Virziens ir pareizais, tikai jāturpina

Pēteris Strautiņš, “Luminor Bank” ekonomists, regulāri seko līdzi ekonomiskajiem rādītājiem un Liepājas attīstībai.

“Nav šaubu, ka Liepāja ir viena no ekonomiski attīstītākajām pilsētām Latvijā. Jo augstāks līmenis, jo grūtāk panākt strauju procentuālo kāpumu.

Liepājas ekonomika ir kļuvusi daudz diversificētāka, un tas ir labi. Jo mazāka koncentrācija atsevišķos uzņēmumos un nozarēs, jo mazāki riski.

Šobrīd Liepājā ir vairāki desmiti nozīmīgu eksporta uzņēmumu, neviens no tiem nevar izšķiroši ietekmēt pilsētas likteni.

Runājot par ražojošajām nozarēm, svarīgākā joprojām ir inženierijas jeb metālapstrādes un mašīnbūves nozaru saime.

Liepājas osta nekur nepazudīs, tātad būs arī transporta pakalpojumi. Labs papildinājums citām nozarēm ir tūrisms, bet tas nevar kļūt par svarīgāko attīstības vilcēju, daudz lielāki ienākumi ir no ražojošajām nozarēm.

Zinu, ka pilsētā ir sācies tā saucamo balto apkaklīšu pakalpojumu eksports. Te ir gan uz vietas radušies programmēšanas un informācijas pakalpojumu uzņēmumi, gan Rīgā bāzētu uzņēmumu filiāles.

Šo nozaru attīstība ir ļoti svarīga darba tirgus daudzveidībai, jo ne visi vēlēsies strādāt ražošanā. Liepājas darba tirgus piedāvājums jau tagad ir interesantākais un daudzveidīgākais ārpus galvaspilsētas reģiona.

Liepājā ir viena no veiksmīgākajām reģionālajām attīstības politikām.

Tā ir daudz devusi pašai pilsētai, arī palīdzējusi kliedēt citviet populāro mītu, ka pašvaldības nevar ietekmēt savu ekonomisko likteni, ka par visu atbildīga centrālā valdība. Tātad Liepāja ir netieši palīdzējusi citām pilsētām un novadiem.

Es domāju, ka pilsētai jāturpina rūpniecības attīstība, papildinot eksporta nozaru portfeli gan ar jaunām ražošanas nozarēm, gan pakalpojumiem.

Noteikti turpinās attīstīties ar metālu saistītās nozares, lielā mērā pateicoties jau uzkrātajai kritiskajai masai. Uzņēmumi papildina cits citu, gan tirgojoties ar pakalpojumiem, gan smeļoties no kopējās potenciālo darbinieku saimes.

Tā ir nozare ar milzīgu tirgu pasaules mērogā, plašām iespējām attīstīt prasmes un produktus. Jebkurai pilsētai ir svarīgi attīstīt tās pilsētvidi. Redzu, ka Liepājā tas tiek darīts.” 

Nauda ir svarīga, bet ar to ne vienmēr pietiek

Kad runa ir par veselības aprūpes sistēmas turpmāko attīstību, Ingrīda Circene, bijusī veselības ministre, norāda: “Veselības aprūpe ir lielākā un būtiskākā joma, kur jācentralizē resursi, tehnoloģijas un speciālisti.

Liepājā veselības aprūpe attīstās un iet pareizā virzienā.

Liepājas Reģionālā slimnīca ir lielākais diagnostikas un veselības aprūpes centrs. Tajā ir daudzprofilu iespējas ārstniecībā, kā arī specializētie centri. Uz Liepāju pacienti brauc no visas Kurzemes un ne tikai.

Daudz no svara ir tas, ka gan slimnīca, gan pašvaldība ļoti iesaistās jauno speciālistu piesaistē, ļoti atbalsta jauno paaudzi, lai tai būtu saistoši mācīties un pēc tam strādāt medicīnas nozarē. Viena no lietām, lai varētu attīstīties, ir nauda, bet ar to ne vienmēr ir pietiekami – ir vajadzīgi cilvēki, kuri dod ieguldījumu.”

Tikmēr dakteris Alfrēds Lībiņš uzskata, ka tuvākajā nākotnē viens no galvenajiem virzieniem būs paaudžu maiņa medicīnā.

“Vairāk jārada interese par medicīnas un veselības studijām.

Jauno, kuri vēlētos būt medicīnā, kuri skatītos uz pasauli un medicīnu plašāk, nebaidītos no jaunām metodēm, ir stipri pamaz, tāpēc ir jādara viss, lai viņi būtu!” pieredzējušais mediķis saka.

