“Man ļoti patīk Latvija kā zeme. Kā mūziķim šeit ir daudz iedvesmas avotu. Viena no visvērtīgākajām pieredzēm bija pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi kā klausītājs piedalījos latviešu Dziesmu un deju svētkos,” kāpēc atgriezies Liepājā nu jau devīto reizi, sacīja P. Bembeneks.

“Viņš ir ļoti dzīvs, enerģisks. Visu redz un visu dzird. Vienkāršs cilvēks, un tas nekas, ka viņu dzied visā pasaulē. Viņš vienkārši dalās,”

darbnīcu rīkošanā iesaistītā Kristīne Locika sirsnīgi raksturoja no Polijas atbraukušo viesi.

Mūzikas darbnīcas komponista vadībā Liepājas Svētā Dominika baznīcā notiek jau vairākus gadus, šogad ar nosaukumu “Svētlaimīgi klusie”.

K. Locika zina stāstīt, ka P. Bembeneks ir viens no tiem, kurš 2004. gadā Polijā aizsācis līdzīgu darbnīcu kustību, kuras mērķis ir iepazīt liturģiskās mūzikas skaistumu, izprast tās nozīmi.

Šajās darbnīcās pulcējas dažādi cilvēki – gan diriģenti, gan interesenti, kas dalās pieredzē un kopā mācās.

Nereti šie cilvēki iepriekš nav tikušies, taču īsā laika posmā spēj kopīgi radīt kaut ko skaistu un nozīmīgu.

Polijā šī kustība attīstījusies ļoti plaši – gandrīz katru nedēļas nogali kādā vietā notiek līdzīgas darbnīcas, kuras vada dažādi mūziķi.

“Liepājā es pati sāku tās vadīt jau 2014. gadā – sākumā nelielā mērogā, taču kopš 2018. gada tās ir kļuvušas par starptautiskām.

Interesanti, ka tas notika pavisam nejauši, īpaši dalībniekus no ārvalstīm nemeklēju.

Šogad atkal piedzīvojām daudz pārsteidzoša, piemēram, kāda vācu dalībnieka ierašanos. Viņš nejauši ieraudzīja afišu un, kā izrādījās, jau sen sapņojis iepazīties ar Pāvelu Bembeneku. Lai gan atradās Latvijā tikai atvaļinājumā, viņš nevilcinājās pievienoties. Šādas satikšanās, šķietami nejaušas, padara šo pasākumu īpaši vērtīgu un sirsnīgu.”

Darbnīcās piedalījās cilvēki no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Kuldīgas, Grobiņas, Saldus, Valmieras, Cēsīm, Ādažiem, Jaunaglonas utt.

“Mēs, vietējie, esam četri. No Liepājas – mazliet vairāk, bet ne pārāk daudz. Laiks sakrīt ar izlaidumiem un gatavošanos Dziesmu svētkiem. Taču mums parasti darbnīcas notiek ap Jāņiem un Pēteriem – un mēs tiekamies,” stāstīja K. Locika.

Piedalījās arī viesi no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Kopumā – aptuveni 60 dalībnieku.

Viņu vidū bija gan profesionāli mūziķi, gan vienkārši interesenti – visi vienoti kopīgā mērķī: piedzīvot mūziku, kas uzrunā sirdi un garu.

P. Bembeneka darbus dzied visa Polija, un viņa kompozīcijas ir tulkotas ķīniešu, jaunzēlandiešu, arābu, portugāļu un citās valodās.

Taču – kā atzīst gan pats komponists, gan darbnīcu dalībnieki – viņa mūzika īpaši organiski saskan ar latviešu valodu.

“Mēs pat smejamies, ka Pāvels ir mazliet latvietis,”

saka K. Locika.

“Latviešu komponists mūziku latviešu tekstiem labāk nemaz neuzrakstītu, kā uzrakstījis polis. Ļoti labi sader kopā.”

Darbnīcu noslēgumā dalībnieki sniedza koncertu, tomēr K. Locika sacīja, – tas nav pats galvenais darbnīcu mērķis: “Vissvarīgākais rezultāts ir tas, ko cilvēks aizved sev līdzi – iekšēja pieredze, dziedināšana.

Ir cilvēki, kas pārdzīvojuši tuvinieka zaudējumu, ir katrs ar savām sāpēm, un šī mūzika dziedē.

Es apzināti izvēlos tieši šo mūziku un šo komponistu – tā ir mana pieredze, un es ticu, ka šī mūzika sapulcina īpašus cilvēkus ar dziļām ilgām pēc kaut kā, kas ir vairāk par šo pasauli.”

Pasākumu organizēja Mūzikas darbnīcu fonds sadarbībā ar Svētā Dominika klosteri.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.