liepajniekiem.lv
Vizītes noslēgumā A. Sprūds sniedza interviju portālam.
– Jau jūsu priekšteči amatā uzsvēra, ka Liepājā jāattīsta militārā industrija. Vai ir sperti reāli soļi?
– Kopumā nozarei valstī ir ļoti ambiciozi mērķi – gan palielināt aizsardzības industrijas īpatsvaru tautsaimniecībā, gan attīstīt inovācijas, kurās universitātes un uzņēmēji var radīt pilotprojektus un konkrētus risinājumus, kurus testēt un tad ieviest mūsu bruņotajos spēkos.
Nākamajos trijos gados plānojam, ka mūsu spēju stiprināšanai – bruņojumam, nodrošinājumam, uzturēšanai un industrijai – aizietu aptuveni viens miljards eiro.
Nevaram solīt specifiski, ka kaut kas aiziet Liepājai, kaut kas – Daugavpilij, kaut kas Rīgai, šeit nav kvotu sistēmas.
Ļoti svarīgi norādīt mūsu vajadzības, un tad, protams, paša uzņēmēja izvēle ir iet šajā virzienā.
Atsevišķi metālapstrādes uzņēmumi jau ir iesaistīti piegāžu ķēdēs, tiek testēts ekipējums, ir piedāvāti arī citi inovatīvi risinājumi, kurus novērtē bruņotie spēki.
Ne katrs projekts uzreiz beidzas ar konkrētiem pasūtījumiem, bet vēlamies, lai dialogs un sadarbība būtu pēc iespējas konstruktīvāka.
Domāju, ka Liepājā ir labs potenciāls – aktīvi un dinamiski uzņēmēji, kas var tikt iesaistīti aizsardzības nozarē.
– Kas zināms par Karostas militārās bāzes ieceres īstenošanu, kā norit iepirkums?
– Plānošana un iepirkumi šobrīd ir procesā. 2032. gadā militārajai ostai jābūt pilnībā attīstītai, bet nenoliedzami šeit ir vēl jautājumi par pievedceļiem, par to, kādi papildu elementi ostā var būt nepieciešami.
Tas ir NATO projekts, tāpēc alianse veic iepirkuma procedūru, bet vienlaikus reizē ar ostas attīstību mums ir nepārtraukta militārās bāzes attīstība, kurā iesaistīti mūsu uzņēmēji attiecībā uz kazarmām, būvniecību un nodrošinājumu.
– Vai mums būs pietiekama būvniecības kapacitāte, lai tik īsā termiņā to paveiktu? Lieliem starptautiskiem objektiem diemžēl ir sliktie piemēri.
– Ir jābūt šādai kapacitātei, un pabeigsim laikā. NATO projektiem tā var nebūt tikai Latvijas kapacitāte, bet arī partneru.
Projektiem, kas attiecas uz Latvijas infrastruktūras veidošanu un kam nav tiešais NATO zīmogs virsū, pamatā būs mūsu būvniecība, kurai ir kapacitāte, kaut arī laiku pa laikam saskaramies ar izaicinājumiem, ka lietas varētu notikt ātrāk.
Militārā būvniecība ir ļoti plaša visā Latvijā – veidojam Sēlijas poligonu, stiprinām valsts robežu.
– Vai Baltijas jūras kritisko infrastruktūru varam uzskatīt par pasargātu, tostarp ar mūsu Jūras spēku iesaisti?
– Darām visu, lai tā būtu. No katra incidenta nevarēsim izvairīties, jo kuģošana šobrīd ir ļoti aktīva. Tikšanās mērķis Jūras spēkos bija saprast, ko vēl varam darīt, lai pasargātu infrastruktūru, lai “ēnu flotes” kustība būtu kontrolēta.
Jāievieš papildu tehnoloģijas, lai riskus zinātu agrāk un varētu rīkoties.
Izvērtējam arī potenciālās kuģu iegādes. Iegādes procesā ir krasta apsardzības raķešu sistēmas. Jāattīsta autonomās novērošanas sistēmas, kas var darboties gan virs, gan zem ūdens.
Drīzumā Šķēdē atvērsim jūras dronu testēšanas vietu, lai pārbaudītu mūsu industrijas ražotos lidrobotus un ar tiem stiprinātu Jūras spēkus.
– Kur atradīsies krasta raķešu sistēmas, un vai tās iedzīvotājiem neliegs sēņot piejūras mežos?
– Noteikti ne. Es nenorādīšu konkrētas vietas, bet darīsim pēc iespējas efektīvāk un tā, lai mazāk ietekmētu cilvēku dzīvi.
Tie nav poligoni, nebūs slēgta vide. Tā nebūs, ka radīsim milzīgu joslu, nepieejamu cilvēkiem. Šīs sistēmas ir ļoti precīzas, kompakti izvietotas.
– Vai krasta aizsardzības sistēmas konkurēs ar vēja parku attīstības iecerēm? Pretrunas jau paustas, apspriežot atkrastes vēja turbīnas.
– Esam to risinājuši un atraduši, man šķiet, labus kompromisus. Saprotam, ka ir svarīga enerģētiskā neatkarība un drošība, kas prasa vēja parku attīstību.
Tai pašā laikā svarīgi, lai mēs redzētu mūsu debesis un jūru, to, kas notiek pie mūsu krastiem.
Tāpēc radīta karte ar norādēm, kur var un kur nevajadzētu izvietot turbīnas un kur Aizsardzības ministrija nedos atļauju, jo tas var ietekmēt drošību. Esam gatavi meklēt vēl citus risinājumus, kompensējošos mehānismus.