Daudziem pietrūkst akvaparka

Uz jautājumu, kā Liepājai pietrūkst, lai priecātos pilsētnieki un tūristi, vairāki būvniecības un arhitektūras speciālisti sacīja, ka ļaudīm patiktu akvaparks.

Vēl būtu jāsakārto stacijas apkārtne, pašā pilsētas centrā iederētos jauniešu izglītības, zinātnes, kultūras un atpūtas komplekss, varētu atjaunot arī kādu pazīstamu vēsturisko objektu, līdzīgi kā atjaunots “Parka paviljons”.

Bet Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls, par nākotnes plāniem runājot, uzsver: “Liepājas teritorijas plānojumā kopumā ir izvērtēts katrs zemes gabals un tā attīstības potenciāls, nosakot skaidru funkcionālo zonējumu, kur iespējama apbūve, kāds būs nākotnes ielu tīkls, vai un kur saglabājama publiskā ārtelpa – dabas un apstādījumu teritorijas, kā arī mazdārziņi.

Kopumā plānojums ir vērsts uz Liepājas izaugsmi, saglabājot Liepājas unikalitāti un vērtības.”

Galvenais ekonomiskās attīstības dzinējspēks ir vērsts uz daudzveidīgu tautsaimniecības nozaru attīstību.

Prioritāras jomas saskaņā ar pilsētas attīstības mērķiem ir kvalitatīva dzīves vide, transports un loģistika, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, kā arī tūrisms.

Tādējādi teritorijas plānojumā ir dotas pietiekami plašas iespējas attīstībai un tai pašā laikā noteikti nepieciešamie ierobežojumi un prasības, lai aizsargātu vēsturisko apbūvi un pilsētbūvniecisko struktūru, novērstu konfliktus saistībā ar jaunu būvniecību un citu aktīvu saimniecisko darbību.

Pēdējo gadu projektos izteikti dominē visu veidu resursu pārdomāta izmantošana, funkcionalitāte un energoefektivitāte.

Jāturpina izmantot spēcīgie magnēti

Inese Šīrava, LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktora vietniece, uzskata, ka Liepāja jau līdz šim ir veiksmīgi izmantojusi savas priekšrocības, lai kļūtu par vienu no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā.

“Daži atslēgas vārdi, kas pavīd gandrīz katrā atsauksmē par Liepāju, – pārsteigums, daudzveidība, vietējie cilvēki.

Vispirms ārvalstu viesi ir pārsteigti par pievilcīgo galamērķi Baltijas jūras krastā. Daudzi brauc uz Liepāju, nezinot, ko tur sagaidīs, dažs pat ir īpaši jāpierunā doties tik tālu no Rīgas, bet projām visi dodas pozitīvi iespaidoti un gatavi atgriezties, rekomendēt Liepāju citiem.

Runājot par Liepājas stipro pusi, daudzi nozares eksperti min daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu un kontrastus – Karostu ar tās nenopulēto vidi pretstatā pludmales kūrorta atmosfērai vai pilsētas centra kultūras baudījumam.

Vēsturiski nozīmīgās ēkas tiek atjaunotas, saglabājot to autentisko šarmu un vienlaikus piešķirot tām mūsdienīgu auru.

Koncertzāle “Lielais dzintars” ir kļuvusi par arhitektūras un kultūras simbolu, piesaistot pasaules līmeņa māksliniekus. Tāpat tiek attīstīta pilsētas pludmale, kas ir viena no plašākajām Baltijas jūras piekrastē.

Dabas tuvums un aktīvās atpūtas iespējas ir padarījušas Liepāju īpaši pievilcīgu sporta entuziastiem.

Liepājas piedāvājumā īpaši izceļama Karosta, Karostas cietums, Ziemeļu forti – ārzemniekiem šo vietu apmeklējums ir gan kā īpašs piedzīvojums, gan iespēja iepazīties ar dažādiem Latvijas vēstures periodiem. Visu šo daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu papildina labas kvalitātes viesnīcas un restorāni.

Lai pilsēta saglabātu konkurētspēju, tai ir jāturpina attīstīties un ieviest jaunas idejas, kas atbilst mūsdienu ceļotāju mainīgajām prasībām.

Liepāja noteikti var likt lietā radošumu un inovatīvo domāšanu, lai atrastu veidus, kā izlīdzināt sezonalitāti, jo tūrisma resursi un infrastruktūra tam pilsētā ir piemēroti,” viņa uzskata.

Liepājnieki grib sportot!

