Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Nelabums sacepumā
Kas to lai zina, cik liela nelaime varēja piemeklēt kādu ģimeni, ja vecāki nebūtu laikus pamanījuši, ka bērni ēd zalkteņu ogas.
Vecāki saprata, ka nebūs labi, tāpēc negaidīja nekādu organisma reakciju, bet steidzīgi aizrāva bērnus uz slimnīcu, un tur viņiem tika izskalots kuņģis.
Zalktene ir krūms ar sarkanām ogām, tā ka bērni droši vien tās noturēja par jāņogām. Šis augs mežos ir bieži sastopams, to audzē arī dārzos, jo ir dekoratīvs, sākot jau no pavasara, kad zied violeti rozā ziediem.
Savukārt Vitauts pieredzēja, ka saindēties var ne tikai ar svaigām sēnēm, bet arī ar saldētām.
To viņš nezina, vai starp atlaidinātajām bija kāda indīga suga vai arī sēņojot bija nogrieztas pārāk vecas cepures, taču gadumijas svinētāju pulciņam 1. janvāra rīts pienāca ar vispārēju nespēku un sliktu dūšu.
Namatēvs viesus bija cienājis ar kartupeļu, sēņu un siera sacepumu. Kad darbojās ar sēnēm, nobrīnījās, ka tās smaržo, gluži kā svaigas.
“Vai tiešām es būtu sasaldējis neizvārītas?” viņš prātoja pēc tam, kad visiem ēdājiem otrajā dienā bija nelabi.
Šajā reizē viņi nemeklēja ārstu, jo uzskatīja, ka nav tik slikti. Dienu pacieta nelabo pašsajūtu, un 2. janvārī visi jau jutās normāli.
Taču saindēšanās ar sēnēm var izraisīt arī nopietnas un paliekošas veselības problēmas vai pat beigties ar nāvi.
Gastroenteroloģe Laura Veide portālā “eVeselibasPunkts” skaidro: “Simptomi var būt dažādi, tie ir atkarīgi no saindēšanās smaguma.
Lielākā daļa indīgo sēņu izraisa sliktu dūšu un vemšanu, bet dažas, piemēram, zaļā mušmire, – aknu un nieru bojājumus, kas var novest pie letāla iznākuma.”
Visbiežāk saindēšanās notiek, apēdot indīgas sēnes, taču saindēties var arī ar ēdamajām un uzturā pierastām, ja tās ir vecas vai nepareizi apstrādātas un sagatavotas – nenovārītas vai nepilnīgi novārītas.
Svarīgi ir ievērot sēņu apstrādes ilgumu un veidu.
Saindēšanās pazīmes
Indīgās sēnes izdala toksīnus, kuru dēļ notiek organisma saindēšanās. Gastroenteroloģe L. Veide stāsta: “Pirmās klīniskās izpausmes parādās vienas līdz divu stundu laikā pēc sēņu lietošanas uzturā, bet var parādīties arī vēlāk – līdz sešām stundām pēc ēšanas. Parasti pirmie simptomi izpaužas kā akūts gastroenterīts.”
Ir slikta dūša, vemšana, vājums, svīšana, krampjveida sāpes vēderā un caureja.
“Atkarībā no tā, cik smaga ir saindēšanās, var būt arī centrālās nervu sistēmas traucējumi – halucinācijas, delīrijs, krampji, pat koma. Traucētas autonomās nervu sistēmas gadījumā ir palēnināta sirdsdarbība, vemšana, caureja, bronhospazmas, siekalošanās un acu asarošana,” ārste uzskaita.
Viņa brīdina, ka pēc saindēšanās iespējami arī vēlīni simptomi, kas dažos gadījumos var parādīties pat trīs diennakšu laikā pēc sēņu ēšanas: “Tā ir nieru mazspēja, aknu un muskuļu bojājumi, arī centrālās nervu sistēmas bojājumi.
Lai ārstēšana būtu sekmīgāka, ir nepieciešams noskaidrot, ar kādām sēnēm un kādu toksīnu pacients ir saindējies,
bet, to noskaidrojot, – kāds klīniskais sindroms var attīstīties.”
Ja ir aizdomas par saindēšanos, tad, pirms pacients nonāk mediķu aprūpē, ieteicams izskalot muti ar vēsu ūdeni un izdzert ne vairāk kā glāzi ūdens.
Aktīvi rīkoties mājas apstākļos nevajadzētu, labāk šādā gadījumā ziņot mediķiem un sagaidīt palīdzību.
