“Trīcam pirms pārbaudes darba”

Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība mainījusies līdz ar pāreju uz kompetenču pieejā balstīto mācību saturu. Ziņa par izmaiņām raisīja plašas diskusijas.

Portālā manabalss.lv tika arī ievietota Rīgas 64. vidusskolas audzēknes Paulas Gļebas iniciatīva “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi”.

Autore norādīja, ka šāda sistēma nepalīdz kļūt motivētākiem, bet gan rada lielākus pārdzīvojumus un satraukumu.

Viņa rosināja atcelt ierobežojumu par vienas atzīmes labošanu gadā un ļaut skolēniem brīvāk un biežāk uzlabot savas atzīmes.

Tas nāktu par labu sekmēm un novērstu lieku stresu.

Iniciatīva guva lielu sabiedrības atbalstu, pāris nedēļu laikā sasniedzot nepieciešamo desmit tūkstošu parakstu slieksni (šobrīd ir vairāk nekā 20 tūkstoši parakstu).

Tomēr atbildīgās institūcijas un nozarē iesaistītie norādīja, ka jaunā vērtēšanas kārtība nav atceļama vai maināma.

Skolās sācies otrais mācību pusgads un skolēni raksta kontroldarbus, zinot, ka tos labot nevarēs.

Liepājas Liedaga vidusskolas 12. klases audzēkņi Dana Zabrodina un Maksims Posternaks ar pusgadā izliktajiem gala vērtējumiem ir ļoti apmierināti.

Maksims ir saņēmis Sudraba liecību, bet Dana – Zelta liecību, viņa ir viena no talantīgākajām skolniecēm Liedaga vidusskolā.

Lai arī abi jaunieši pelna teicamas un izcilas atzīmes, ar reformu viņi nav apmierināti.

“Tas ir liels paradokss. Reālajā dzīvē tu vari pieļaut kļūdu, vari to analizēt, saprast, kāpēc to pieļāvi, vari glābt situāciju, sevi izlabot.

Bet skolā, kur mēs mācāmies, kur mūs sagatavo dzīvei, kļūdīties nedrīksti. Tas ir nepareizi!”

uzskata Dana.

“Ļoti traki, ka skolēniem nav vairs iespējas pārrakstīt,” uzskata arī Maksims, redzot, ko tas “nodara” klasesbiedriem.

“Mēs trīcam pirms katra pārbaudes darba,” atzīstas Dana. “Jo vissīkākā kļūdiņa var sabojāt sapņus par augstāko izglītību.”

Jauniete atceras, ka rudenī apslimusi, bet tik un tā – ar temperatūru, klepu – mājās mācījusies.

“Izmantoju uzdevumi.lv, bet, protams, ka labāk ir mācīties klasē, kur ir skolotājs, kurš visu parāda, paskaidro.

Pats visam sagatavoties nevar.”

Jauniete plāno tālāk studēt ārvalstīs, līdz ar to pirmā pusgada vērtējumi bijuši svarīgi.

Tā kā viss ir kārtībā, atzīmes ir pat augstākas, nekā nākotnes izglītības iestāde prasa, varot nedaudz atslābt, un otrajā semestrī vairāk domāt par mācību priekšmetiem, kuros būs eksāmeni.

Ne Dana, ne Maksims neuzskata, ka jaunā sistēma skolēnus motivē mācīties.

“Mūsu klasē jau izdomā metodes, kā šajos apstākļos norakstīt, kā nošpikot!” 8. klases skolniece Jeļizaveta Rižkova teic, ka jaunā kārtība likusi viņai pašai nopietnāk skatīties uz mācībām.

“Man pašai nav problēmu ar latviešu valodu, bet zinu, ka citiem iet grūtāk. Līdz ar to papildu stress.”

Arī Nikolai Smiltniecei atzīmes ir svarīgas, un, tā kā kļūdīties nedrīkst, satraukums ir.

Dažiem klasē pietiek ar 4 ballēm, bet ir daļa, kuri dažādu apstākļu dēļ kārtīgi nesagatavojas un kontroldarbu dienā ļoti uztraucas. Jo apzinās, ka var nenokārtot tik labi, cik gribētu.