Kārlis Dārznieks, bijušais liepājnieks, Latvijas Universitātes Komunikācijas departamenta direktors, uzsver: “Man liekas, ka Liepāja sporta ziņā ir etalons valsts līmenī. Tāds kā paraugs, kā šāda izmēra pilsētā nodrošināt un organizēt sportu.

Liepājā ir visa tradicionālā infrastruktūra, tāpēc Latvijas un pat Baltijas līmenī ir pietiekami daudz pašvaldību, kurām ir iemesls apskaust Liepāju.

Raugoties no malas, bet nezinot virtuvi un dalībnieku skaitu katrā sporta veidā, vislielākais prieks par to, ka redzama liepājnieku interese sportot.

Ir komandas dažādos līmeņos un sporta veidos. Lai arī Latvijas mērogā Liepāja ir liela pilsēta, šeit pastāv sporta veidu konkurence par aktīvajiem bērniem. Cerams, ka šī cīņa ritēs veselīgi un attīstība turpināsies.

Forši, ka Liepājā sporta dzīvi tagad vada salīdzinoši jaunās skolas profesionāļi, kuri paši nesen bijuši sportisti.

Viņu darbā parādās modernā domāšana un cita pieeja. Rūdījums funkcionāru aprindās nāks ar laiku, bet inovācijas atspoguļojas gan ikdienas darbā, gan Liepājas sporta kopīgajā tēlā.”

Gan spilgtas virsotnes, gan pamežs

Vēsma Lēvalde, RTU Liepājas akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centra pētniece, uzskata – ir pamats, lai Liepāja 2027. gadā uzplauktu kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.

“Liepājas kultūras spektrā ir gan spilgtas profesionālas virsotnes, gan arī plašs pamežs, ko veido amatiermāksla un mazāk populāras profesionālās jomas.

Tomēr jāapzinās, ka kultūras programmai ir gan radošā puse, nepieciešamība apzināt un atrast talantus, gan materiālā puse, bez kuras uz entuziasma vien ilgi nenoturēsies. Ir jādomā ļoti pragmatiski, kā ilgtspējīgi nodrošināt materiālās bāzes funkcionēšanu.

Liepājai ir priekšrocība – kultūras projektu konkurss, bet iespējas kaut ko izdarīt ir daudz lielākas par līdzfinansējuma budžetu. 

Liepāja simtiem gadu ir bijusi izcils kultūras centrs, bet esam attāls reģionāls punkts starp jūru un sauszemi. Tas nozīmē, ka no potenciālā kultūras patēriņa rādiusa mums puse ir nogriezta.

Valsts interesēs būtu sabalansēt kultūrpolitiku un nodrošināt Liepājai gan valsts, gan pašvaldības atbalstu. Tā funkcionē liela daļa Eiropas kultūras centru. Tā darbojas arī “Lielais dzintars”, bet diemžēl ne Liepājas teātris.

Pētījumā par profesionālo teātru darbības modeļiem secināju – lai arī Liepājas teātris ir līdzīgs ar Daugavpils teātri, tomēr valsts statuss Daugavpils teātrim nodrošina daudz vairāk priekšrocību nekā pašvaldības statuss.

Lai Liepājā ilgtermiņā pastāvētu augsti funkcionējoša kultūra, mērķim būtu jāpakārto izglītības politika, liekot uzsvaru uz kultūrizglītību.

Bez tās šeit nesasniegsim augstu dzīves līmeni, ar ko vispirms domāju augsta līmeņa kultūras piedāvājumu, kas nosaka dzīves kvalitāti.

Liepājai nepieciešams, lai visas kultūras jomas nevis savstarpēji cīnās par ietekmi un budžetu, bet veido kompleksu kultūras piedāvājumu, kas būtu interesants Eiropai.

Liepājas muzeja ikgadējās kopizstādēs redzam milzīgu klāstu darbu dažādos žanros un tehnikās, tam visam muzeja telpas ir par šauru, taču mākslas galeriju ar atbilstošām iespējām Liepājā nav.

Jaunas kultūrvietas uzplaukst, bet daudzas pēc tam pazūd, kas norāda, ka kaut kas nav kārtībā ar šā diskursa kultūrpolitiku.

Tāpat būtu vajadzīgs instruments, kas veicina mazu privāto galeriju attīstību. Katru gadu notiekošās Dzejas dienas saturiski būtu jāpaceļ Eiropas kultūras galvaspilsētas līmenī.”

Gatavi iesaistīties ar jaunām iniciatīvām

Biedrības un nevalstiskās organizācijas ir nozīmīgs resurss jebkurā pašvaldībā, un pilsētai jau ilgu laiku ir ciešas attiecības ar nevalstisko sektoru, teic Liepājas pilsētas pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas Sabiedrības līdzdalības un veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Agija Meniķe.

