Ar vienu roku dod

Anekdote no Saeimas: “Eksperti stāsta, ka cilvēki esot sākuši dzīvot labāk. Tauta saka, ka neko par to neesot dzirdējusi, bet viņi taču nav nekādi eksperti!”

Avots: parlamentāriete Linda Liepiņa 2024. gada 13. jūnija Saeimas sēdē.

Minimālā darba alga no 700 eiro šogad pieaugusi līdz 740 eiro mēnesī, kā arī stājušās spēkā izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuru rezultātā palielināšotiesienākumi aptuveni 95 procentiem strādājošo iedzīvotāju – visiem, kuru bruto darba alga ir līdz 4000 eiro mēnesī.

Lielākais pieaugums būšot tieši darbiniekiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra.

Neapliekamais minimums šogad būs 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī.

Ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8 775 eiro mēnesī) noteikta viena iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme – 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8 775 eiro mēnesī saglabāts solidaritātes nodoklis 33%.

Paaugstinoties pirmajai likmei no 20% uz 25,5%, pieaugs arī ieguvums no attaisnoto izdevumu atgūšanas.

Visiem pensionāriem – gan strādājošiem, gan nestrādājošiem –  pensionāra neapliekamais minimums paaugstinās no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī.

Tas nozīmē, ka pensijas daļa līdz 1000 eiro netiks aplikta ar nodokli.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5 % apmērā tiks ieturēts tikai tai pensijas daļai, kas ir virs 1000 eiro.

Nestrādājošiem pensionāriem jauno neapliekamo minimumu tāpat kā līdz šim automātiski aprēķinās un piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vai citi pensiju izmaksātāji.

Kas mainās strādājošiem pensionāriem? Valsts ieņēmumu dienests skaidro – ja pensija ir mazāka par 1000 eiro un jūs strādājat algotu darbu (vienā vai vairākās darbavietās), tad varat izvēlēties pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro) sadalīt uz pusēm – 500 eiro piemērot pensijai un 500 eiro – algai.

Tādā gadījumā 500 eiro no pensijas un 500 eiro no algas netiks piemērots nodoklis.

Piemēram, pensija ir 600 eiro mēnesī un alga – 700 eiro. Ja izvēlēsieties pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro) sadalīt uz pusēm – 500 eiro piemērot pensijai un 500 eiro – algai, iesniedzot algas nodokļa grāmatiņu darba devējam, tad katru mēnesi pensionāra neapliekamais minimums tiks pilnībā izmantots, proti, gan 500 eiro no algas, gan 500 eiro no pensijas netiks aplikti ar nodokli.

Savukārt, ja šogad izvēlēsieties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu un neiesniegsiet algas nodokļa grāmatiņu darba devējam, bet pilnā apmērā (1000 eiro) to piemērot tikai pensijai, tad šajā gadījumā veidosies nodokļa pārmaksa, jo pensionāra neapliekamā minimuma daļa 400 eiro (1000–600) nebūs izmantota.

Lai atgūtu nodokļa pārmaksu par 2025. gadā neizmantoto neapliekamo minimumu, nākamajā – 2026. – gadā, sākot ar 1. martu, jums būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, lai atgūtu nodokļa pārmaksu par neizmantoto neapliekamo minimumu.

Ar otru ņem

“Pastāv joks (un varbūt tas nav pat īsti joks) par to, ka cilvēki smejas – cenas jau principā Latvijā ir normālas, ja tu neko nepērc. Tad arī tas novedīs pie tā, ka ceļi Latvijā būs normāli, ja tu pa tiem nebrauc… jo nebūs jau kam braukt.”

Avots: parlamentārietis Jānis Vitenbergs 2024. gada 4. decembra Saeimas sēdē.

Arī šogad sagaidāms, ka ikdienas dzīve kļūs dārgāka. Akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO₂ komponenti šogad pieaug – 10 eiro par 1 tonnu CO₂, bet 2026. gadā – 20 eiro par 1 tonnu CO₂.

Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu dēļ viena litra dīzeļdegvielas cena 2025. un 2026. gadā pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam – par 2,7 centiem ik gadu.

Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026. gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.

Akcīzes nodokļa likme – 21 eiro par 100 litriem – piemērota bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem.

