Foto: Alda Preisa zemnieku saimniecībā griķu audzēšana ir hobijs, nevis peļņas avots
Alda Preisa zemnieku saimniecībā Rucavas pagastā labības sējumi nokrāsojušies zeltaini, bet griķu lauki ir balti un saldeni smaržo. Šī kultūra zied ilgi, aptuveni trīs mēnešus, tā ka bitēm tur ganības būs līdz septembrim.
liepajniekiem.lv
Saimniecības agronoms Vilnis Budnovics pastāsta, ka griķi ir vairāk kā hobijs, nevis biznesa kultūra un peļņas avots.
Sējot galvenokārt tāpēc, lai būtu sēkla starpkultūrai.
Griķi audzēšanā ir mazprasīgi, bet vienlaikus – problemātiski. Tos vēlu sēj, vairoties no salnām, un vēlu arī kuļ – septembra beigās, oktobra sākumā, kad nereti ir lietains laiks.
V. Budnovics no savas pieredzes stāsta, ka bijuši vairāki gadi, kad nevarēja ar kombainu uzbraukt uz lauka, jo slapjš, un septembrī, oktobrī jau arī vairs nežūst.
“Mūsu pusē lielākā problēma ir tā, ka griķus nevar nokult. Ir gadi, kad tie paliek uz lauka, bet – nekas.
Nākamajā gadā ar diskiem iestrādā zemē un aug atkal. Tā vēl nav bijis, ka divus gadus nevar lauku nokult,” agronoms saka.
“Ja risks nebūtu tik liels, ka lietains rudens un raža paliek uz lauka, tad arī varētu audzēt vairāk – 20, 30, 50 hektārus.”
Raža griķiem nav liela – ap tonnu no hektāra, bet, ja nokuļ divas vai trīs tonnas, tad ir rekordraža.
Agronoms pastāsta, ka cenas ļoti svārstīgas, jo griķi ir tirgus produkts, ko arī eksportē, kādreiz to ieveda no Baltkrievijas. Ja ir ražīgi gadi, tad cena zema, un ir gadi, kad augsta.
Svārstības ir ļoti lielas – no 150–170 eiro tonnā līdz 600 eiro tonnā.
Citu hobija kultūru Alda Preisa saimniecībā nav, tādu greznību nevar atļauties, smej agronoms. Pamatā audzē kviešus, rapsi, auzas. Desmit hektāros iesēti rudzi, bet tie pēdējā laikā nevienam neesot vajadzīgi.
“Visu jau nosaka cenas un tirgus – ja nav pieprasījuma, nav arī lielas cenas,” turpina V. Budnovics.
“Pie mums ir tāds augsnes sastāvs, ka rudzi augtu labāk nekā kvieši, bet pēc rudziem nav pieprasījuma, tos arī biržā nekotē. Šo kultūru audzē tikai šajā reģionā – Skandināvijā un Baltijas valstīs, tās patēriņš ir mazs, salīdzinot ar kviešu un rapša eksportu.”
Saimniecībās labība un rapsis aug aptuveni 250 hektāros.
Tagad vajadzētu kult pilnā sparā, bet līst, un ražas novākšana aizkavējas.
Rapsis dīgst pākstīs, kviešu vārpas paliek melnas, un agronoms saka: “Mēs vēl nepeldam, kā rāda Vidzemē un Latgalē, bet labi vairs nav. Ja nelīs, ceram šīs nedēļas nogalē sākt kult, bet tās ir tikai prognozes.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
