Pieredzētā ceļojuma sajūsmināti apmeklētāji mūziķiem veltīja vētrainas stāvovācijas, informē koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

Pirms koncerta klausītāji kuplā skaitā pulcējās pirmskoncerta sarunās, lai plašāk izzinātu Indijas klasiskās mūzikas pasauli.

Tajās piedalījās Latvijas Universitātes Starptautiskā Indijas studiju institūta pasniedzējs Akašs Sergejs Ancupovs, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis un viens no koncerta māksliniekiem – sitāras maestro Purbajans Čaterdžī (Purbayan Chatterjee).

“Mēs spēlējam un interpretējam mūziku, ko citi komponisti ir pierakstījuši iepriekšējos gadsimtos. Mēs godinām to, kas mums ir iedots, taču vienlaikus ieliekam tajā daļu no savas sirds un dvēseles,” par Indijas klasiskās mūzikas atskaņošanu stāsta Purbajans Čaterdžī.

Turpinot plašāk skaidrot rāgu būtību, Akašs Sergejs Ancupovs sanākušajiem stāstīja: “Mēs esam pieraduši, ka komponists uzraksta skaņdarbu un cits mūziķis, kas to interpretē, paņem notis un tās nolasa, bet šeit notiek cits process.

Tas ir sava veida mūzikas radīšanas rituāls vai maģija, jo mūziķis ir vairāk kā dzejnieks, kas nevis lasa, bet rada dzeju, un mūzika tiks radīta jūsu priekšā uz skatuves.

Vienlaikus tur ir ļoti stingri klasiskie kanoni, kuru ietvaros mūzika tiek radīta, tāpēc tā izklausās tik svaiga vai fascinējoša.”

Koncertā sitārists Purbajans Čaterdžī uzstājās kopā ar inovatīvo tablas spēlētāju Pavanu Sidamu (Pavan Sidam), Dienvidindijas situminstrumentu pārzinātāju Ganešu Murali (Ganesh Murali), kurš spēlēja “mridangam”, un prasmīgo bansuri bambusa flautas spēlētāju Ninadu Mulaokaru (Ninad Mulaokar).

Mūziķi atskaņoja Ziemeļindijas un Dienvidindijas rāgas, kuras vēstīja par ūdensputnu, lietus sezonu, kalniem un garīgiem ceļojumiem.

Kaut arī rāgām ir reglamentēta uzbūve un skaņkārtas, tā vienlaikus ir vistīrākā improvizāciju māksla, kur mūziķim izpaust savu spēlētprasmi.

Katram mūziķim bija iespēja parādīt sava instrumenta skanējumu solo etīdēs, kā arī aizraujošos duetos, kuros savstarpēji “sarunājās” gan flauta un sitāra, gan abi perkusiju instrumenti.

Mūziķi demonstrēja arī Ziemeļindijas populārāko vokālās mūzikas stilu “Thumri”, kā arī garīgas kopienas pieredzes vadīto dziedāšanas stilu “Bhajans”, kas dzirdams templī, mājās, zem koka brīvā dabā, upes krasta tuvumā vai vēsturiski nozīmīgā vietā.