Tāpat paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, to skaitā alum, un tabakas izstrādājumiem.

Dabas resursu nodokļa likme no 110 eiro nu paaugstinājusies uz 120 eiro par tonnu, attiecīgi atkal dārgāka kļūst gružu izvešana.

1. janvārī stājušies spēkā grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes pieaug vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm.

Turpmāk no lielākas summas būs jāšķiras, lai tiktu pie personu apliecinošiem dokumentiem.

No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darbdienu laikā ir 44 eiro un divu darbdienu laikā – 70 eiro.

Savukārt valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darbdienu laikā ir 25 eiro un divu darbdienu laikā – 40 eiro.

Bērniem vai jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, kā arī personām ar I vai II grupas invaliditāti saglabāti visi valsts nodevu atvieglojumi.

Šīm sabiedrības grupām nodeva par pases izsniegšanu 10 darbdienu laikā ir 20 eiro un par personas apliecības izsniegšanu – 10 eiro.

Dārgāki kļuvuši arī VAS “Latvijas Pasts” pakalpojumi, piemēram, vienkāršas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa  paaugstināta par 39,4% – no 1,65 līdz 2,3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Gads sola nedaudz pārliecinošāku izaugsmi

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists

2024. gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas atgūšanās bija vāja, taču virzība uz izaugsmes nostiprināšanos turpināsies.

2025. gads iezīmējas ar nedaudz pārliecinošāku izaugsmi sarežģītos apstākļos.

Lielākie riski saistīti gan ar enerģijas cenu, gan karu Ukrainā, gan tirdzniecības karu neprognozējamo eskalācijas ietekmi.

Taču ir procesi, kuru virzība ritēs savu gaitu.

2025. gadā pakāpeniski stiprināsies mājsaimniecību patēriņš, ko balstīs gan stabilais darba tirgus, gan tālās pirktspējas pieaugums. Tam vajadzētu spēcināt mājsaimniecību pārliecību tērēt aktīvāk.

Vājā eirozonas ekonomika un inflācijas mērķu sasniegšana ļaus Eiropas Centrālajai bankai straujiem soļiem turpināt mazināt procentu likmes, tādēļ atgūsies apstrādes rūpniecība un eksports.

Daudzviet soli pa solim aktivizējas nekustamā īpašuma tirgus.

Piemēram, Zviedrijā būvniecībā zemākais punkts jau ir aiz muguras, lai arī atgūšanās būs lēnīga. Kreditēšanas pieaugums signalizē, ka interese par nekustamā īpašuma iegādi kļūs spēcīgāka.

Lauksaimniecības rezultāti būs pakārtoti laikapstākļu labvēlībai. Sagaidāms, ka pēc ilgstošas aizkavēšanās paātrināsies Eiropas Savienības fondu ieplūde un aktivizēsies būvniecība.

Zemākas procentu likmes veicinās arī privātās investīcijas. Sarežģījumi saglabāsies tranzīta jomā un tiem uzņēmumiem, kas vēl joprojām sadarbojas ar Krieviju. Soli uz priekšu spers arī tūrisma nozares atgūšanās.

Vislielākās gaidas un neskaidrība saistās ar IKT izaugsmi.

Šai nozarei ir milzīgs izaugsmes potenciāls, no kura lielā mērā izriet Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izredzes.

Nozare periodiski uzrāda krasas svārstības, taču jācer, ka tā tuvāko gadu laikā kļūs par pārliecinošāku ekonomikas dzinējspēku.

Divi būtiskākie riski saistās ar reģiona drošības vides un tirdzniecības politikas izmaiņām, kas tiešā veidā izrietēs no Donalda Trampa turpmākās politikas.

Jebkuri soļi, kas mainīs reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti.

Ja situācija uzlabosies, pārliecības stiprināšanās veicinās ekonomikas asinsriti. Ja pastiprināsies nenoteiktība, nervozitāte, tas ietekmēs ekonomiskos procesus.

Visticamāk, ka ASV un Eiropa no jauna saķersies savstarpējā tirdzniecības politikas konfrontācijā. Ja tas iedragās eirozonas lielāko ekonomiku izaugsmi, tiešā un netiešā veidā tiks ietekmēta arī Latvijas izaugsme.