“Biedrības ir ne tikai dažādu pasākumu organizētājas, bet arī vieta, kur dzimst jaunas idejas un iniciatīvas. Šīs organizācijas stiprina demokrātijas principus, veicina kopienas iesaisti sabiedriskajā dzīvē un palīdz risināt aktuālas problēmas, piemēram, par vides piesārņojumu, sociālo nevienlīdzību un veselības aprūpes pieejamību.”

Pašlaik Liepājā ir reģistrētas ap 1200 nevalstisko organizāciju.

Gada laikā no jauna – 30 biedrības, kas liecina par iedzīvotāju aktīvu pilsonisko līdzdalību un gatavību risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus.

Jaunu biedrību rašanās parāda, ka cilvēki vēlas ne tikai piedalīties pārmaiņās, bet arī paši tās veidot.

“Kultūras un mākslas organizācijas rūpējas par radošo dzīvi un tradīciju saglabāšanu, savukārt sociālā atbalsta organizācijas gādā par tiem, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk, – bērniem, senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un sociāli mazāk aizsargātām grupām.

Videi draudzīgās organizācijas rūpējas par dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, bet sporta un veselības organizācijas veicina aktīvu dzīvesveidu.

Arī izglītības un jaunatnes organizācijas spēlē nozīmīgu lomu, piedāvājot attīstīt prasmes un piedalīties lēmumu pieņemšanā cilvēkiem no bērna līdz seniora vecumam.”

Jāiet līdzi laikam

Būt par pedagogu un strādāt skolā ir privilēģija, uzskata liepājnieks Jānis Rudzītis, titula “Latvijas Gada skolotājs” ieguvējs.

“Es strādāju ar bērniem, es redzu, kā veidojas cilvēks, un to nevar izmērīt naudā,” viņš saka par 22 darbā aizvadītajiem gadiem.

“Es mīlu cilvēkus, un šī ir fantastiska iespēja būt viņiem līdzās.”

J. Rudzītis ir izvēlējies pedagoģiju un uzskata to par sirdslietu. “Darbs skolā paver neatklātus plašumus, tā ir platforma, kur augt visiem kopā, jo ir svarīgi būt līdzās, kad bērni jautā un meklē, ir svarīgi būt līdzās, kad bērni aug!”

Mācību saturs ir mainījies arī vispārējā izglītībā.

“Mana līdzatbildība ir diendienā pieņemt izaicinājumus. Man ir kolēģi, kas piedzīvojuši vairākas reformas, un viņos kurn mazā dusma jeb neizpratne. Nesagaidot pensijas gadus, viņi aiziet prom.

Bet es uzskatu, ka arī nelaikos ir jāatrod laime.

Dzīve mums nedod garantijas, ka pēc skolas absolvēšanas viss būs ideāli. Tāpēc mēs mācāmies zināšanas.”

J. Rudzītis spriež, ka jaunais mācību saturs ļauj skolēniem izpausties radoši.

“Agrāk mēs varbūt strādājām pēc šabloniem, kādām jau pieņemtām, 100 gadus izstrādātām senām vērtībām. Bet ir jāparāda, ka pasaulē ir 100 dažādu iespēju, kā, piemēram, nenonākt līdz gaļas dēlītim, varbūt tas ir pilnīgi kaut kas cits – fragments no kaķa būdas vai vispār nesaistīts ar koku.”

Skolotājs uzskata, ka ir jābūt noilgumam, lai mēs saprastu.

“Kad risinām kādu uzdevumu un nezinām, kā tikt galā, tieši pieļautās kļūdas daudz trāpīgāk cilvēkam paliek atmiņā. Es pieļauju, ja mēs pēc vairākiem gadiem nonāksim līdz rezultātam vai secinājumam, ka kaut kas nebija īsti lāgā, mēs vismaz zināsim, kā to darīt citādi.”

Dzīva tikmēr, kamēr nav atminēta

Dziesminiece, dzejniece un producente Maija Kalniņa smej, ka tas nu gan ir viens alķīmiķa cienīgs uzdevums – noformulēt, kas īsti ir Liepāja. “Tā vienmēr ir bijusi, ir un būs,” viņa teic.

“Nosaukt vienā vārdā, kas ir Liepāja, nav iespējams, un man šķiet, ka pati pilsēta sajūsminās par to, kā visi cenšas atrast tās kodu. Ne tā, ka kaut kā mēģina izvairīties, bet tāpēc, ka

paši meklējumi, atminēšanas mēģinājumi tieši arī ir tā Liepājas kardiogramma,”

teic M. Kalniņa.

