Pētnieki joprojām meklē brīvprātīgos dalībai pētījumā, taču ļoti nepieciešami dalībnieki vīrieši vecumā no 19 līdz 39 gadiem un dalībnieki no reģioniem ārpus Rīgas.

RSU aicina iesaistīties arī Liepājas un Dienvidkurzemes iedzīvotājus.

Šis ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā, kas ļaus paskatīties, vai situācija Latvijā atšķiras no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Svarīgi, lai dalībnieki pārstāvētu abus dzimumus, dažādu vecumu grupas un Latvijas reģionus.

Šobrīd pētījumā visaktīvāk iesaistās sievietes no lielajām pilsētām, bet vajadzīgi arī citu grupu dalībnieki, stāsta RSU pārstāve Tīna Sidoroviča.

Dalība pētījumā ir bez maksas.

Pētījuma autori norāda, ka ar dažādām ķīmiskajām vielām katru dienu saskaras jebkurš – organismā var uzkrāties gan metāli, gan pesticīdu atliekvielas, gan noturīgi organiskie piesārņotāji, gan citas vielas no pārtikas produktiem, ūdens, mazgāšanas līdzekļiem, kosmētikas, turklāt daudzu vielu ietekme uz cilvēka veselību joprojām vēl tiek tikai pētīta un izvērtēta.

“Pētnieku grupa izvērtēja vairākus simtus ķīmisko vielu un atlasīja 25, kuras Latvijā dzīvojošajiem ir aktuālākas un kurām ir augstāks risks.

Tās var iedalīt trīs grupās: smagie metāli, pesticīdi un noturīgie organiskie piesārņotāji,” pauž biomonitoringa projekta vadītājs, RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš.

Dalībniekiem sākotnēji elektroniski būs jāaizpilda piekrišanas veidlapa dalībai pētījumā, kā arī aptaujas anketa, kas palīdzēs noskaidrot apstākļus, kā ķīmiskās vielas varēja nokļūt cilvēka organismā.

Anketa ir plaša un ietver jautājumus par dzīvesvietu, paradumiem, kaitīgajiem ieradumiem un pat hobijiem. Līdz ar to jāvelta laiks, atbildot uz jautājumiem par smēķēšanu, ēšanu, dzīvesveidu un citiem faktoriem.

Pēc tam dalībniekiem tuvākajā “E. Gulbja laboratorijas” filiālē jānodod asins un urīna paraugi.

“Nekur nebūs jābrauc – anketas jāaizpilda tiešsaistē internetā, pēc tam ar potenciālo dalībnieku sazināsies pētnieki. Dalībniekam iedos nosūtījumu uz laboratoriju,”

laikrakstam pastāsta RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Linda Matisāne.

“Būtiski iesaistīt reģiona cilvēkus, jo gan paradumi atšķiras, gan darbs un sadzīve. Piemēram, laukos cilvēkam ir aka, var lietot augu aizsardzības līdzekļus, savukārt pilsētniekiem atšķirīga brīvā laika pavadīšana. Tieši ir svarīgs moments – atšķirības un dažādība,” piebilst pētniece.

Pēc analīzēm dalībnieki varēs saņemt mērījumu rezultātus, tomēr jāatceras, ka biomonitoringa analīzes ir garš un laikietilpīgs process.

Daļa paraugu tiks uzglabāti nākotnes pētījumiem.

Atrast plašāku informāciju un pieteikties līdzdalībai pētījumā var vietnē www.biomonitorings.lv.