Citas izmaiņas no 2025. gada 1. janvāra

> No līdzšinējiem 250 eiro līdz 500 eiro paaugstināts ar nodokli neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam.

> No 2025. gada paaugstināta izložu nodokļa likme izlozēm un momentloterijām no 10% uz 15%.

> No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksās 75 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.

> Noteikts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim gadiem (2025., 2026., 2027. gadam) – 105 300 eiro gadā.

> Minimālajai algai pieaugot līdz 740 eiro, paaugstinās arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kas vecākam ir jānodrošina katram savam bērnam.

Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 185 eiro mēnesī.

Bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 222 eiro mēnesī.

> No 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim personām, kuras ir valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmenis) dalībnieki, pensijas kapitālu valsts fondētajā pensiju shēmā veido 5% no iemaksu objekta un valsts nefondētajā pensiju shēmā (pensiju 1. līmenis) – 15% no iemaksu objekta.

> Pabeigta pensionēšanās vecuma celšana, vienlaikus paaugstinot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo stāžu no 15 uz 20 gadiem.

No 2025. gada 1. janvāra tiesības uz valsts vecuma pensiju ir 65 gadu vecumu sasniegušajiem, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

2025. gadā pensionēties priekšlaicīgi var personas, kuras sasniegušas 63 gadu vecumu.

> Turpinās pakāpeniska piemaksu pie pensijas piešķiršanas atjaunošana par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

2025. gadā tās piešķir cilvēkiem, kas devās pensijā 2015., 2016. un 2017. gadā.

> Paaugstināts zemākais minimālo ienākumu slieksnis no 20% līdz 22% apmērā no ienākumu mediānas, kas ietekmēs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) saņēmējus – cilvēkus ar invaliditāti, kuriem invaliditāte noteikta vispārējā gadījumā, un pensijas vecumu iedzīvotājus.

VSNP apmērs pensijas vecuma cilvēkiem un VSNP personām ar III invaliditātes grupu (bāzes apmērs) no 2025. gada 1. janvāra būs 166 eiro.

> Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 166 eiro (līdz šim – 137 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 116 eiro (līdz šim – 96 eiro).

> Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 377 eiro (līdz šim – 343 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 264 eiro (līdz šim – 240 eiro).

> Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 604 eiro (līdz šim – 549 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 423 eiro (līdz šim – 384 eiro).

> Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze paaugstinās no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas).

> Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai paaugstināts no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), personām ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas).

> Paaugstināts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts – no 313,43 līdz 413,43 eiro mēnesī.

> Divi iepriekš pilotprojektu ietvaros nodrošinātie sociālie pakalpojumi – psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un viņu ģimenes locekļiem – turpmāk būs pastāvīgi no valsts budžeta finansēti.

Uzziņai

> Katrs trešais jeb 29% iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs ceturtais jeb 24% cer, ka situācija uzlabosies;

> Algas pieaugumu 10% robežās šī gada pirmajā pusgadā sagaida ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju, savukārt vēl 5% norāda, ka alga pieaugs par vairāk nekā 10%.

> Tomēr kopumā iedzīvotājiem nav tik optimistisks noskaņojums par savu finansiālo situāciju – neraugoties uz algas pieaugumu, situācijas uzlabošanos paredz mazāka daļa iedzīvotāju.

17% saka, ka finansiālā situācija uzlabosies mazliet, savukārt vēl 7% sagaida būtisku finansiālās situācijas uzlabošanos pusgadā.

> Visbiežāk cerības par finanšu situācijas uzlabošanos paudušas ģimenes ar bērniem un jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, savukārt bažas par pasliktināšanos biežāk izteikuši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji un tie, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 1000 eiro.

> Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka situācija šī gada pirmajā pusgadā faktiski nemainīsies – 34% norāda, ka alga paliks tāda pati, un līdz ar to arī 35% iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija būs nemainīga.

> Daļai iedzīvotāju pagaidām vēl nav skaidrības, kā mainīsies alga un finansiālā situācija – 18% nezina, vai mainīsies samaksa par darbu, un 14% ir grūti pateikt par savām finansēm kopumā.

