liepajniekiem.lv
Izstādē skatāmi 65 darbi – gleznas, grafikas un tēlniecības darbi, pārstāvot 37 latviešu māksliniekus, kuru vidū ir arī vairāki Liepājas autori.
Izstādes mērķis nav bijis veidot akadēmisku pētījumu par akta glezniecību Latvijas mākslā, atklāšanā skaidroja muzeja direktore Dace Kārkla.
Šī izstāde ir kā “dāvinājums vai dziesma vasarai” – estētiska un emocionāla pieredze, kas piedāvā dažādas interpretācijas par kailumu mākslā.
“Mēs vēlējāmies parādīt, kā dažādu laikmetu un rokrakstu mākslinieki strādājuši šajā žanrā.”
Izstādē redzams, kā akti ataino laikmeta garu – pirmskaru periodā tie simbolizēja garīgo brīvību, padomju laikā kļuva par kluso pretošanās valodu, apslēptu simbolos un niansēs, bet mūsdienās atgriežas kā autentiskuma un patiesības simbols.
“Kailais ķermenis kā tēma atklāj ne tikai miesas trauslumu un spēku, bet arī cilvēka dvēseles stāvokli un pārdzīvojumus,” norāda izstādes veidotāji.
D. Kārkla atgādināja, ka aktu glezniecības pirmsākumi Eiropā meklējami jau 15. gadsimtā Florencē, tas bija cieši saistīts ar Mediči galmu.
“Tas attīstījās kā līdzeklis, lai studētu cilvēka proporcijas, skaistumu, dvēseliskumu.
Mūsdienās akts kalpo kā spēcīgs emocionāls instruments, bieži sniedzot daudz dziļāku vēstījumu nekā, piemēram, portreta glezniecība,”
viņa sacīja.
Īpaša vieta izstādē atvēlēta spožajai māksliniecei Felicitai Pauļukai. Viņas viens no darbiem ir arī izvēlēts par tituldarbu šai izstādei.
“Viņa strādāja ar pasteļiem un katram modelim piegāja ar dziļu cieņu – viņai bija svarīgi izprast cilvēku, viņa būtību. Tikai pēc sarunas ar modeli viņa izlēma, kādā pozā to attēlot, lai atklātu cilvēka personību,” atklāja direktore.
Muzeja galvenā krājuma glabātāja Antra Brakše pastāstīja, ka izstādē skatāmi vairāki dārgumi no Liepājas muzeja krājuma, tostarp Pētera Postaža darbi, kā arī plašs Jāņa Zuntaka zīmējumu klāsts.
“No Zuntaka bērniem 2018. gadā esam saņēmuši ap 450 akta žanra skiču un zīmējumu. Šeit redzama tikai maza daļa, bet tās ir ļoti būtiskas liecības par viņa daiļradi,”
atzīmēja A. Brakše.
Vērtīgu pienesumu muzeja kolekcijā veido arī Harija Eberšteina darbi, kas, līdzīgi kā A. Zuntaka zīmējumi, atceļojuši uz Latviju no trimdas.
“Zāles sākumā apskatāmi arī Matīsa Zavicka aktu zīmējumi eļļas tehnikā, tiem līdzās – Noras Drapčes gleznojums. Arī viņa bija trimdiniece, bet darbs tapis Latvijā, kamēr viņa šeit uzturējās.
Gleznojums ilgstoši glabājies pie Jāņa Sudmaļa, kuram Nora uzticēja savus darbus, cerot, ka kādreiz varēs atgriezties. Diemžēl tas nebija iespējams, un, laikam ejot, Jānis Sudmalis nolēma darbu dāvināt muzejam,” notikumus atklāja A. Brakše.
“Tāpat mūsu krājumā ir arī atsevišķi darbi, par kuriem esam nedaudz papētījuši vairāk. Viens no tiem ir Margaritas Jāgi darbs. Viņa pēc tautības bija francūziete, dzimusi šeit, Latvijā, 19. gadsimta beigās franču inženiera ģimenē.
Pēc Pirmā pasaules kara viņa izceļoja uz ārzemēm. Darbs, kas nonācis mūsu krājumā, savulaik glabājās kādas draugu ģimenes īpašumā, un 1939. gadā, vāciešu repatriācijas laikā, tas tika nodots muzejam.
Vēl viens interesants stāsts saistās ar ļoti prasmīgu zīmētāju, kuru ilgstoši uzskatījām par vīrieti, jo visur paraksts bija “R. Zebek”. Taču pagājušajā gadā muzejā viesojās kāda vāciete, un sarunas gaitā mēs sapratām, ka runa ir par Ritu Zēbeku – tieši viņa ir autore zīmējumiem, kas atrodami mūsu krājumā.
Viņai ir pieejami arī atmiņu stāsti, kuros minēta saistība ar mūsu tipogrāfijas īpašnieka – Meijera – ģimeni. Šie atmiņu stāstījumi pieejami arī internetā. Tā mēs noskaidrojām, ka R. nozīmē Rita, un viņa, tāpat kā Margarita Jāgi, bija dzimusi 19. gadsimta beigās.
Izrādās – arī sievietes bijušas ļoti spēcīgas zīmētājas!”
Līdzās glezniecībai un grafikām izstādē apskatāmi arī tēlniecības darbi. No Liepājas muzeja kolekcijas skatāmi četri tēlniecības darbi, tostarp arī nesen iegūtais Jāņa Žīmanta kokgriezums.
Par izstādes vizuālo izkārtojumu un noskaņu gādājušas Dzintra Vīriņa, Ieva Rubeze un Dzintra Rozentāle, kas veidojušas darbu kompozīciju, lai tie “runātu un izstāstītu savu stāstu”.
Izstāde “Kailums” muzeja lielajā zālē apskatāma līdz augusta beigām. Un līdzās sieviešu aktiem izstādē būs redzami arī vīrieši, piemēram, Liepājas mākslinieka, mākslas profesora Alda Kļaviņa pašportrets, kā arī no muzeja krājuma Jaņa Rozentāla pašportrets.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
