“Attaisu logu, bet tur man priekšā nokaltuši zari! Nu nav nekāds skaists skats, turklāt gadiem!” neapmierināta ir iedzīvotāja.

Tās pašas mājas piegulošajā teritorijā ir vēl viens nokaltuša koka stumbrs.

Sieviete portālam arī pastāstīja, ka par šo problēmu runājusi arī ar citiem daudzdzīvokļu mājā, tostarp mājas vecāko. Taču jāatduras pret atbildi –

lai varētu nokaltušo koku likvidēt, nepieciešams savākt dzīvokļu īpašnieku parakstus.

“Vēl ir problēma tāda, ka vismaz manā kāpņu telpā lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku nav uz vietas, dzīvokļi ir izīrēti citiem,” problēmu ieskicē sieviete.

Namu apsaimnieko uzņēmums “Apse”. Klientu apkalpošanas speciāliste telefoniski portālam paskaidroja, ka ar apsaimniekotajām mājām saistītie jautājumi tiek risināti “likumu ietvaros”.

“Citu variantu šai situācijai nav – ir jāsavāc paraksti,” apstiprina Liepājas Apstādījumu uzraudzības komisijas priekšsēdētāja Laura Vīva.

Līdzīgi kā daudzos lēmumos, kas skar māju un tām piegulošās teritorijas, lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams savākt 50 procentus plus vienu balsi.

Kamēr nav grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas attiecas tieši uz nokaltušo koku nociršanu, vienkāršotām un atvieglotām prasībām šādos gadījumos, tikmēr jādzīvo pēc esošās kārtības un regulējuma, skaidro komisijas pārstāve.

Pārdesmit metrus no nokaltušā pīlādža, uz Liedaga ielas pusi, portāls ievēroja vēl vienu sausu koku – liepu –, kuram blakus izveidots stāvlaukums, un šeit koks vējainu laikapstākļu ietekmē var sabojāt automašīnas.

Ja cilvēki ievēro šaubīgus, tostarp nokaltušus kokus, jebkuram iedzīvotājam ir tiesības par to ziņot un informēt, uzrakstot iesniegumu Apstādījumu uzraudzības komisijai.

“Ja nav zināma konkrēta adrese vai zemesgabala īpašnieks nav zināms, tad var paziņot aptuveno vietu un pievienot foto, lai pēc tā varam noskaidrot, kā atbildībā šī teritorija ir,” piebilst L. Vīva.

Uzziņai

– Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas foto fiksācija un pašvaldība ir informēta.

– Noteikumu 6. punkts noteic, ka šajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs).

Vismaz piecas darbdienas pēc bīstamā koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

– Ar grozījumiem noteikumos iecerēts, ka augstāk minētā kārtība būs attiecināma arī uz nokaltušu koku nociršanu.

Avots: Latvija.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.