“Ja pamiera līnija nozīmē, ka Krievija turpinās kontrolēt visas okupētās teritorijas, tas nenozīmē, ka Ukrainai būtu jāatsakās no šīm zemēm uz visiem laikiem,” intervijā portālam “Table.Briefings” sacīja Stoltenbergs.

Ukrainai ir svarīgi saņemt drošības garantijas apmaiņā pret pagaidu teritoriālajām koncesijām, uzsvēra bijušais alianses vadītājs.

Tās varētu būt garantijas NATO dalības formā, kā arī “citi Ukrainas apbruņošanas un atbalsta varianti”, norādīja norvēģu politiķis.

“Mums ir vajadzīga pamiera līnija, un, protams, ideālā gadījumā šai līnijai būtu jāaptver visas teritorijas, ko pašlaik kontrolē Krievija. Taču mēs redzam, ka tas tuvākajā nākotnē nav gluži reālistiski,” sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs.

Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā uzstāja, lai Rietumu sabiedrotie nodrošina NATO aizsardzību tiem valsts reģioniem, kurus kontrolē Kijiva, un pauda gatavību atlikt kontroles atjaunošanu pār teritorijām, kuras pašlaik okupējusi Krievija.

“Ja mēs vēlamies izbeigt kara karsto fāzi, mums ir jānodod NATO aizsardzībā tā Ukrainas daļa, kuru mēs kontrolējam,” viņš sacīja intervijā britu telekanālam “Sky News”.

“Tam jānotiek ātri, un tad Ukraina diplomātiskā ceļā varēs atgūt atlikušās teritorijas daļas,” piebilda Ukrainas prezidents.

“Iespējams, Ukrainai būs jāpārdzīvo dažs labs Maskavā, lai sasniegtu visus savus mērķus,” sacīja Zelenskis, “iespējams, lai atjaunotu valsts integritāti.”