Laikraksts, atsaucoties uz trim informētiem avotiem, ziņo, ka šī ir pirmā reize, kad Tramps atzinis to, ko Eiropas līderi jau sen norādījuši.

Taču tas ir pretrunā ar Trampa publiskajiem paziņojumiem, kuros viņš vairākkārt apgalvojis, ka Putins esot patiess savā vēlmē pēc miera.

“Neraugoties uz to, Tramps nav piekritis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Eiropas līderu prasībām palielināt spiedienu uz Krieviju,” norāda WJS.

Svētdien, pirms divu stundu ilgās telefonsarunas ar Putinu, Tramps sazinājās ar Eiropas līderiem.

Šīs sarunas laikā viņš izteicās, ka varētu noteikt sankcijas, ja Krievija atteiksies no pamiera. Tomēr jau pirmdien Tramps atkal mainīja savu nostāju un vairs nebija gatavs šādam solim.

Sarunas laikā Eiropas līderi uzstāja, ka Vatikānā plānotajās sarunās jāpanāk beznosacījumu pamiers. Taču Tramps paziņoja, ka viņam nepatīk vārds “beznosacījumu”.

Viņš norādīja, ka nekad nav lietojis šo terminu, lai gan patiesībā to izmantoja 8. maijā ierakstā savā sociālajā tīklā “Truth Social”, kad aicināja panākt pamieru uz 30 dienām.

“Šis nav mans karš. Mēs iesaistījāmies tur, kur mums nevajadzēja iesaistīties,” pēc sarunas ar Putinu žurnālistiem teica Tramps.

Lai gan ASV nav piemērojušas Krievijai jaunas sankcijas, eiropieši saskatījuši vairākus pozitīvus aspektus pēdējos notikumos, norāda WJS.

“Šis process palīdzēja visiem, tostarp Trampam, noskaidrot Putina nostāju – pagaidām viņš nav gatavs pārtraukt karu. Eiropai tas bija apstiprinājums tam, ka atbalsts Ukrainai lielā mērā gulstas uz viņu pleciem. Saskaņā ar avotiem Eiropa uzskata, ka Trampa administrācija nepārtrauks ASV ieroču eksportu, kamēr par tiem maksās Eiropa vai Ukraina,” secina laikraksts.