Svētdiena, 7. jūnijs Gaida, Arnis, Arno
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Latvijas mūziķi šonedēļ sāks ceļu uz “Eirovīzijas” finālu

1. februārī Rīgas kinostudijā norisināsies Latvijas Televīzijas konkursa “Supernova” pusfināls, bet 8. februārī – fināls, kurā noskaidrosies Latvijas pārstāvis “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Bāzelē, Šveicē. 

Latvijas mūziķi šonedēļ sāks ceļu uz “Eirovīzijas” finālu
Markus Riva ir ar lielu pieredzi dziesmu konkursos, bet līdz “Eirovīzijai” viņam tikt tā arī nav izdevies. Varbūt šogad? (Foto: Ieva Lūka/LETA)
Markus Riva ir ar lielu pieredzi dziesmu konkursos, bet līdz “Eirovīzijai” viņam tikt tā arī nav izdevies. Varbūt šogad? (Foto: Ieva Lūka/LETA)
30.01.2025 06:00

Annija Augstkalne

"Kurzemes Vārds"

Latvija konkursā piedalīsies jau 25. gadu un tikai 11 reizes ir spējusi aizcīnīties līdz fināla skatuvei. Vai mums tas izdosies šoreiz, tas nereti tiek formulēts kā galvenais jautājums šajā sacensībā.

Pērn Dons pierādīja, ka Latvijas pārstāvis spēj kvalificēties “Eirovīzijas” finālam, vai šogad spēsim to atkārtot?

Konkursā “Supernova” šogad uz skatuves kāps etnomūzikas grupa “Tautumeitas”, duets “KoBra”, atkal sagaidīsim grupu “Citi zēni”, mūziķi Marku Rivu un citus vietējos māksliniekus.

Konkursa dalībnieki cenšas atrast unikālus veidus, kā uzrunāt gan vietējo, gan starptautisko auditoriju.

Jau kopš Latvijas pirmās dalības “Eirovīzijas” dziesmu konkursā 2000. gadā publikas viedoklis dalās.

Daļai šķiet, ka Latvijai konkursā ir jāpiedalās. Tas ir veids, kā nest Latvijas vārdu pasaulē un parādīt mūsu talantus.

Protams, ir otra daļa, kurai šis konkurss šķiet pilnīgi nevajadzīgs, to uzskata par pilnīgi nevajadzīgu naudas izšķiešanu. Jebkurā gadījumā viedoklis par šo konkursu ir daudziem.

“Eirovīzijas” dziesmu konkurss notika jau ilgus gadus pirms Latvijas debijas tajā. Precīzāk, 1956. gadā septiņas valstis apvienojās tehniskam eksperimentam – TV tiešraidei, kas vienlaikus tiek translēta dažādās valstīs.

Pēc kara Eiropā tika meklēti veidi, kā atkal vienot Eiropu.

Televīzija bija vieds veids, kā to izdarīt, kā to padarīt aizraujošu. Pamatā mērķis bija dāvāt cilvēkiem izklaidējošu, vieglu TV raidījumu, kas gadu gaitā pārvērtās par platformu arī politiskiem vēstījumiem.

Protams, ne vienmēr mūziķu un dziesmu vēstījumi ir bijuši politiski – tie arī ir mākslinieciski mēģinājumi parādīt savu kultūru, tautu, valsti no pavisam cita skatpunkta.

Pēc Aukstā kara, pēc Padomju Savienības sabrukšanas, “Eirovīzija” bija iespēja neatkarību ieguvušajām valstīm parādīt savu nāciju un kultūru.

Igaunija bija pirmā no šīm valstīm, kas guva uzvaru 2001. gadā, un nākamajā gadā laurus plūca Latvija ar uzvaru 2002. gada konkursā.

Gadiem ejot uz priekšu, politika “Eirovīzijā” jūtama arvien vairāk ne tikai no mūziķu, bet arī no balsotāju un skatītāju puses.

Publiskajā balsojumā bieži pamanāms, ka par valstīm balso to vai nu tiešās, vai “politiskās” kaimiņvalstis.

