Liepājas muzeja dārgmetālu kolekcijā glabājas vairāk nekā 400 zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumu no 17. gs. vidus līdz 20. gs. vidum, ko lielākoties veido amatnieku cunfšu reprezentācijas trauki, kā arī sadzīves priekšmeti, rotas un pulksteņi.

Kolekcijas lielākā daļa Liepājas muzejā nonāca laika posmā no 1936. gada līdz 1940. gadam no Latvijas Amatniecības kameras, Liepājas pilsētas miesnieku zeļļu palīdzības un apbedīšanas kases valdes, ka arī no Liepājas senatnes pētīšanas biedrības.

Tā ir papildināta arī ar vēlāka laika muzeja jaunieguvumiem.

Izstādes dizainu un scenogrāfiju veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, ar kuru Liepājas muzejam jau iepriekš ir veidojusies veiksmīga sadarbība.

Izstādes satura koncepciju izstrādājusi muzeja direktore Dace Kārkla, un tās tapšanā ir iesaistīta lielākā daļa no Liepājas muzeja speciālistiem.

Lai veidotu tiltu no pagātnes līdz mūsdienām, izstāde “Liepājas sudrabs” ir papildināta ar mūsdienu Liepājas rotkaļu darinājumiem, uzsverot, ka pirms 300 gadiem sāktās zeltkaļu un sudrabkaļu prasmes un meistarība nav zudušas arī mūsdienās.

Tajā būs iespēja apskatīt arī mākslinieka Andra Garokalna dažādu periodu darinājumus.

Salīdzinoši ar citām Latvijas pilsētām, Liepāja ir jauna pilsēta, kas pilsētas tiesības ieguva 1625. gada 18. martā.

Pirmās zeltkaļu un sudrabkaļu darbnīcas Liepājā pastāvēja 1630. gados, un sākotnēji meistari strādāja neatkarīgi viens no otra un nebija savā starpā saistīti ar pienākumiem.

Zeltkaļu un sudrabkaļu cunftes statūtus jeb šrāgas apstiprināja 1699. gadā, kas reglamentēja zeltkaļu darba organizāciju un sadzīvi. 1825. gadā statūtus nedaudz papildināja atbilstoši laikmeta prasībām.

Kardināli zeltkaļu darba organizācija mainījās 19. gs. 70. gadu beigās, kad Krievijas impērijā notika reformas, kas veicināja sabiedrības modernizāciju. 

1877. gadā uz Baltijas provinci attiecināja 1870. gada Krievijas pilsētu nolikumu, kā rezultātā mainījās pilsētu pārvaldes kārtība – savu statusu zaudēja pilsētas rāte, birģermeistari, tirgotāju un amatnieku ģildes, cunftes. Veco kārtību nomainīja vēlēta pilsētas dome.

Arī turpmāk pastāvēja cunftes un ģildes, bet tām vairs nebija būtiska loma pilsētas pārvaldē. 19. gs. beigās tika dibinātas amatnieku biedrība, kuras darbībā iekļāvās zeltkaļi un sudrabkaļi.

Sākotnēji tās bija vāciskas, tikai pakāpeniski, mainoties politiskajai situācijai, tajās iekļāvās latviešu un citu tautību amatnieki.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā amatnieku darbnīcas attīstījās atbilstoši pieprasījumam.

1935. gadā 30. decembrī likums par Latvijas amatniecības kameras dibināšanu vienlaicīgi ietvēra visu amatnieku biedrību likvidēšanu. Kameras galvenais uzdevums bija vienot amatniekus kopīgā darbā un veicināt materiālo labklājību.

Zeltkaļi un sudrabkaļi Liepājā strādāja līdz 1940. gadam, kad padomju Krievijas okupācijas varas iestādes izdeva rīkojumu par dārgmetāla nodošanu Latvijas bankas glabāšanā. Līdz ar to zeltkaļiem un sudrabkaļiem bija liegta iespēja turpināt darbu materiāla trūkuma dēļ.

Liepājas muzeja krājuma izstāde “Liepājas sudrabs” muzeja lielajā izstāžu zālē būs apskatāma līdz 2025. gada 23. martam.