Tiek ziņots, ka Lielbritānija arī turpmāk sniegs Ukrainai savu neapstrādātu datu analīzi, lai gan atbilstoši izlūkošanas praksei tā nenodos ASV informāciju, kas iegūta saskaņā ar abu valstu noslēgtajiem apmaiņas līgumiem.

Lielbritānijas izlūkošanas iespējas salīdzinājumā ar ASV “nav tik tālejošas, nav tāda paša mēroga un nespēj aizstāt”, izdevumam sacīja avots, kas vēlējās palikt anonīms. Tajā pašā laikā tās ļaus Ukrainai nodrošināt agrīnu brīdinājumu par uzbrukumu un zināmas iespējas darbībām Krievijas iekšienē.

Izlūkošanas dati, kas iegūti no satelītiem, zemes stacijām, izlūkošanas lidmašīnām, piemēram, “Rivet Joint”, un pat slepeni izvietotām sauszemes karaspēka vienībām, tiek apkopoti un kopīgoti ar Ukrainu. Kijiva no Lielbritānijas saņem arī atvērto datu materiālus, lai varētu veikt raķešu un dronu triecienus Krievijas iekšienē.

Doktore Džeida Makglina no Londonas Karaliskās koledžas “The Guardian” izteica pieņēmumu, ka ASV lēmums pārtraukt izlūkošanas datu piegādi varētu atvieglot Krievijai apturētās Harkivas ofensīvas atsākšanu.

Pastāv arī bažas, ka Ukrainai būs grūti atklāt bumbvedēju palaišanu no Krievijas gaisa bāzēm un tuvojošās raķetes.

Tajā pašā laikā izdevuma “Defence Express” redaktors Valērijs Rjabihs sacīja, ka, viņaprāt, izlūkošanas datu apmaiņas apturēšana nozīmē, ka Ukraina vairs nespēs atklāt tuvojošās ballistiskās raķetes “Iskander-M” un to analogus no Ziemeļkorejas KN-23 un KN-24.

Tomēr Ukrainas eksperts izteica pieņēmumu, ka pārtraukšanai nebūs būtiskas ietekmes uz situāciju frontes līnijā. “Mums ir savi izlūkdienesti, satelītu dienesti un aģenti Krievijā. Ar to pietiek, lai trāpītu pa stacionāriem mērķiem dziļi Krievijas iekšienē,” viņš teica.

Vašingtonā bāzētais Kara studiju institūts (ISW) norādīja, ka ASV lēmums “kaitēs Ukrainas spējai aizsargāties pret ilgstošiem Krievijas uzbrukumiem”, un pauda, ka Ukrainas militārajiem spēkiem tagad būs grūtāk veikt veiksmīgus tāldarbības triecienus.