Izvēle ceļot ar savu automašīnu piešķir lielāku pārvietošanās un plānošanas brīvību, taču ir svarīgi braucienam rūpīgi sagatavoties, lai ceļojums nenestu nepatīkamus pārsteigumus.

Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” skaidro, kas jāņem vērā, plānojot ceļojumu ar auto.

“NielsenIQ” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju šovasar ieplānojuši atvaļinājumu pavadīt ārpus valsts.

Braucot uz ārzemēm, īpaši Centrāleiropas vai Dienvideiropas valstīm, jārēķinās ar to, ka daudzviet ceļu infrastruktūras izmantošana nav bezmaksas.

Lielākajā daļā valstu jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva,

saukta arī par vinjeti, lai varētu legāli pārvietoties pa ātrgaitas ceļiem un lielajām šosejām.

Piemēram, Austrijā un Slovēnijā atļauja jāiegādājas uz 10 dienām, mēnesi vai pat gadu. Tā pieejama gan kā klasiska uzlīme, ko piestiprina pie vējstikla, gan kā tiešsaistē iegādājams digitāla formāta apliecinājums.

Savukārt Slovākijā atļauja pieejama tikai digitālā formātā, tiešsaistē reģistrējot savas automašīnas numuru.

Atšķirīga pieeja ir Horvātijā un Itālijā, kur maksu piemēro nevis par dienu skaitu, bet par nobraukto ceļa posmu kilometros.

Iebraucot maksas ceļa posmā, vadītājs saņem talonu, un, izbraucot no tā, norēķinās atbilstoši veiktajam attālumam.

Maksa var svārstīties no dažiem eiro līdz pat vairākiem desmitiem, atkarībā no maršruta garuma.

Lielisks palīgs maršruta plānošanai ir aplikācijas Google Maps vai Waze, kas brīdina par maksas ceļu posmiem.

Tāpat noderēs oficiālās valstu mājaslapas un lietotnes, kur var ne tikai iegādāties atļauju braukšanai pa ātrgaitas ceļiem, bet arī sekot līdzi aktuālajai ceļu informācijai un remontdarbiem.

Varētu domāt, ka visā Eiropas Savienībā ceļu satiksmes noteikumi ir vienādi, tomēr tā nav.

Lai arī pie stūres nekad nevajadzētu sēsties dzērumā, ir vērts divreiz padomāt, cik ilgi pirms braukšanas tiek lietots alkohols.

Piemēram, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un citās valstīs atļautais alkohola līmenis asinīs ir 0 promiles,

Igaunijā, Zviedrijā, Polijā un Ungārijā – 0,2 promiles.

Līdzīgi ir ar mobilā telefona izmantošanu braukšanās laikā: lai arī visas ES valstis atbalsta tā saukto “hands free” jeb brīvroku sistēmu, Spānijā un Francijā aizliegts braukšanas laikā izmantot austiņas.

Lai brauciens noritētu veiksmīgi, likumiski un bez liekām izmaksām, noteikti parūpējieties arī par apdrošināšanu.

Būtiski atcerēties, ka OCTA un KASKO nedarbojas visās valstīs. Pirms došanās ceļojumā nepieciešams noskaidrot, vai izvēlētā polise darbojas valstī, uz kuru dodaties.

Ja polises ir derīgas, aicinām ņemt līdzi to izdruku. Latvijas OCTA polišu reģistrs nav pieejams ārvalstu policistiem, tādēļ viņi nevarēs pārliecināties par tās derīgumu.

Ko darīt, ja noticis negadījums?

“Autovadītājiem, kas dodas uz ārzemēm, ceļu satiksmes negadījumu galvenais iemesls bieži vien ir apjukums nepazīstamos satiksmes apstākļos,” stāsta “Gjensidige Latvija” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.

“Negadījumus nereti izraisa arī ilgstoša braukšana, kas noved pie vadītāja fiziska noguruma. Tāpat nepazīstamos ceļos, cenšoties sekot navigācijas iekārtām, šoferis biežāk nonāk bīstamās situācijās.”

Līdzīgi kā Latvijā, arī citās ES valstīs tiek izmantots saskaņotais paziņojums ceļu satiksmes negadījumu fiksēšanai.

Aizpildot šo dokumentu, svarīgi ir ievērot precizitāti un pareizi norādīt visu pieprasīto informāciju. Ja gadās to darīt pirmo reizi, noderīgu informāciju un instrukcijas var atrast arī internetā.

Gadījumā, ja paziņojums jāaizpilda svešvalodā, ir vērts salīdzināt to ar Latvijas versiju, jo visās Eiropas ekonomikas zonas valstīs šī dokumenta struktūra un saturs ir vienāds, atšķiras tikai valoda.

Ja negadījums nav nopietns un situācija ir saprotama abām pusēm, pietiek ar paziņojuma aizpildīšanu uz vietas.

Taču, ja sadursme ir smagāka vai otrs iesaistītais uzvedas agresīvi vai mēģina uzspiest savu interpretāciju, visdrošāk ir izsaukt policiju, lai notikušais tiktu fiksēts objektīvi.