Jau ziņots, ka Dienvidkorejas Konstitucionālā tiesa piektdien apstiprināja Juna atcelšanu no amata, paturot spēkā parlamenta decembrī pieņemto lēmumu atstādināt prezidentu impīčmenta ceļā.

Konstitucionālā tiesa atzina, ka Juns bija pārkāpis konstitūciju, izsludinot karastāvokli, kas ir rezervēts nacionālas ārkārtējās situācijas vai kara gadījumiem.

Tā kā Konstitucionālā tiesa ir apstiprinājusi Juna atcelšanu, divu mēnešu laikā būs jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas. Ja tā būtu atcēlusi parlamenta īstenoto impīčmentu, Juns nekavējoties atsāktu prezidenta pienākumu pildīšanu.

Piektdien Seulas centrā bija sapulcējušies tūkstošiem Juna atbalstītāju un pretinieku, gaidot Konstitucionālās tiesas spriedumu.

Spītējot spēcīgajam lietum, Juna atbalstītāji izgāja Seulas ielās arī šodien, aicinot atjaunot Junu prezidenta amatā.

“Konstitucionālās tiesas lēmums iznīcina mūsu valsts demokrātiju,” ziņu aģentūrai AFP sacīja viens no protestētājiem.

Juna atbalstītāju vidū ir arī ekstrēmi noskaņoti reliģiskie līderi un labējie blogeri, kas, kā norāda eksperti, izmantojuši dezinformāciju, lai audzētu atbalstu Junam.

“Juna prezidentūra ir atklājusi plaisas sabiedrībā, kuru pamatā ir politiskā polarizācija un dezinformācija,” aģentūrai AFP norādīja domnīcas “W&M’s Global Research Institute” pārstāvis.

Juns 3.decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4.decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Parlaments 14.decembrī atstādināja Junu no amata impīčmenta ceļā.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.