2024. gadā sašutumu radīja Izraēlas lielais publisko balsu skaits, ierindojoties fināla 5. vietā. Izraēlas vārds “Eirovīzijas” kontekstā dzirdams bieži, it īpaši runājot par dažādiem strīdiem un pretrunām.

“Eirovīzija”, iespējams, ir lielākais un redzamākais mūzikas konkurss Eiropā, taču mūziķiem būtu svarīgi saprast, ka nokļūšana tajā nenozīmē slavu, rozes un pat to, ka cilvēki ieklausīsies.

Ļoti liela daļa skatītāju uzliks pārraidi fonā un turpinās darīt savas lietas, varbūt vienreiz ieskatīsies ekrānā.

Dažreiz citi konkursi var būt daudz nozīmīgāki un radīt lielāku atbalsi muzikālajā karjerā.

Dziesmu rakstītājiem tāds ir “International Songwriting Competition”, pieminams “Emergenza” festivāls/konkurss, kas dod iespēju jaunajām alternatīvas, roka, indi mūzikas grupām parādīt sevi uz skatuves.

“Battle of the Bands” ir konkurss, kas ļauj alternatīvas roka mūzikas grupām sacensties un saņemt iespēju doties tūrē.

Šāda veida konkursi pastāv, katra konkursa specifika ļauj atrast savu īsto vietu ātrāk.

Tas, ko nesapratīs “Eirovīzijā”, iespējams, sapratīs kur citur!

Baltijas valstīs interese par “Eirovīziju” radās 90. gados. Lietuva un Igaunija savu dalību konkursā uzsāka jau tolaik.

Latvija, iedvesmojoties no Igaunijas, uzsāka nākamo gadsimtu ar veiksmīgu debiju, iegūstot 3. vietu 2000. gada “Eirovīzijas” dziesmu konkursā.

Tas bija lielisks iesākums, ņemot vērā pieredzes trūkumu šāda veida konkursos. Kā arī lielisks atspēriens, lai turpinātu doties iesāktajā virzienā.

Kad Latvija sāka savu dalību “Eirovīzijā”, pusfinālu vēl nebija, un ar dažām neveiksmēm sākums bija veiksmīgs.

Pateicoties Marijas Naumovas uzvarai ar dziesmu “I Wanna”, šķiet, ka Latvijai vēl aizvien ir cerība, ka kādreiz šī veiksme atkārtosies.

Augstas vietas iegūtas arī 2005. gadā, kad uzstājās Valters un Kaža ar dziesmu “The War Is Not Over” un ieguva 5. vietu, kā arī Aminatas 6. vieta 2015. gada “Eirovīzijā” ar dziesmu “Love Injected”.

Tikmēr divus garus posmus Latvijai tā arī neizdevās kvalificēties finālam, līdz Dons pērn pārrāva šo neveiksmju sēriju.

Kas īsti bija tas, ar ko izcēlās Latvijas veiksmes stāsti? Vērojot Marijas Naumovas priekšnesumu, šķiet, ka elpa nedaudz aizraujas. Šāds šovs uz “Eirovīzijas” skatuves pirms tam nekad nav bijis.

Optimistiska dziesma, kuras vēstījums saprotams plašai auditorijai ar neparedzamu šovu.

Tas aizrāva ne tikai mūs pašus, latviešus, bet arī pārējo Eiropu.

2005. gada veiksme – iegūta 5. vieta. Liels kontrasts ar Marijas Naumovas dziesmu. “The War Is Not Over” ir ļoti vienkārša, sirsnīga dziesma, nekāda šova, tikai divi puiši, kas izdzied savu dvēseli.

Unikālākais par šo priekšnesumu vienmēr būs izmantotā zīmju valoda, tā, lai Mārtiņa Freimaņa ielikto vēstījumu dziesmā saredzētu vai sadzirdētu ikviens. Dziesma, kurā ikviens var ieraudzīt sevi, atrast pats savu nozīmi.