Sēņojot dabū niezi
Dunikas ambulances feldšere Gundega Zeme min, ka saslimt var, ne tikai apēdot indīgas ogas vai sēnes: “Mežā salasītās ogas nevajadzētu ēst nemazgātas. Mellenes, pārnestas mājās, caurdurī vajag kārtīgi noskalot.
Meža dzīvnieki, piemēram, lapsas, izplata infekcijas slimības, ko cilvēks var uzņemt, iebāžot norautās ogas mutē. Tās ir diezgan bīstamas slimības, kas ietekmē aknu veselību, veido tajās cistas.”
“Kādreiz nenāca ne prātā, ka meža ogas jāmazgā tāpat, kā veikalā pirktās,”
saka mediķe, bet laiki mainās, un infekcijas slimības pie mums atnāk līdz ar dīvaino klimatu.
“Vēl domāju, ka cilvēkiem nevajadzētu lietot tagad šur un tur ieteikto mušmiru vai struteņu uzlējumu, kas tomēr pamatā ir inde. Tādā veidā var nodarīt lielāku kaitējumu veselībai, nekā kaut ko iegūt. Kāpēc papildus jau esošajām vainām vēl vajadzētu saindēties ar mušmiru uzlējumu?”
Mežā ogotājiem un sēņotājiem kož dažādi insekti, tai skaitā odi un dunduri. Ja sāk kasīt koduma vietu, ādā ievada infekciju, un sutīgā laikā var viegli attīstīties infekcijas slimības.
“Ja iekodis dundurs, labāk vērsties aptiekā vai pie ģimenes ārsta, lai speciālists iesaka, kā niezi mazināt,” saka Dunikas feldšere.
Viņas kolēģe, Kalvenes ārsta palīdze Anita Jonase arī iedrošina cilvēkus sliktas pašsajūtas gadījumā meklēt kvalificētu medicīnisku palīdzību, jo īpaši, ja ēduši sēnes.
“Parasti jau diezgan ātri paliek slikti un var saprast, ka notikusi saindēšanās.
Tādā gadījumā ir jāatbrīvojas no uzņemtās indes, un visātrāk to var izdarīt ar sistēmām medicīnas iestādēs,” teic A. Jonase.
Viņa piebilst, ka labāk patraucēt ārstu lieku reizi, nekā gaidīt, kamēr paliek pavisam slikti.
G. Zeme vēl piekodina uzmanīties arī no ērcēm.
“Lielākais risks, ko mežā var salasīt, ir Laima slimība un ērču encefalīts.
Tāpēc iedzīvotājiem pirmām kārtām jāpārdomā, kā ir apģērbušies, lai ērces nekur nevarētu ielīst. Rokām un kājām jābūt nosegtām, galvā obligāti lakats vai cepure.”
Ieteikumi vecākiem
– Skaidrojiet bērniem, ka ogas var būt indīgas, piekodinot – pirms kaut ko ēst, tas noteikti jāparāda mammai, tētim vai kādam citam pieaugušajam.
– Ja vasaru pavadāt laukos vai bērnus atstājat laukos pieskatīšanai, noskaidrojiet, vai apkārtnē – mežā, grāvmalās vai pat apstādījumos – neaug indīgi augi.
Uzziņai
Pasaulē ir vairāk nekā 10 000 sēņu sugu, bet no tām tikai 50–100 ir potenciāli indīgas.
Latvijā indīgākā sēne ir zaļā mušmire, vēl indīgas ir baltā mušmire, kas aug galvenokārt lapu koku mežos, sarkanā mušmire, ļoti reti sastopamā sarkanbrūnā tīmeklene, panteru mušmire, velna beka, pelēkā tintene, lielākoties rudenī uzejamā apmalotā ķiverene.
Nāvējoši indīga ir patujāra šķiedrgalvīte, satur 20 reižu vairāk muskarīna toksīna nekā sarkanā mušmire. Raksturīga šīs sēnes pazīme ir smaila cepurīte.
Avots: “eVeselibaPunkts”
Ja ir aizdomas, ka cilvēks saindējies ar sēnēm vai ogām, nekavējoties nepieciešams sazināties ar mediķiem.
Var zvanīt uz Saindēšanās un zāļu informācijas centru pa tālruni 67042473. Centrs darbojas visu diennakti, arī brīvdienās un svētku dienās.
Piezvanot ikviens iedzīvotājs vai ārstniecības persona var saņemt telefonisku konsultāciju, kā rīkoties situācijās, kad notikusi saindēšanās.
Avots: Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