Par jūru vēl esam precizēšanas procesā. Radaru tuvumā to nevarēs darīt, bet kopumā tas netraucēs attīstīt atkrastes vēja parku industriju.
– Kā vērtējat jauniešu atsaucību valsts aizsardzības dienestam?
– Kopumā pozitīvi. Lielākā daļa iesaistīto līdz šim bijuši brīvprātīgie, taču lepojamies ar visiem jaunajiem karavīriem. Arī tie, kas iesaukti atlasē pēc nejaušības principa, atzinīgi novērtējami.
Skaitu palielinām pakāpeniski, lai nodrošinātu gan jaudu, gan kvalitāti, lai dienests jauniešiem būtu augstvērtīgs un dotu pienesumu viņu profesionālajai izaugsmei un prasmēm.
Mums ir jāsasniedz četri tūkstoši jauniesaukto 2028. gadā.
– Vai ir pareizi, ka pie darbaspēka trūkuma darba tirgū tik daudzus jauniešus iesauks dienestā?
– Domāju, ka dienests un iekļaušanās darba tirgū šai gadījumā viens otru pozitīvi pastiprina un visi ir ieguvēji.
Jaunieši bruņotajos spēkos iegūst papildu prasmes IT, dronu, transportlīdzekļu vadīšanas jomā, iepazīstas ar jaunākajām tehnoloģijām.
Arī tie, kuri pēc tam nav izvēlējušies profesionālo dienestu, saka, kas tas bijis ļoti vērtīgs gads, kas devis papildu spēku un pārliecību, prasmes, bijis ļoti noderīgs personiskajai izaugsmei.
– Cik drīz iedzīvotāji varēs pieteikties Zemessardzē īpašajās specialitātēs vai par atbalstītājiem?
– Cilvēku iesaiste ir ļoti svarīga, bet tas nav vienkāršs solis, jo liek aizsardzības nozarei meklēt papildu resursus.
Pastiprināsim virzienu, kas jau pastāv, bet nav ticis aktīvi izmantots, tā ir specializācija konkrētās jomās – šoferis, mediķis, IT speciālists un citas profesijas. Tajās pamatapmācība būtu vienu nedēļu, nevis trīs, un nav jāiet lauka treniņā.
Pilnīgi jauns virziens ir Zemessardzes atbalstītājs, kas vajadzības gadījumā var iesaistīties apgādē, mobilizācijā, evakuācijā, krīzes situācijās palīdzēt civilās aizsardzības komisijām. Tiek veikti grozījumi Zemessardzes likumā, lai rudens sesijā Saeima tos apstiprinātu.
Paralēli jau aicinām atbalstītājus pieteikties, interesi izrādījuši apmēram simt cilvēku. Mums ir svarīgs viņu redzējums par savu lomu un gatavību dot pienesumu.
– Cilvēki dzīvo bažās, jo īsti nezina, ko darīt, ja sāktos ļaunākais. Pirmkārt, patvertņu nav. Daudzi apsver, vai pareizāk ir bēgt vai palikt.
– Cilvēku interese un bažas ir saprotamas. Mūsu uzdevums ir aizstāvēt valsti, bet arī iekšlietu resoram un pašvaldībām ir būtiska loma.
Civilās aizsardzības komisijās ir cieša sadarbība starp iesaistītajām institūcijām, bet informācijas pasniegšana, nodošana joprojām ir ļoti svarīga.
Pagājušajā gadā realizējām kampaņu “Bruņojies ar zināšanām”, izdotas vairākas rokasgrāmatas – gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem papildinātais variants par gatavību 72 stundām.
Nekur nav jāiet – visdrošākā vieta ir mājās, vismaz sākotnēji, kamēr nav pateikts kaut kas cits, bet tur ir jābūt sagatavotam un nodrošinātam.
Rokasgrāmatā “Kā rīkoties kara gadījumā” esam ņēmuši vērā Ukrainas pieredzi. Iesaku ģimenēs aprunāties, ko mēs darītu krīzes situācijā, kam zvanītu, jo nebūs tā, ka pilnīgi visu pateiks kāds cits.
– Informētība tiešām ir būtiska, tāpēc jautāšu, ko aizsardzības nozare paveikusi komunikācijas uzlabošanā kopš bēdīgi slavenās drona nokrišanas pie Rēzeknes?
– Jāsaprot, ka šāds incidents bija pirmo reizi, tāpēc bija, ko mācīties, tai skaitā par komunikāciju. Nebūs iespēju pilnībā novērst šādus incidentus, monitorēšanas spējas ir bijušas ierobežotas.
Pirmais ir pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana, otrais – apzināšana starp valsts institūcijām, jo tā nav tikai aizsardzības nozares atbildība, kā arī aktīva komunikācija ar pašvaldībām un, protams, cilvēkiem.
Esam mācījušies, ka dialogs ar sabiedrību ir jāpastiprina.
– Es pievienotu operatīvāku komunikāciju ar medijiem. Ja Rucavas iedzīvotājus uztrauc zemu lidojošs objekts, tad nav labi, ka uz žurnālista jautājumu atbild pēc vairākām dienām.
– Tā nevajadzētu būt, informācijai vajadzētu nonākt pēc iespējas ātrāk. Protams, ir apsvērumi, kāpēc tā notiek.
Ir jāpiesaista tiesībsargājošās institūcijas un dienesti, lai saprastu lietas būtību, jo nevēlamies radīt nedrošības sajūtu.
Kamēr informācija nav pilnībā noskaidrota, nedrīkstam pārsteigties. Runājam tad, kad ir skaidrs, par ko mēs runājam, lai pārliecinātu par informācijas precizitāti.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
