Izdevumi par darbspējīgo iedzīvotāju slimības lapām pēdējo piecu gadu laikā auguši par 131,5 miljoniem eiro. 2023.gadā šajos pabalstos izmaksāts 331 miljons eiro, 2022.gadā – 359 miljoni eiro, 2021.gadā – 312 miljoni eiro, bet 202.gadā – 242 miljoni eiro.

Izdevumi palielinājušies ne tikai tāpēc, ka pēdējos gados augušas algas un līdz ar to iemaksu apmērs, bet pieaudzis arī apmaksāto saslimšanas dienu skaits.

Pirms pandēmijas 2019.gadā pieprasīti ap 345 300 slimības pabalstu, 2022.gadā – ap 635 400, bet 2023. un 2024.gadā – nepilni 430 000 pabalstu.

Eksperti atzīmē, ka tendences ir biedējošas, jo ilgstoša slimošana piemeklē arvien jaunākus darba ņēmējus.

Šo piecu gadu laikā ir bijusi Covid-19 pandēmija, kā arī augušas algas un līdz ar to pieaudzis izmaksāto slimības pabalstu summas.

Tāpat valsts no 2022.gada slimības lapu uzņēmusies apmaksāt no desmitās dienas, lai gan iepriekš to apmaksāja no 11. slimības dienas.

Salīdzinot ar gadu pirms pandēmijas, kad pabalstu gadījumu skaits gadā bija 345 000, pērn to bija par gandrīz 84 000 vairāk. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā norāda, ka arī apmaksāto saslimšanas dienu skaits gada laikā ir pieaudzis par 1,5%.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības direktors Ivars Vanadziņš lēš, ka tendences iemesls ir faktoru kopums, tostarp saslimšanas, kas prasa ilgāku laiku izkristalizējas biežāk, tostarp balsta un kustību aparāta saslimšanas, daļa hronisku saslimšanu, piemēram, vēzis, kā arī psihoemocionālās saslimšanas – tajā skaitā depresija un izdegšana.

“Tas, ko mēs redzam darba vidē, ka ļoti strauji pieaug tā saucamās psihiskās veselības slimību skaits,” piebilda Vanadziņš.