Viņa Diakonijas centrā vada terapijas grupu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņu asistentiem un vientuļajiem pensionāriem.

Tie ir ļaudis, kuri apmeklē Diakonijas centrā piedāvātās nodarbības dažādu projektu ietvaros.

K. Jonovas vadītajā grupā pieteicās dalībnieki, kuri gribēja vairāk uzzināt par to, kā tikt galā ar stresu un emocionāli labi justies dažādās grūtās dzīves situācijās.

Nodarbībās pārrunāja dažādas stresa situācijas un apguva veidus, ko var izmantot, lai justos labāk, veicinātu savu labsajūtu, kā kļūt atvērtākam un vairot enerģiju.

Tad radās doma, ka kopīgiem spēkiem varētu izveidot kaut ko paliekošu, kas palīdzētu arī citiem un visu vecumu cilvēkiem. Sākās darbs pie izdevuma izveides.

K. Jonova: “Šajā rokasgrāmatā iekļauti un aprakstīti tie 13 paņēmieni, kurus no visiem nodarbībās piedāvātajiem atlasīja paši grupas dalībnieki, atzīstot par efektīviem. Turklāt visu cilvēks var izdarīt pats saviem spēkiem, bez profesionāļa klātbūtnes.

Šī rokasgrāmata ir gala rezultāts Liepājas Diakonijas centra “Aktion Mensch” projektam “Dzirkstele – brīvais laiks cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”.”

Grāmata būšot pieejama gan diakonijā, gan bibliotēkās.

Lūk,

viens no stresa mazināšanas paņēmieniem, kas iekļauts grāmatā, – nepārtrauktā rakstīšana.

Tai vajadzīga tikai pildspalva un papīra lapa! Rakstīšanas laikam jābūt ierobežotam – 3 vai 5 minūtes.

Galvenais uzdevums rakstīt bez konkrēta mērķa, tieši to, kas iešaujas prātā šo dažu minūšu laikā. Turklāt jāraksta visu laiku, pildspalvu neatraujot no papīra.

Rezultāts būs gana pārsteidzošs, jo pēc tam sajūtas ir līdzīgas, kā izelpojot garu ieelpu – paliek vieglāk!

Kristīne atgādināja, ka rakstīšana ir tā, kas veicina smadzeņu darbību un uzlabo atmiņu.

Šāda “norakstīšana nost” atbrīvo no raizēm, kas neliek mieru, kurām nepieciešams risinājums, un atbrīvojas vieta jaunām domām un risinājumiem.

Viens no grupas dalībniekiem, kurš piedalījās “Stresa vadības mazās rokasgrāmatas” veidošanā, ir liepājnieks Fēliks Kovaļišins.

Viņš stāstīja, ka pašam vislabāk iepatikusies tāda metode kā dienasgrāmatas rakstīšana katru dienu. Kaut nedaudz, bet jāraksta katru dienu bez izņēmuma!

1. janvārī būšot apritējis jau vesels gads, kā viņš rakstot savu dienasgrāmatu.

“Ziniet, tas palīdz justies labāk! Šķiet, ka pašsajūta stabilizējas,” pieredzē dalījās F. Kovaļišins.

Grupas dalībniece un grāmatas līdzautore ir arī Mārīte Dzintare. Viņa pati diakonijā jau 23. gadu vadot grupu vientuļiem ļaudīm.

M. Dzintare: “Esmu pārliecinājusies, ka tās metodes, kad jādarbojas ar rokām, ļoti palīdz sakārtot domas un prātu. Man pašai, piemēram, patīk kaut ko veidot no plastilīna un arī zīmēt.”