Aminatas priekšnesums savā ziņā ir ļoti vienkāršs, pāris plūstošas kustības, kas tiek izdejotas, nepārvietojoties pa skatuvi, taču šķiet, ka notiek tik daudz.

Viņas balss, diapazons, ekstravagantais tērps, šķiet, piepilda visu telpu. Liekas, ja viņa paspertu kaut soli pa labi, tas jau būtu par daudz, jo viss ir tieši tā, kā tam jābūt!

Lai gan 6. vieta ir augsts novērtējums, taču, tagad to klausoties, rodas sajūta, ka šī ir ideālā dziesma, ar ko uzvarēt “Eirovīzijā”.

Ja ar šo dziesmu uzstātos kāda lielāka un ietekmīgāka valsts, tā noteikti uzvarētu. Piemēram, tā pati Zviedrija, kas arī uzvarēja 2015. gadā.

Latvijai nav veicies regulāri, īpaši, kopš 2004. gadā tika ieviesti pusfināli. Tieši 2004. gadā Latvija netika finālā.

Šobrīd “Eirovīzijā”, vērojot no malas, liekas, ka publika priekšroku piešķir dziesmām, kuras nav angļu valodā.

Agrāk tā nebija, lielākā daļa dziesmu, kas tika izpildītas, bija angļu valodā.

Neņemot vērā Fomina un Kleina “Dziesmas par laimi” latviskumu, rodas sajūta, ka tas ir parasts dzīvais rokkoncerts, ne dziesmu konkurss. Dziesma savā ziņā bija autentiska, tomēr trūka šova, kas piestāvētu dziesmas enerģijai.

2013. un 2023. gads, desmit gadi, divi pavisam dažādi priekšnesumi. Šķiet, pilnīgi pretstati, taču finālā netika ne “PeR” 2013. gadā, ne “Sudden Lights” 2023. gadā.

“PeR” dziesma “Here We Go” tiešām ir enerģijas bumba. Enerģiska, jauneklīga, piemērota ballītēm, tomēr pārāk liels haoss, ļoti liela nesaprašana par to, kas ir šīs dziesmas vēstījums.

Pilnīgi pretēji – “Sudden Lights” dziesma “Aijā”. Dziesmas vēstījums skaidrs, haoss ir visapkārt, bet ne šajā dziesmā. Tā ir spēcīga, taču trūkst skatuves tēla, trūkst šīs dziesmas vēstījuma attēlošanas uz skatuves.

Mūziķim ir ļoti svarīgi izveidot saikni ar publiku.

Svarīgi ir pievērst uzmanību detaļām un tam, kā vizuāli veidot pievienoto vērtību dziesmai, ne tikai – lai izskatītos skaistāk.

Turpinot par saikni ar publiku, arī tēmai ir jābūt universālai, kaut kam, kur klausītājs var ieraudzīt arī daļu no sevis.

Nenoliedzami, tendences spēlē lielu lomu, taču ir svarīgi dziesmā pielikt kaut ko savu, kaut ko cilvēcīgu, kas radīs lielāku interesi par šo daiļradi.

Vai Latvija spēj parādīt to, kas mums ir? Vai arī tomēr turpināsim tiekties pēc kaut kā, kā mums nav, un centīsimies atrast unikālo tur, kur tā nav?

Ja tiks sūtīta dziesma latviešu valodā, tad gribētos, lai tas nav tikai tendenču dēļ, bet gan lai pavēstītu pasaulei, ka mēs esam svarīgi un ka mēs esam kas vairāk nekā tikai maza tauta!

Un neaizmirsīsim, ka tas ir konkurss, kurā konkurentus mēs vēl nemaz nezinām. Sāncensībai arī ir nozīme visā šajā procesā. Bet to ietekmēt mēs nevaram.

Tāpēc skatīsimies, kā Latvijai veiksies vispirms “Supernovā” un vēlāk arī “Eirovīzijā”.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus dienai ir 24 (divdesmit četru) stundu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 0.99 (99 centi).
  2. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 5.99 (pieci euro un 99 centi).
  4. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 10.99 (desmit euro un 99 centi) vienam mēnesim.
  5. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz