Atzīmēt grāmatas izdošanu autors bija izvēlējies kādā novembra sestdienā kafejnīcā “Darbnīca”.

Sanākušo sveicēju – draugu, uzcītīgu lasītāju, atbalstītāju un citu interesentu – bija tik daudz, ka visiem sēdvietu nepietika.

Ē. Vilsons un grāmatas redaktore Gundega Blumberga sarunu par jaunizdevumu prata virpināt viegli un atraisīti, ar humoru piešprici – te par tapšanas procesu, te par nosaukuma izvēli un citām aizkulisēm.

G. Blumberga pirmo reizi Ēriku sastapusi augstskolā, kad viņš bija iestājies rakstniecības studijās.

“Es īsu brīdi vadīju nodarbības maģistrantūras studentiem.

Ēriks patīkami izcēlās uz pārējo fona. Viņš bija ļoti izdarīgs. Izpildīja visus mājasdarbus. Un viņš diezgan sakarīgi rakstīja. Netipiski vīriešiem – tā puķaini, kruzuļaini,”

atminējās G. Blumberga.

Kad strādāts pie pirmā romāna, “aizgāja diezgan veikli”. Kādēļ? Jo tas bija pirmais, izlikta visa sirds un dvēsele. Ar otru romānu gan tik viegli nevedies.

G. Blumberga: “Ēriks tajā gribēja ielikt daudz par daudz, jo nevar jau zināt, vai būs vēl trešā grāmata. Viņš visu ko ir piedzīvojis un gribēja tur salikt iekšā. Bet, ja visu saliek, tad ir…” “…kiš-miš ar rozīnēm,” iesākto teikumu smaidot pabeidza rakstnieks.

Autoram romānu vajadzējis īsināt trīs reizes. “Viņš ir izcils audzēknis,” paslavēja redaktore.

“Ja kaut kur kaut kas negāja kopā, tad viņš uztaisīja tā, ka saiet kopā.”

Redaktore grāmatā neesot pierakstījusi neviena vārda.

Savā grāmatā “Pēc otrā zvana” Ē. Vilsons raksta par aktiera Jurčika piedzīvojumiem, kas aizsākušies viņa pirmajā grāmatā “Me&Mo”.

Liela daļa aprakstītā ir paša piedzīvotais, jo par kurjeru sanācis strādāt ilgus gadus. Pamanītas daudzas kolorītas personas, ko nu var iepazīt arī jaunākajā izdevumā.

Uz G. Blumbergas jautājumu, vai tu raksti par teātri, jo gribas atpakaļ uz lielās skatuves, Ē. Vilsons atbildēja noraidoši.

“Kam es tāds vecs vairs esmu vajadzīgs?” viņš par sevi labsirdīgi pasmaidīja.

Bet teātris joprojām ir Ērika dzīvē. Viņš spēlē monoizrādes jauniešiem.

Noslēgumā publika aicināja Ē. Vilsonu turpināt rakstīt un izdot vēl trešo grāmatu. “Es nezinu, vai tā būs par teātri,” viņš sacīja portālam liepajniekiem.lv.

“Es gribu pamēģināt pavisam ko citu, pilnīgi nost no tā. Ja aktieriem dod vienas un tās pašas lomas… Viņš iespēlējas, iestājas zināma rutīna. Līdzīgi ir ar rakstīšanu. Man varētu kļūt garlaicīgi.”

Ē. Vilsons raksta lugas, dziesmu vārdus, stāstus, dzejoļus. Pirmais romāns “Me&Mo” iznāca 2020. gadā, savukārt 2021. gadā – dzejas krājums “Pulkveža rudens”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.