Raiņa piemiņas plāksne Grobiņā atgriežas vietā ar pārlielu leģendu
Nams Grobiņā, Lielajā ielā 54, ir ne tikai jaunā Dienvidkurzemes novada pašvaldības administratīvā ēka, bet arī nozīmīga tāpēc, ka vietā aiz tās, tuvāk Jūrpilij, atradās cietums. Tas ir pieturpunkts latviešu dižgara, dzejnieka Raiņa biogrāfijā. Par to vēsta pie ēkas vēsturiskās daļas nesen uzstādīts statīvs ar piemiņas plāksni.
Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
“Šajā vietā Grobiņas cietumā 1897. gadā bija ieslodzīts Rainis,” rakstīts uz plāksnes blakus portretcilnim.
No teksta var secināt, ka dzejnieks šajā ieslodzījuma vietā atradies labu laiku, taču patiesība ir cita.
To vajadzētu uzzināt jo īpaši tiem cilvēkiem, kuri apmeklēs domes ēku ekskursijās; tām namu atvērt plāno pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa.
Fakts ir tāds, ka Rainis Grobiņas cietumā pavadījis vienu nakti.
Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas mājas pētniece Gundega Grīnuma to apgalvo, konsultējusies ar kolēģi, rainistu Jāni Zālīti.
“Bija vienkārša transportēšanas problēma, jo nebija satiksmes,”
viņa saka.
Rainis no Liepājas cietuma pajūgā vests uz Rīgu, ceļā uznākusi tumsa, un bija kaut kur jāpārlaiž nakts. Tāpēc arī ieveda Grobiņas cietumā.
Padomju laikā par šo faktu sataisīja lielu brēku, turpina G. Grīnuma, līdzīgi kā par Ļeņinu, kurš sestdienas talkā nesis baļķi.
Grobiņas plāksne ir sena, radīta padomju gados, bet ko vairāk par to uzzināt neizdodas,
saka Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.
Informācijas avotos atrodams, ka piemiņas plāksne pie ēkas atklāta 2002. gadā un idejas autors bijis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzējs, vēsturnieks Rihards Rubīns, bet par darba autoru ziņu nav.
Iekams uz seno namu pārcēlās Dienvidkurzemes novada pašvaldības administrācija, to kapitāli remontēja.
Pie sienas piestiprināto plāksni noņēma un aizveda uz Zentas Mauriņas piemiņas istabām glabāšanā ar domu, ka pēc ēkas restaurācijas to noliks atpakaļ sākotnējā adresē.
Šogad februāra beigās Grobiņa atzīmēja 330. gadadienu, un tai par godu Lielās ielas 54. nama pagrabā izveidoja stilizētu cietuma kameru.
Jubileja bija labs iemesls, lai arī aizvestu plāksni atpakaļ un uzstādītu pie ēkas, saka K. Pastore.
Šobrīd tās pagrabs – kā pagrabs; velvēta telpa, kurā nekāda stilizēta cietuma nav. Ko ar šo nama daļu iesākt turpmāk, neesot izlemts.
Savukārt par piemiņas plāksni, kura atgādina par Raiņa biogrāfijas faktu, literatūrzinātniece G. Grīnuma saka grobiņniekiem paldies: “Ir gadījumi, ka nav iemūžinātas pat daudz zīmīgākas epizodes Raiņa un [viņa sievas] Aspazijas dzīvē.”
