauszemes spēki radikāli atšķiras no šīs armijas.

Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, teikts ziņojumā, tā autoriem gan nepaskaidrojot, kā iegūtas šīs aplēses.

Lielākā daļa personāla ir minimāli apmācīta. Uzbrukumā Krievijas komandieri izmanto visvienkāršāko taktiku, lai gan tā ir saistīta ar lieliem zaudējumiem.

Krievija ir zaudējusi arī 3500 tankus un 7500 bruņumašīnas. Vienīgais veids, kā kompensēt šos zaudējumus, ir lielais no Padomju Savienības mantotais tehnikas krājums.

Taču, neraugoties uz milzīgajām izmaksām, Krievijas teritoriālie ieguvumi 2024. gadā paātrinājušies.

Tie balstīti Krievijas vadības tolerancē pret zaudējumiem un Krievijas sauszemes spēku kvantitatīvo pārsvaru pār Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Šādos apstākļos “frontes līnija šobrīd ir mazāk stabila nekā jebkurā brīdī kopš konflikta sākuma posmiem,” norāda britu izlūkdienests.