Avots: bankas “Citadele” veiktā iedzīvotāju aptauja

Norises Latvijas tautsaimniecībā

> Turpmākajos divos gados inflācija tiek prognozēta zem 2% (2025.gadā 1,4% un 2026. gadā 1,5%), bet 2027. gadā tā varētu sasniegt 2,1%.

> Piezemētākas tautsaimniecības izaugsmes ietekmē algu kāpums tiek prognozēts nedaudz lēnāks.

2025. gadā to ietekmēs arī publiskā sektora algu fonda pieauguma ierobežojums. Tomēr iedzīvotāju pirktspēja stiprināsies, algām augot straujāk nekā inflācijai.

> Darba tirgus saglabāsies noturīgs. Bezdarbs būs zems visā prognožu periodā, samazinoties līdz 6,3% 2027. gadā.

To ietekmēs nodarbinātības gaidu uzlabošanās, pakāpeniska ārējās vides atveseļošanās un turpmāka tautsaimniecības atjaunošanās.

> Vājās aktivitātes periodu Latvijas tautsaimniecībā 2025. gadā nomainīs spēcīgāka izaugsme. 2025. gadā gaidāms IKP pieaugums par 2,1%, 2026. gadā – par 3,0% un 2027. gadā – par 3,3%.

Avots: Latvijas Banka

Es domāju tā: Ko jūs gribētu piedzīvot 2025. gadā?

Samanta Saule, strādā skaistumkopšanā:

– Es gribētu aizbraukt kādā foršā ceļojumā. Vairāk neko nevaru iedomāties. Manuprāt, es esmu visu, ko gribējusi, sasniegusi jau 2024. gadā. Padarīts jau ir vairākiem gadiem uz priekšu, jo es atvēru pati savu salonu!

Protams, jādomā, ka katrs nākamais gads būs vēl labāks. Pagājušajā gadā notika daudzas lietas, un ceru, ka tās arī tagad turpinās attīstīties un pilnveidoties, īpaši manā biznesā.

Ingūna Kandere, projektu koordinatore:

– Labprāt piedzīvotu kādu skaistu ceļojumu jaunajā gadā. 2024. gadā arī sanāca paceļot, bet ceru, ka nākamajā gadā izdosies aizdoties uz kādām siltākām vietām, piemēram, Itāliju.

Kopumā par pagājušo gadu teiktu, ka tas pagāja veiksmīgi. Varbūt, ka tas pat bija labāks nekā pāris iepriekšējo. Bet ceru, ka nākamais tomēr kopumā būs vēl labāks. Tāpat ceru, lai man būtu arī laba veselība.

Skārleta Tomane, bērna gaidībās:

– Galvenais, ko gribu 2025. gadā, ir sagaidīt veselīgu gaidāmo bērniņu. Protams, gribētos arī cilvēku starpā redzēt lielāku saliedētību, atsaucību. Lai mēs viens otram mazāk paejam garām un biežāk sniedzam palīdzīgu roku, ja tā ir nepieciešama.

Darbojos kā brīvprātīgā kādā labdarības organizācijā un uzskatu, ka tikai labais vairo labo. Tikai darot labu, varam palīdzēt līdzcilvēkiem.

Signe Ķīvīte, bezdarbniece:

– Pirmām kārtām gribu, lai man ir veselība, lai tā turpina uzlaboties, jo līdz šim bijušas veselības problēmas. Pagājušais gads man patika, jo īpaši tāpēc, ka veselība nedaudz jau uzlabojās, nedaudz arī paceļoju. Sagaidu arī kādu ceļojumu nākamajā gadā. Ļoti gribētu atrast arī labu darbu.

Visiem es novēlu veselību un lai ir iespēja baudīt vaļaspriekus, piepildīt sapņus, lai viss izdodas!

Gunta Vilmane, strādājoša pensionāre:

– Ļoti vienkārši – lai visi ir veseli! Lai nevienam nav jālūdz ziedojumi. Protams, noteikti arī mieru man, līdzcilvēkiem, pasaulē. Protams, varētu jau arī sagaidīt, lai maciņā kaut kas drusku vairāk iebirst.

2024. gads noteikti bija interesants, bet, paldies dievam, bez nekādām lielām traģēdijām! Es vienmēr saku: lai nākošais gads nav sliktāks par pagājušo! To arī sagaidu.