Mūspuses upēs ledus iešanu prognozē pēc Lieldienām, bet plūdu draudi saistībā ar ledus iešanu neesot, portāls uzzināja VUDR Kurzemes reģiona brigādē. Toties VUGD brīdina par bīstamību, kāpjot uz ledus.

Jaunākās laika prognozes vēsta par vēlāku un lēnāku pavasara atnākšanu, nekā tika paredzēts iepriekš, līdz ar to Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs ledus iešana sāksies tikai pēc 15.aprīļa, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi.

Ledus iešana Kurzemes un Zemgales upēs varētu sākties pēc 5.aprīļa, savukārt Daugavā, mazajās Latgales upēs un straujākajos Vidzemes upju posmos – pēc 10.aprīļa, vēsta jaunākā prognoze.

Patlaban ūdens līmenis Latvijas upēs ir stabils, vairumā upju turpinās lēna ūdens līmeņa pazemināšanās, un līdzīga situācija saglabāsies arī tuvākajās dienās. Upes pārsvarā klāj ledus sega. Dažu upju posmi nav aizsaluši, tajos vērojama vižņu iešana.

Kurzemes lielākajā upē Ventā pie Latvijas un Lietuvas robežas ledus sega nav izveidojusies, pie Nīgrandes ir jauns ledus 11 centimetru biezumā, savukārt posmā no Šķērveles līdz Vendzavai ledus biezums vietām sasniedz 36-39 centimetrus. Savukārt Sakā un Bārtā ledus izveidojies nesen, un tā biezums pārsvarā nav lielāks par 13 centimetriem.

Kā portālam skaidroja VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris Andrejs Beļakovs, Liepājā un apkārtnē pagaidām plūdu draudi saistībā ar ledus iešanu nepastāv: |Ūdens līmenis Kurzemes upēs ir zems. Turklāt posmos, kur parasti veidojas ledus sastrēgumi, ledus ir maz. Tāpēc bažas par problēmām šobrīd nav.”

Pēc viņa teiktā situācija varētu mainīties tajā gadījumā, ja sāktos ilgstoši un intensīvi nokrišņi, taču prognozes pagaidām tādus nesola. “Plūdu draudus Kurzemē šopavasar kompensē kūlas degšana,” atzīst A.Beļakovs.

Un piebilst, ka tāpat kā uguns, draudus cilvēku veselībai un drošībai rada kāpšana uz ledus, jo tas, tuvojoties pavasarim, Kurzemē jau kļuvis plānāks un trauslāks. Tāpēc viņš aicina cilvēkus izvērtēt, vai iet uz ledus, kā arī raudzīties, lai to nedara bērni.

VUGD brīdina, ka, iestājoties siltākam laikam, ūdenstilpnēs samazinās ledus biezums un ledus kļūst trauslāks, palielinās ielūšanas iespēja ledū. Tāpēc VUGD aicina cilvēkus neriskēt ar savu veselību un dzīvību un nestaigāt pa nedrošo ledu, kā arī zemledus makšķerniekiem rūpīgi izvērtēt izvēlēto makšķerēšanas vietu.

Pavasarī ledus visneizturīgākais ir vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski izmantots ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos, zvejnieku izcirsto āliņģu vietās. Ledus izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti.

Diemžēl pieaugušie, staigājot pa ledu un makšķerējot, rada nepareizu priekšstatu bērniem un pusaudžiem un ar savu rīcību netieši mudina arī viņus paslidināties pa ledu, aizrāda VUGD speciālisti un aicina vecākus ar bērniem un pusaudžiem pārrunāt par to, cik bīstamas ir rotaļas uz ledus un cik bēdīgas sekas var būt šai pārdrošībai.  

Ja nu tomēr notikusi nelaime – cilvēki aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, glābēji atgādina: nekavējoties jāzvana glābšanas dienestam pa tālruni 112!