Kanclers arī uzsvēra, ka karš Ukrainā turpinās un pašreiz nevar būt ne runas par Vācijas karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.

Šolcs komentēja Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas izteikumus NATO dalībvalstu ministru sanāksmē otrdien Briselē.

Vaicāta par iespējamiem daudznacionāliem miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā, Bērboka sacīja: “Mēs, protams, arī turpmāk ar visiem spēkiem no Vācijas puses atbalstīsim visu, kas kalpos mieram.”

Vairāki mediji ministres vārdus interpretēja kā durvju atvēršanu Vācijas dalībai šādos hipotētiskos spēkos.

Taču Šolcs uzsvēra, ka Bērboka runājusi par to, kas varētu notikt pēckara periodā, un izvairījās sniegt konkrētas atbildes.

Uzrunā parlamentā kanclers piebilda, ka ir pilnīgi neatbilstoši spekulēt par to kas varētu notikt pēc tam, kad tiktu panākta vienošanās par pamieru.

Vācijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Sebastians Fišers preses konferencē sacīja, ka vairāki mediji pārspīlējuši Bērbokas izteikumus.

Fišers sacīja, ka pašlaik nekas neliecina, ka Krievija ir gatava sākt sarunas, un tas nozīmē, ka diskusijas par to, kā varētu izskatīties miera līgums, ir pāragras.

Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, Vācija ir otrā lielākā militārās palīdzības piegādātāja Kijivai.

Tomēr Šolcs ir atteicies sūtīt Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes “Taurus”, sakot, ka tas varētu izraisīt tiešu konfliktu starp Krieviju un NATO.

Pirms februāra beigās gaidāmajām Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanām Šolcs kļuvis vēl piesardzīgās Ukrainas jautājumā, atšķirībā no opozīcijā esošo konservatīvo CDU/CSU līdera Frīdriha Merca, kurš iestājās par “Taurus” nosūtīšanu Ukrainai.