Plaši praktizēja atzīmju labošanu

Liepājas Liedaga vidusskolā pagājušais mācību gads bijis pārejas periods. Direktore Aija Grīnberga stāsta: “Mēs mainījām līdzšinējo vērtēšanas kārtību, ļāvām semestrī katrā mācību priekšmetā labot vienu pārbaudes darbu. Līdz ar to pamazām gatavojāmies šim mācību gadam, kad pārbaudes darbus labot nevarēs.”

Skolēni un viņu vecāki pret jauno kārtību bijuši “diezgan pret”, atceras direktore.

“Bija daudz skaidrojoša darba, un realitātē jau visi saprata, kādēļ tas ir nepieciešams. Vecāks vienmēr gribēs, lai bērnam dod iespēju vēl un vēl pārrakstīt, bet arī eksāmeni tiek rakstīti tikai vienu reizi.”

“Mums ir ambiciozi bērni un vecāki,”

novērojusi direktore.

“Bija pierasts, ka labo ne tikai nesekmīgos vērtējumus, bet arī  6 un 7 balles, jo grib 8, 9 un 10 balles. Aktīvi tika praktizēts labot jebkuru pārbaudes darbu.”

A. Grīnberga uzskata, ka jāpaiet ilgākam laikam, līdz jauno kārtību pieņems gan skolēni, gan viņu vecāki, un vecie paradumi, ka varu nemācīties, necensties, jo man tiks dotas vairākas iespējas pārrakstīt, mainīsies.

“Paies vairāki gadi, līdz bērni iemācīsies mācīties, klausīties, pierakstīt, netraucēs cits citam stundas laikā,” spriež direktore.

Bet uzlabojumi jau esot jūtami – skolēni mazāk stundu laikā atprasās uz tualeti, kā arī laikus nāk uz stundām.

Uz jautājumu, vai bērniem nav uzlikta pārāk liela atbildība, A. Grīnberga norādīja, ka mums ikvienam dzīvē ir jāuzņemas atbildība.

“Varbūt šī atbildība ilgus gadus bija noņemta, par visu bija atbildīgs skolotājs vai skola. Un šobrīd atkal tiek virzīts uz to, ka mēs katrs atbildam par to, kas mums ir jādara.

Bērns nāk uz skolu, un viņam ir jāmācās.”

Analizējot pirmā mācību semestra rezultātus, krasu izmaiņu skolēnu gala vērtējumos neesot, secinājusi direktore. “Ir mazliet vērtējumi kritušies, izņemot 9. klases. Devītklasniekiem ir vērojams kāpums.”

Patlaban Liedaga vidusskolā īsteno pāreju uz mācībām latviešu valodā. Starp valodas barjeru un bērna sekmēm ir saskatāma korelācija, apliecina A. Grīnberga.

“4. klasēs vairāk izjūtams, ka ir jādomā par mācīšanas metodiku skolotājiem. Jo valodas barjera daļai bērnu ir, un tas, protams, ietekmē mācību sasniegumus. Plus vēl tas, ka 4. klasē nāk klāt otra svešvaloda, līdz ar to šie bērni mācās, domā, strādā četrās valodās.”

Vērtējumus apstrīd

Liepājas Raiņa vidusskola jauno vērtēšanas kārtību uzsāka realizēt jau pagājušajā mācību gadā.

Skolā izsvērts, – ja ir pieņemti stingrāki noteikumi, skolēniem arī vajadzīga nopietnāka sagatavošanās pārbaudes darbiem.

“Mēs skrupulozi skatījāmies, lai ceļā uz summatīvo jeb noslēguma darbu, ko nevarēs labot, būtu vismaz viens, bet patiesībā bija divi trīs formatīvie darbi. Lai bērnam pašam, viņa vecākam būtu signāls, cik pārbaudes darbam ir gatavs,” sākumu atceras Raiņa vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Viola Narbuta.

Formatīvo vērtējumu procenti tomēr labi parādot situāciju, viņa uzskata.

“Ja pamatprasmēs un lielajās lietās skolēns visu laiku saņem nulli vai 20–30%, tas nozīmē, ka sekmīgs viņš nevarēs būt.

Ir papildus jānāk uz konsultācijām, jāgatavojas visos iespējamos veidos.”

Ar pagājušā mācību gada rezultātiem skola ir apmierināta. Izglītības iestādē secināts, ka, pabeidzot pirmo mācību semestri un pēc tam mācību gadu, procentuāli bijis mazāks to bērnu skaits, kuriem vajadzējis vasaras darbus un citus atbalsta pasākumus.

