liepajniekiem.lv
Kad ar fotogrāfu esam atnākuši ciemos, mūsu stāsta galvenā varone, dekoratīvi izliekusi asti, sildās terārijā, kurā vienlaikus ieslēgtas trīs spuldzes: tā saucamā dienasgaismas, infrasarkanā un sildošā.
“Viņa, mana bārdainā agāma, ir aukstasiņu dzīvnieks, lai arī šī ķirzakveidīgā radība nāk no Austrālijas,” saimnieks turpina.
Fotografēšanas laikā Irbīte uzvedas ļoti rātni, ērti iekārtojoties saimnieka plaukstā. Kad tiek nolikta uz gultas, tad gan nekavējoties no tās veikli norāpjas un raitā solī aizsoļo uz istabas stūri. Sāk pārbīdīt vadus un grabināties ap putekļu sūcēju.
Izskatās, ka būtu gatava rāpties pa sienu uz augšu, taču gludās tapetes šo iespēju atņem bez variantiem. Nepalīdz arī asie nadziņi.
Kamēr runājam, agāma izstaigā visus istabas stūrus, katrā no tiem meklējot kaut ko interesantu. Kamēr dzīvoklī bijusi izrotātā egle, izņemta no terārija, Irbīte teciņus metusies tieši zem tās.
M. Vītols-Vītoliņš:
“Turēt viņu tikai terārijā nebūtu pareizi, jo Irbītei vajag pastaigas, kustības un arī kompāniju. Lai gan pēdējā tiešām ir pēdējā vietā.”
Būdama par sevi pārliecināta, agāma ļoti labi jūtas pati savā nodabā.
Matīsam dzīvā radība patikusi un mājās bijusi gandrīz vienmēr. Viņš zina, ko nozīmē rūpēties par putniem, zivtiņām, trušiem, kaķi, suni.
Galvenā atziņa un pārliecība, ka cilvēks ir atbildīgs par tām dzīvībām, ko pieradinājis. Ja izvēlējies un pieradinājis, tad jārūpējas pēc labākās sirdsapziņas, jo neviena dzīva radība cilvēkam nevar būt rotaļlietas vietā.
Mainoties dzīves situācijai, pienācis brīdis, kad pašam nebija vairs neviena dzīvnieka, bet ļoti kādu gribējis. Taču zinājis – viņa dzīvesveida un darba specifikas dēļ nevar ņemt suni vai citu kustoni, kas regulāri vairākas reizes dienā jābaro, jāved pastaigās, kam jāvelta nedalīta uzmanība.
“Sāku pētīt un meklēt, līdz sludinājumu tīmekļa vietnē pamanīju agāmas, par kurām iepriekš nezināju.
Kad nolēmu, ka iegādāšos bārdaino agāmu, par šo šķirni internetā meklēju un lasīju visu pieejamo informāciju. Zvanīju uz Rīgā esošo veikalu “Spiderzone” un uzdevu dažādus jautājumus par šiem ķirzakveidīgajiem, ko izskata dēļ mēdz dēvēt par pūķiem bez spārniem,” turpina Irbītes saimnieks.
Daloties nu jau personīgajā uzkrātajā pieredzē, Matīss uzsver, ka, lai arī agāmas ikdienas aprūpi nevar saukt par ļoti sarežģītu, tomēr jāievēro vairāki būtiski nosacījumi, lai eksotiskais radījums justos komfortabli un neslimotu.
To var panākt, ieguldot zināmus naudas līdzekļus. Ļoti svarīgs ir atbilstoša izmēra un kvalitatīvs terārijs, kurā vajag gan apgaismojumu, gan uzturēt siltumu – ikdienā no 27 līdz 30 grādiem.
Ja ilgstoši būs aukstāks, agāma kļūs nekustīga, neēdīs un pielāgosies iedomātajai ziemošanai.
Svarīgs ir optimāls mitruma līmenis, ne augstāks par 50. Lielākā mitrumā var sākties plaušu slimības.
Ēdināšana arī visnotaļ specifiska. Ja suns vai kaķis labprāt ēdīs dažādu veikalos nopērkamo barību, tad agāmai vajag olbaltumvielas jeb gaļu. Vēl precīzāk – Irbītes pamatbarība ir dzīvās dūbijas, latīniskais nosaukums ‘Blaptica dubia’.
Lai uzturētu pūķītes veselību, pirms maltītes dzīvie kukaiņi jāapviļā kalcija pulverī. Tāpat jāseko, lai netrūktu minerālvielu un D3 vitamīna.
Garšo banāns, gurķis, burkāns, sviesta ķirbis, salātlapas, bet pie dārzeņiem jāpieradina pamazām. Pareizai, pilnvērtīgai barošanai īpaši jāseko, kamēr agāma vēl augoša.
Matīss neslēpj, ka dzīvā barība nebūs lēta, taču dot pašu saķertus kukaiņus (sienāžus, kāpurus) ir bīstami. Tā kā eksotiskās agāmas pavairo nebrīvē, to imūnsistēma nav stipra.
Kad Irbīti noliek uz palodzes, tā labprāt vēro debesīs lidojošās kaijas un kaķu gaitas pagalmā.
Vasarā, kad paguļ karstos saules staros, var mainīt krāsu un kļūt pavisam melna.
Labā ziņa – šī ķirzakveidīgā radība ir darbīga dienā, bet naktī guļ. Nav nepieciešama speciāla uzmanības izrādīšana, rotaļāšanās.
“Patiesībā jau bārdainās agāmas dzīve balstās uz trim galvenajiem vaļiem: sildīties, paēst un gulēt, bet ir savas prasības, kas saimniekam jāievēro un jānodrošina, lai dzīvā radība nemocītos.
Pirms agāmas iegādes galvenajai būtu jābūt godīgai atbildei uz jautājumu: vai es spēšu dot tieši to, ko viņai vajag. Nevis vēlmei – es gribu, man vajag,”
uzsver M. Vītols-Vītoliņš.
Visiem tiem, kuri sev mājās gribētu bārdaino agāmu, šī izvēle ļoti nopietni jāizvērtē. Tikai tādēļ, lai eksotiskais radījums nekļūtu par īslaicīgu iegribu, iespēju palielīties vai nepārdomātu, nevajadzīgu eksperimentu, kas prasījis arī naudas ieguldījumus.
Kādēļ vārds Irbīte? Tāds tai bijis iegādes brīdī, un jaunais saimnieks nolēmis šo vārdu paturēt.
Uzziņai
- Bārdainā agāma var sasniegt aptuveni 60 centimetru garumu. Garā aste veido aptuveni pusi no garuma.
- Dabiski ir dažādas krāsas: brūna, sarkanbrūna, dzeltena, oranža un balta.
- Dzīves ilgums pat līdz 15 gadiem.
- Bārdainā agāma ir ļoti teritoriāla suga, īpaši tēviņi, tāpēc tos nekādā gadījumā nedrīkst turēt pāros vai grupās. Tas noved pie savstarpējiem kautiņiem un ievainojumiem.
- Maina ādu.
- Parasti agāmas ir ļoti paklausīgi un mierīgi dzīvnieki, tādēļ ir patīkami tos ņemt rokās. Protams, raksturi var atšķirties.
- Retos gadījumos, ja agāma ir aizkaitināta, tā var iekost.
Avots: spiderzone.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
