liepajniekiem.lv
Egles iedegšanas svētkus rīko kultūras pasākumu organizētāji, papildinot ar kādām norisēm.
Ir koncerti, kuros dzied, dejo, deklamē, rāda uzvedumus gan vietējie bērni un amatiermākslinieki, gan uzaicināti viesi. Ir radošas nodarbības, citur cienā ar piparkūkām, tēju vai kakao.
Vietējie iedzīvotāji piedalās ar ģimenēm, un ne tikai bērniem mirdz acis, gaidot, kurā mirklī gaismas iedegsies un kā tas notiks.
Ja klāt ir rūķi, kas ar prieka maisu brauc pa novadu, tad liela jautrība. Un kur tad nu bez Ziemassvētku vecīša!
Bet pašas egles novadā ir ļoti dažādas – ir tādas, kuru zaļie svārki laistās zeltā vai krāsainos lampiņu rakstos, bet ir arī kociņi pieticīgākos ietērpos. Varat novērtēt paši!
Kazdangas egle auga valsts mežā divām citām blakus, un visas trīs nu grezno novada ciemus; pārējās nonāca Cīravā un Aizputes pagastā.
Egles noskatīja Aizputes, Cīravas un Lažas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Petrovics, iedams medībās.
Kad pienāca laiks kokus vest no meža ārā, pie darba ķērās Komunālās pārvaldes Aizputes nodaļas vīri.
“Visas egles izveda un uz pagastiem aizveda vienā reizē,”
atceras Kazdangas kultūras pasākumu organizētāja Inese Birkenfelde.
Agrāk pagastā dekorēja pie kultūras nama augošu egli, bet tā pāraugusi un vairs nav glīta, tāpēc atveda no meža un uzstādīja jaunā vietā.
“Ierakām zemē kāju, tā ka nākamgad varēsim tajā likt vēl lielāku egli,” plāno kultūras darbiniece.
Gaviezes eglē – jauni balti rotājumi. Tos izgrieza un ielaminēja, striķīšus iesēja kultūras pasākumu organizētāja Kristiāna Ķempele; pirmo reizi ko tādu darījusi.
Lampiņu virtenes gan kultūras namā jau bija no agrākiem gadiem. Tās uzlikt zaros palīdzēja firmas “Elnetworks” elektriķi ar pacēlāju.
Dunalkā, kur arī K. Ķempele strādā, jāgrezno bija daudz lielāka egle, tā ka bez speciālas tehnikas – nekādi.
Egles iedegšanā Priekules pilsētā piedalījās Rūķi un Lācis, kurš bija pamodies par agru un nevarēja saprast, vai vēl ziema vai pavasaris klāt.
Rūķi mācīja gaidīt un svinēt Ziemassvētkus ar rotaļām, dejām un muzikāliem priekšnesumiem. Jauko vakaru ģimenes varēja iemūžināt fotogrāfijās foto kastē.
Pasākuma rīkotāja Līga Anaņjeva saka:
“Egles atklāšana nav tikai iedegt egli, bet gan uzpucēt pilsētu!
Jo pie mums mājo prieks un radoši, jauki cilvēki!”
Vērgales egles godam svētki sākās ar Liepājas vokālās mākslas studijas “Stari” uzvedumu “Gaišo domu Ziemassvētki” kultūras namā. Tad labā noskaņojumā visi sapulcējās pie eglītes.
“Šogad kopā to iededzām ar gaišām un siltām domām,”
atklāj Vērgales kultūras pasākumu organizatore Daina Vanaga.
“Bija jāsaiet pie egles, jāaizver acis, jāiedomājas, kā lampiņas degs, jāsūta labas domas. Un, kad Ziemassvētku vecītis teica: “Atveriet acis!” – egle jau mirdzēja.”
Ir svarīgi, ka cilvēki var būt kopā, justies labi, un kā bērni tā pieaugušie gaida to mirkli – kad iedegsies, novērojusi D. Vanaga.
Durbi ieņēmuši Rūķi, bet tas nenozīmē, ka egle tādēļ mazāk ievērojama. Rūķu namiņš, kurā dzīvo 12 mēnešu brāļi Rūķi, uzcelts laukumā eglei blakus.
“Noteikti paciemojies pie Durbes Rūķiem Raiņa ielā – Ornicānu ģimenes īpašumā!” iesaka Durbes kultūras pasākumu organizētāja Daira Veilande, sūtot paldies izdomas bagātajiem durbeniekiem par radīto Ziemassvētku prieku.
Nīcas egle ir lutināta – tās iedegšanas svētkos pasaules pirmizrādi pieredzēja uzvedums par sunīti Bonzu un viņa draugiem.
Bonza ir starpkaru Latvijā ļoti populārs tēls, ko zīmēja “Atmodas” žurnāla karikatūrās un izšuva uz dvieļiem, spilvendrānām un citur.
“Grāmatu autore Līva Vecvagare par viņu sarakstīja stāstu, un mēs sadarbībā ar Nīcas senlietu krātuves vadītāju Dainu Vanagu nolēmām tēlu atdzīvināt ar senām kultūras vērtībām.
Krātuvē ir daudz piemērotu lietu, ko izmantot,”
stāsta Nīcas kultūras pasākumu organizētāja Eva Krētaine.
“Līva uzrakstīja stāstu, kā sunītis ampelējas Nīcā, tad izsludinājām bērniem zīmējumu konkursu, lai iegūtu ilustrācijas. Ar tām papildināja stāstu, un rezultātā tapa grāmatiņa. Līva arī sarakstīja lugu, ko režisēja Nīcas amatierteātra režisore Daina Kandevica, un uzvedumu nīcenieki skatījās egles iedegšanas pasākumā.”
Aizputes pilsētas egles iedegšanu bagātināja amatierteātra uzvedums “Eglīte” un grupas “Framest” koncerts.
Uldis, kas speciāli uz pasākumu aizbrauca no Skrundas, gribēja atsaukt bērnības un jaunības izjūtas.
“Man vienmēr savādi, redzot šo laukumu tukšu. Kā te kādreiz pie autoostas grozījās autobusi!… Taču egle uzkalniņā man patīk. Pēc zariem šķiet, ka tā mazliet skumja, bet grezna gan.”
Par Grobiņas egli tās atklāšanā desmit gadus vecā Justīne sajūsminājās. “Lampiņas ir pasakainas!” viņai patika spožās gaismas.
Savukārt bērna vecmāmiņa Dina vērtēja, ka dabīgi augoša egle, kāda ir Grobiņas centrā, ir labāka par saliktajām.
“Vai tad perfektums, kāds ir lielo pilsētu izgreznotajiem konusiem, ir skaistāks?
Dabiskums nozīmē novirzes no ideālā, un tas ir īstā māksla, par ko sajūsmināties.”
Seniorei šķita, ka egle izgreznota gaumīgi un spožums tajā ar mēru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