Ka tas varētu būt reformas dēļ, V. Narbuta sliecas piekrist. “Skolēni maina domāšanu, pieeju. Tātad – ja zinu, ka nevarēšu labot, man ir visu laiku jāmācās un man ir jāmācās savlaicīgi.”

Ieviešot jauno vērtēšanas kārtību, skola iekļāvusi punktu, ka vērtējumu var apstrīdēt. Pagājušajā mācību gadā to izmantojuši pieci skolēni.

Trim no šiem skolēniem dota iespēja vērtējumu uzlabot, rakstot kombinētu pārbaudes darbu. Tas nozīmē – jākārto pārbaudes darbs par visu aizvadītā mācību gada laikā apgūto vielu.

Tomēr iegūt vērtējumu no, piemēram, 5 ballēm uz 8 ballēm iespējams nav. Uzlabojums var būt tikai par vienu balli, uzsver V. Narbuta.

“Pirmajā stundā, kad tiek sākta jauna tēma, pedagogi skolēnus iepazīstina ar to, kas viņus sagaida beigās, – pārbaudes darbs, eseja, projekts vai kas cits, kad tas būs un par ko tas būs.

Ja zinu, ka man iet ne tik labi, tad pielieku visas pūles, skolas piedāvāto atbalstu un es eju uz mērķi.”

No V. Narbutas stāstītā saprotams, ka skolēniem un vecākiem pašiem ir jābūt vērīgiem un ar lielāku atbildību jāpieiet mācībām.

Ja ģimenes mācību laikā plāno ceļojumu un bērns skolu neapmeklēs, direktoram ir jāraksta iesniegums. Tajā ģimene apņemas informēt priekšmetu skolotājus par plānoto prombūtni, saskaņojot nepieciešamo darbu veikšanu, kā arī prombūtnes laikā mācību vielu apgūt patstāvīgi un pēcāk konsultāciju laikā nokārtot kavētos darbus.

Uz jautājumu, vai audzēkņi izmanto iespēju pieteikties konsultācijām, lai aizpildītu robus zināšanās, V. Narbuta atbild, ka apmeklējums varētu būt labāks. “Uz to vēl audzēkņu apziņai jāaug,” viņa secinājusi.

Vislielākās grūtības bērniem sagādājot matemātika.

Balles motivē vairāk

Šobrīd skolēna zināšanu un prasmju līmeni ikdienā ataino formatīvais vērtējums, ko izsaka procentos. Kā skaidro projekta “Skola 2030” īstenotāji, tā būtība ir atgriezeniskā saite un mērķis ir atbalstīt skolēnu mācību procesā.

Pedagogs pārliecinās par to, ko skolēni ir iemācījušies, bet skolēns – cik daudz konkrētajā brīdī ir apguvis attiecīgajā mācību priekšmetā.

Tālāk seko summatīvais vērtējums, ko organizē, piemēram, temata noslēgumā, lai novērtētu skolēna mācīšanās rezultātu. Un šo rezultātu arī skatās, izliekot pusgada un gada vērtējumu.

Ņemot vērā, ka ir dažādas nozīmes pārbaudes darbi, arī pedagogiem ir jāpiedomā, kā tos veidot, lai sekotu līdzi bērnu progresam.

Izglītības iestādēs novērots, ka skolēni vēl nesaprot formatīvo vērtējumu jēgu. Jo pēc būtības ir tā – ja jūtu, ka stundā netieku līdzi, īsti nesaprotu, tad eju un papildus mācos.

Vecāki saviem bērniem piesaista arī privātskolotājus, bet ne visi to var atļauties.

Tā kā formatīvie vērtējumi neietekmē pusgada atzīmi, jo mērķis ir radīt drošu vidi, kurā kļūdīties, saņemt atgriezenisko saiti, kāda Liepājas skolā strādājoša pedagoģe anonīmi “Kurzemes Vārdam” sacīja – ļoti lielai daļai skolēnu tie nav aktuāli. Tikai atsevišķos gadījumos skolēni interesējas, kā tos var uzlabot.

“Formatīvā vērtēšana jeb mazie pārbaudes darbiņi bija arī agrāk, pirms “Skolas 2030”, taču tad tos vērtēja ar i\ni vai ballēm.

