Tas varētu ietekmēt karadarbības gaitu, palielinot Krievijas gaisa uzbrukumu biežumu un efektivitāti, secinājuši ISW eksperti.

Kā norāda ISW analītiķi, bez piekļuves ASV izlūkošanas datiem Ukrainai būs mazāk iespēju trāpīt Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām. Krievijas lidmašīnas varēs rīkoties agresīvāk, samazinot attālumu, no kura plānot bumbu un raķešu palaišanu uz Ukrainas teritoriju.

“Kremlis vairākkārt ir uzstājis uz to, ka jebkura miera līguma ietvaros ir jāpārtrauc jebkāda ārvalstu palīdzība Ukrainai,” atgādināts ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Ukrainas triecieni militārajiem objektiem Krievijas teritorijā ir būtiski ietekmējuši Krievijas karaspēka kaujas spējas. Jo īpaši munīcijas noliktavu iznīcināšana Tveras apgabala Toropecā un Krasnodaras novada Tihoreckas arsenālā samazināja raķešu un šāviņu krājumus, kas vājināja Krievijas armijas spējas.

“Krievijas spēki iepriekš izmantoja savu pārsvaru artilērijas un gaisa triecienu ziņā, lai sasniegtu taktiskos mērķus, iznīcinot apdzīvotas vietas pirms kājnieku izvietošanas uzbrukumam,” pausts ISW ziņojumā.

“Ukrainas triecieni militārajiem objektiem Krievijā ir arī izspieduši Krievijas gaisa operācijas tālāk no Ukrainas uz Krievijas aizmugures rajoniem, neļaujot aviobumbām un raķetēm no Krievijas gaisa telpas trāpīt Ukrainas priekšējām pozīcijām,” secinājuši ISW eksperti.

Jau ziņots, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa tikšanās ar Ukrainas prezidentu pagājušajā piektdienā Baltajā namā pārauga atklātā strīdā, un šonedēļ ASV apturēja militāro palīdzību Ukrainai.

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs trešdien apstiprināja, ka iesaldēta arī dalīšanās ar izlūkošanas informāciju.