Konkursā pieteicās 11 pretendenti. Konkursa pirmās kārtas laikā tika pārbaudīta pretendentu atbilstība konkursa prasībām, savukārt otrās kārtas laikā atlases komisija uzklausīja pretendentu redzējumu par KVC darbību un pārbaudīja to kompetences.

Āboliņam, kurš arī vadīja KVC izveides grupu, ir ilggadēja pieredze darbā VUGD. Viņš darbu dienestā sāka kā ugunsdzēsējs, bet gadu gaitā sasniedza VUGD priekšnieka amatu.

Šo dienestu, kas ir ceturtā lielākā valsts pārvaldes iestāde, Āboliņš vadījis 12 gadus.

Āboliņš uzsver, ka būtiskākais krīžu pārvaldībā ir jau laikus tās paredzēt un nepieļaut, ka iestājas krīzes situācija. Ja tāda tomēr notiek, svarīga ir precīza, ātra iestāžu un organizāciju sadarbība, kā arī skaidra izpratne par katra atbildību un lomu krīzes risināšanā, viņš uzsver.

“Tas arī būs viens no galvenajiem centra uzdevumiem – savlaicīgi sagatavot iestādes, pašvaldības, nevalstisko sektoru krīžu pārvarēšanai un koordinēt to sadarbību reālos krīzes apstākļos,” norāda Āboliņš.

Lai KVC sāktu darbību un KVC vadītājs varētu sākt jaunā amata pienākumu izpildi, vispirms nepieciešams Saeimas apstiprinājums attiecīgajiem krīžu pārvaldību un KVC darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Sagatavotie tiesību aktu projekti ir nodoti Saeimā, kur tie vēl tiek izskatīti, informēja Ministru kabinetā.

Kā vēstīts, KVC tehniski darbu sāka 1.janvārī. Plānots, ka tas koordinēs civilo krīžu pārvaldību valstī, pārņemot Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas.

KVC ir Valsts kancelejas struktūrvienība, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā.

Valsts kanceleja iepriekš uzsvēra, ka 2025.gadā KVC darbu sāks pakāpeniski, jo vēl būs pilnībā jānokomplektē komanda, jārisina centra materiāli tehniskā nodrošinājuma un citi jautājumi.