Balles vairāk motivēja skolēnus, jo tās ietekmēja vidējo vērtējumu.”

Lai skolēni uzlabotu savas zināšanas, viņiem ir pieejami arī uzdevumi.lv, taču katrā klasē tikai daži tos paši patstāvīgi izmanto aktīvi.

Uz jautājumu, vai aizvadītajā mācību pusgadā bija kāds skolēns, kuru satrauca, ka pārbaudes darba atzīmi izlabot nevar, skolotāja atbildēja noliedzoši.

“Varbūt tāpēc, ka jau septembrī skolēni tika informēti, ka vērtējumus uzlabot nevarēs, ir jāmācās pirms pārbaudes darba.”

“Bērns beidzot mācās!”

Divu skolēnu mamma Valērija jauno vērtēšanas kārtību neatbalsta, jo uzskata – bērni ir atšķirīgi, un ne visi mācību vielu saprot ar pirmo reizi.

“Manam bērnam ir sabojāta vidējā atzīme vairākos priekšmetos, jo viens no pēdējiem kontroldarbiem bija uzrakstīts uz 4 ballēm. Vienā priekšmetā bija tikai viena atzīme, un ar to viss beidzās. Un izlabot kontroldarbu nevar, jo atzīme ir sekmīga.”

Māmiņa uzskata, ka bērniem zūd motivācija, jo it kā ir nokārtots. “Tādēļ es neatbalstu šo sistēmu,” viņa saka.

“Izskatās, ka vajag, lai bērniem būtu sliktas atzīmes un mazāk iespējas kaut ko vairāk sasniegt.”

Valērijas bērni mācās 2. un 6. klasē skolā, kurā notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā.

“Bērni cenšas un kontroldarbiem gatavojas, bet, iespējams, valodas nezināšana kaut kur patraucē, rada papildu stresu, jo ir lietas, ko nesaprot, un tas attiecīgi atsaucas uz vērtējumu. Mēs, vecāki, cenšamies palīdzēt, arī iesaistāmies procesā, cik varam, jo abi strādājam.”

Arnitas ģimenē aug trīs skolnieces, kas iet 4., 5. un 9. klasē. Par vērtējumiem īpaši pārdzīvojot vecākā meita.

“Pēdējo piecu gadu laikā viņa gandrīz katru semestri ir teicamniece. Ir bijuši viens vai divi astoņnieki. Šobrīd vienā mācību priekšmetā vidējais vērtējums ir 8,5 balles. Viņa labprāt uzlabotu kādu vērtējumu, taču jaunais likums to neļauj.

Viņai vērtējumi ir ļoti svarīgi, jo nākamgad mainīs skolu,”

par situāciju ģimenē stāsta Arnita.

“Savukārt mazākās meitas īsti vēl neaptver vērtējumus, varbūt ne vienmēr pārdzīvo, jo tie ir labi vai teicami. 5. klases skolniecei trīs mācību priekšmetos ir pavisam nedaudz zemāki vērtējumi par pavasarī saņemtajiem.

Ja varētu, viņa uzlabotu, jo mums bija vienošanās par to, ja atzīmes nebūs zemākas. Tā kā tas neīstenojās, viņa neieguva plānoto labumu. Kopumā sekmes svārstās maz, jo meitām ir “labas galvas”.”

“Mans bērns beidzot mācās!” savukārt ir priecīga Zane, 7. klases skolnieka mamma.

“Jo viņam nav iespēja atkāpties un sapratis, ka uz kontroldarbiem ir jāgatavojas.”

Pa visu pagājušo mācību semestri dēlam esot tikai viena nesekmīga atzīme, iepriekš to viņam bijis čupām. Daļu pārrakstījis, daļu ne. Kā paspējis.

“Tās ir ļoti lielas izmaiņas. Nezinu, varbūt bērns pats kļuvis pieaugušāks, bet nav tā, ka nu mācīties patīk labāk. Tādēļ es domāju, ka tas ir tāpēc, ka neko vairāk pārrakstīt nevar.”

Objektīvi secinājumi – mācību gada noslēgumā

Jana Veinberga, VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte

Pārmaiņu mērķis ir veidot vienotu un efektīvu skolēnu mācību snieguma vērtēšanas sistēmu, kas veicina regulāru mācīšanos ikdienā.

