Turklāt tas tiek darīts vien dažas nedēļas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, raisot cerības, ka Eiropa beidzot spēs atbrīvoties no atkarības no Maskavas.

Energoresursu tirgus analītikas kompānijas “Kpler” dati liecina, ka ES šī gada pirmajās 15 dienās importējusi 837,3 tūkstošus tonnu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir visu laiku augstākais līmenis šim periodam.

Pagājušā gada attiecīgajā periodā ES no Krievijas importēja 760,1 tūkstoti tonnu sašķidrinātās gāzes.

“Tas pastiprina bažas, ka Rietumvalstis nedara pietiekami daudz, lai atņemtu Krievijai līdzekļus laikā, kad karš Ukrainā jau rit ceturto gadu,” raksta “Politico”.

31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma “Naftogaz” un Krievijas kompānijas “Gazprom” parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu, un līgums netika pagarināts.

Šīs situācija palielinājusi spiedienu uz valstīm, kuras ir spiestas pirkt sašķidrināto dabasgāzi, kas tiek piegādāta ar tankkuģiem no Krievijas ostām.

“Vairākas valstis, tostarp Slovākija un Ungārija, bija atkarīgas no dabasgāzes piegādes maršuta caur Ukrainu, un tās pieprasījušas, lai līgums tiktu atjaunots, brīdinot, ka pēc tā termiņa beigām tām nāksies maksāt par dārgāku sašķidrināto dabasgāzi.

Kremlim draudzīgais Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pat solīja pārtraukt elektroenerģijas piegādes Ukrainai un samazināt atbalstu bēgļiem, ja Kijiva nepiekāpsies un neļaus atjaunot tranzītu,” norāda “Politico”.