“Viss, kas tiek nosaukts, nav nepareizs, bet nekad nav līdz galam pilnīgs. Kāda daļa būtības ir nosaukta vārdā, bet vienmēr ir sajūta, ka tur ir vēl kaut kas.

Ja par Rīgu saka, ka, kamēr tā nav gatava, tā dzīvo, tad par Liepāju droši var teikt, kamēr tā nav atminēta, tikmēr tā ir dzīva. Tas arī ir Liepājas kods – nemitīgā meklēšana. Bez ambīcijām atrast, bet ar ambīcijām meklēt. Tas vienmēr ir par to.

Liepāja ir darbības vārds.”

Un tāpēc Liepājas daudzdimensionālā daba ļauj būt līdzās nemieram un mieram, sportam un kultūrai, džezam un rokam, dabai un digitālajai pasaulei un visam pārējam.

“Visas tās dažādās Liepājas eksistē, un katra kādam šķiet īstā, bet neviena nav pilnīga savā būtībā. Tā nu paši liepājnieki cits citam grib pierādīt, ka viņa Liepāja ir tā īstā un vienīgā.

Bet Liepāja tikmēr ņem un izsper kādu jaunu triku – piedāvā ko nepareizu, neredzētu, neiespējamu. Un tas reizē ir mūsu spožums un posts, kas dara mūs stiprus un vājus vienlaikus,” Maija turpina.

Es domāju tā: Ko Liepājai vēlētu dzimšanas dienā?

Gints Ruperts – frizieris:

– Skaistumu un gudrību! Kā pie tās tikt? Jāmācās un jāstrādā. Jāgūst pieredze no pasaules.

400 gadu – tā ir vēsture un liela dzīves pieredze. Tik daudz kas šajā laikā pilsētā ir noticis. Tādu dzimšanas dienu piedzīvot ir patīkami. Mūsu kultūrā pieņemts svinēt apaļos ciparus. Tad nu svinēsim!

Jānis Valciņš – pensionārs:

– Vēlu tālāku attīstību, izaugsmi, vairāk darba vietu. Neesmu Liepājā dzimis, bet šeit dzīvoju jau 30 gadus. Strādāju sērkociņu fabrikā, tad Metalurgā.

Kādas tik pārmaiņas pa šiem gadiem nav notikušas, bet izskatās, ka visu laiku ir kustība uz labu. Prieks, ka jauna attīstība paredzēta bijušā Metalurga teritorijā. Ļoti ceru, ka jaunie cilvēki vairs nedosies prom.

Sergejs Ušakevičs – strādā celtniecības nozarē:

– Vairāk tūristu klusajā ziemas sezonā. Liepāja dzīvo tā, kā reiz teica “Līvu” Grodums, ka Liepāja ir atsevišķa valsts vai republika republikā. Pilsēta ar izteiktu savu noskaņu.

Tagad bieži esmu Rīgā un, satiekot rīdziniekus, viņi atzīst, ka Liepājā valda kas ļoti īpašs, atšķirīgs. Kad viņiem pasaku, ka esmu no Liepājas, tad reakcija uz to: “O!” Tāda skaudībiņa labā nozīmē.

Alise Sevrjukova – studē, darbojas biedrībā “Radi vidi pats”:

– Vēlētu ne tikai centra, bet arī citu pilsētas rajonu attīstību. Lai tajos būtu kultūras un atpūtas iespējas, zaļās zonas.

Liepājnieki ir aktīvi, bet reizēm viņiem pietrūkst impulsa darīt labas lietas. Tanī pašā laikā zinu, ka cilvēkiem ir ļoti liela interese par sava rajona attīstību. Jāatrod līderi, kas var un grib, tad daudzi pieslēgsies.

Šī ir ļoti skaista vieta! Ļoti daudzās Latvijas pilsētās nav nekā no tā, kas šobrīd mums tik pašsaprotams Liepājā.

Zane Važa – ciemojas:

– Augt un attīstīties! Lai aizbraukušie atgriežas uz dzīvi Liepājā un ielas ar cilvēkiem pilnākas. Šī ir skaista pilsēta, bet vairāk jāattīsta mikrorajoni. Vēl daudz ko var pilnveidot. Piemēram, ierīkot vairāk rotaļlaukumu.

Lai aizbraucēji te atgrieztos, galvenais, kas attur, ir nevis trūkumi Liepājā, bet ģeopolitiskā un vispārējā situācija valstī.

Man patīk teiciens, ka īstai liepājniecei mati vējā plīvo jebkurā vietā, kur viņa atrodas, ne tikai Liepājā.