Ar jauno kārtību pedagogi tiek mudināti sniegt atgriezenisko saiti ikdienā, tā sekmējot skolēnu zināšanu padziļināšanu un labāku sagatavošanos pārbaudes darbiem.

Ņemot vērā, ka pirmā mācību pusgada starpvērtējumiem, ja tādi tiek izlikti, ir tikai informatīvs raksturs, jāuzsver, ka

objektīvus secinājumus varēs izdarīt tikai mācību gada noslēgumā.

Pirmo pusgadu Valsts izglītības attīstības aģentūra (iepriekš – Valsts izglītības satura centrs) vērtē kā laiku, kad izglītības iestādes pieņem jaunu iekšējās vērtēšanas kārtību un veido iekšējo skolēnu mācību snieguma vērtēšanas sistēmu, kā arī visi – izglītības iestādes, pedagogi, vecāki, skolēni – ar to iepazīstas.

Šobrīd notiek pārorientēšanās visu pušu domāšanā  un mācību praksē uz praksi mācīties ikdienā, ne tikai uz pārbaudes darbiem.

Ir svarīgi, lai skolēns jau ikdienas mācību un vērtēšanas procesā saņem kvalitatīvu atgriezenisko saiti no skolotāja, identificē jautājumus, kurus neizprot, un dodas uz mācību priekšmeta konsultācijām vai jautā skolotājam mācību stundas laikā.

Savukārt pārbaudes darbs fiksē skolēna tā brīža zināšanas.

Atzīme pārbaudes darbā būtībā ir informācija par to, kādas pārbaudes darba rakstīšanas brīdī ir skolēna zināšanas, izpratne un prasmes.

Ja pārbaudes darbs parāda, ka skolēna zināšanas par attiecīgo tematu ir nepietiekamas, tas ir signāls gan skolotājam, gan skolēnam, ka temata apguve jāturpina, lai zināšanas pilnveidotu.

Varam secināt, ka pilnveidotās mācību snieguma vērtēšanas ieviešanai gatavākas ir tās skolas, kurās jau pagājušajā mācību gadā bija noteikti ierobežojumi pārbaudes darbu labošanai.

Tāpat gatavākas ir tās skolas, kurās pedagogi daudz strādā ar skolēniem ikdienā un nekoncentrējas tikai uz pārbaudes darbiem un atzīmēm, kā arī skolēni, kuri pieraduši mācīties regulāri.

Šobrīd notiek pārmaiņas, tādēļ ir dabiski, ka iesaistītajām pusēm rodas jautājumi.

Tādi ir saņemti gan no skolām, gan vecākiem.

Esam atbildējuši uz vēstulēm un uz individuāliem jautājumiem, kā arī 2024./2025. mācību gadā ir notikuši trīs semināri pašvaldībām un skolām par vērtēšanas jautājumiem un tiešsaistes seminārs par vērtēšanu bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Ja visas puses – skolēni, vecāki, skolotāji, izglītības iestāžu vadība – izpratīs šo pārmaiņu būtību un nepieciešamību mācīties regulāri un attīstīt zināšanas pirms pārbaudes darba, kā arī skolēni redzēs, ka, kārtīgi apgūstot tēmu pirms pārbaudes darba, nav vajadzības domāt par tā atkārtošanu vai atzīmes labošanu, tas noteikti radīs motivāciju kārtīgāk apgūt mācību saturu ikdienas mācību procesā, neuztraucoties par pārbaudes darbiem un iespējām labot atzīmi.

Uzziņai

Mācību snieguma vērtēšanas pilnveide bija nepieciešama:

– lai veidotu Latvijā vienotu pieeju skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, jo iepriekš atšķīrās vērtēšanas pieejas gan skolu līmenī, gan klašu līmenī, gan mācību priekšmetu līmenī (tika izmantoti dažādi atzīmju intervāli);

– lai precizētu vērtēšanas veidus, tostarp nodalot ikdienas jeb formatīvo vērtēšanu no pārbaudes darbiem jeb summatīvās vērtēšanas;

– lai mācīšanās un vērtēšanas procesā akcentētu ikdienas mācīšanos un ikdienas vērtēšanu, kā arī pedagoga sniegtās atgriezeniskās saites nepieciešamību, lai skolēni mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem;

– lai precizētu un vienādotu vērtējumu uzlabošanas kārtību (līdz šim pieeja vērtējumu uzlabošanai Latvijas skolās atšķīrās), t.i., nav iespējas pārrakstīt katru pārbaudes darbu, taču būs iespēja uzlabot vērtējumu mācību gada beigās.

Šobrīd ir sagatavoti grozījumi valsts pamatizglītības standartā, lai paredzētu atšķirīgu mācību snieguma vērtēšanas kārtību skolēniem ar speciālām vajadzībām, t.i., noteiktu, ka viņi mācību sniegumu varēs uzlabot biežāk nekā tikai mācību gada beigās.

Avots: Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAAA)

Padoms

Vai bērnu var negatīvi ietekmēt tas, ja regulāri tiek saņemts zems vērtējums?

Psihologs Edmunds Vanags: “Zemas atzīmes ietekme uz bērnu ir atkarīga no apkārtējo pieaugušo interpretācijas.

Ar bērnu situācija ir jāpārrunā. Var teikt, ka, jā, mēs neesam priecīgi par šo vērtējumu, bet saprotam, ka ir noteiktas grūtības šī mācību priekšmeta apguvē.

Tālāk meklējam veidus, kā zināšanas apgūt, un strādājam pie tā, lai saglabātos labi rezultāti citos priekšmetos – pieņemot, ka, iespējams, bērns nevar būt labs pilnīgi visos mācību priekšmetos.

Arī mums, pieaugušajiem, dzīvē ir kādas jomas, kurās nejūtamies kompetenti un nevaram tādi būt. Ir jāatrod savas stiprās puses.”

Avots: https://www.skola2030.lv/

Es domāju tā: Vai svarīgi labot dzīvē pieļautās kļūdas?

Daira Miķelsone – studente:

– Atkarībā no tā, cik nopietnas. Pats svarīgākais ir apzināties, ka kļūda vispār izdarīta. Ja tas nenotiek, tad jau neko nevar izlabot. Labo vai ne – tas parāda cilvēka paša attieksmi pret izdarīto.

No savas dzīves nenāk prātā nekādi nopietni pāridarījumi. Katrā ziņā ļoti labi ir atvainoties, ja ne kā citādi nodarījumu nevar vērst par labu. Ja nevari izlabot, vismaz atzīsti kļūdu.

Oksana Drozda – strādā:

– Obligāti. Tas jādara, lai vēlreiz nepieļautu to pašu kļūdu. Var būt, ka cilvēks vispār nesaprot, ka kļūdījies, bet tādēļ ir tuvinieki, kuriem uz notikušo jānorāda. Galu galā ir arī psihologi.

Tad, kad cilvēks izlabo savu kļūdu, viņš kaut kādā ziņā kļūst laimīgāks un gudrāks un nākošo reizi rīkosies pareizi. Mēs visi esam cilvēki, un arī man dzīvē nācies labot savas kļūdas.

Lota Reinkaite – mācās:

– Ja kļūdu izlabo, tad cilvēks iemācās, kā jādara pareizāk, labāk. Skolā esmu kļūdas labojusi, bet dzīvē nekas nopietns nav bijis.

Kļūdu labošana dod iespēju ieraudzīt nepareizo, nezināto. Tagad klasē ar skolotāju pārrunājam, kādas kļūdas darbos pieļautas, man tas patīk.

Avsana – liepājniece:

– Noteikti. Dzīve vispār ir viena liela skola, kurā mācāmies. Pieauguša cilvēka dzīvē vajadzētu būt tā, ka, ja vienu reizi kļūdu esi pieļāvis, tad otru reizi to vairs nedarīsi.

Man ir tāda pieredze attiecībās. Mainīties vari tikai tu pats. Nevajag to gaidīt no otra.

Zenta Roze – pensionāre:

– Vecās, reiz dzīvē pieļautās kļūdas izlabot vairs nevaru, bet saprotu, ka nebūs gudri tāpat kļūdīties atkal un atkal. Tikai jāapzinās, kad un kas nebija pareizi. Ja apzinos, ka neesmu vainīga, tad neko nelaboju.

Vai tad vispār ir kāds tāds cilvēks, kurš vienmēr un visur rīkojas nevainojami, pareizi? Ja tu spēj izlabot savu kļūdu, tad jutīsies vērtīgāks, zinošāks un citu reizi rīkosies labāk.