Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju “Lufthansa” uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi “airBaltic”, ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi “airBaltic” nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt “airBaltic” pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Lietuvas atbilde tiek gaidīta tuvāko mēnešu laikā, tomēr konkrēts datums neesot noteikts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc valdības žurnālistiem skaidroja, ka valdība uz “pari passu” (vienādā veidā) principa varēja lemt par šāda ieguldījuma veikšanu “airBaltic” attīstībai.

Ministru kabinetam tas bija jāizdara tādā termiņā, kā to darīja “Lufthansa”, jo to paredz arī Eiropas Komisijas (EK) noteikumi par valsts atbalstu.

“Šobrīd tiešu ieguldījumu “airBaltic” mums neļauj veikt Eiropas Komisija,” skaidroja premjere.

Satiksmes ministrija (SM) aģentūru LETA informēja, ka Latvijas līdzieguldījums nodrošina, ka valsts saglabā savu stratēģisko līdzdalību uzņēmumā, vienlaikus apliecinot vienotu akcionāru atbalstu “airBaltic” ilgtermiņa izaugsmei un finanšu neatkarības stiprināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šis ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka principam (MEOP), proti, valsts rīkojas kā jebkurš tirgus dalībnieks, izvērtējot ieguldījuma atdevi un nosacījumus.

Šāda pieeja esot fiskāli neitrāla un nepalielina valsts budžeta deficītu.

Kā norāda ministrijā, stipra finansiālā pozīcija veicina lidsabiedrības spēju piesaistīt ārējo kapitālu – gan potenciālā IPO laikā, gan izmantojot citus finansēšanas instrumentus, tostarp obligāciju tirgu un trešo pušu finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Vienlaikus Igaunijas un Lietuvas iespējamā iesaiste “airBaltic” kapitālā ir daļa no plašāka, pakāpeniska procesa, par kuru sarunas turpināsies, tostarp par iespējām piedalīties potenciālā IPO posmā, kad paredzēts piesaistīt gan privātos, gan institucionālos investorus.

Ministrijā uzsver, ka darījums ar “Lufthansa Group” nonācis finiša posmā, un paredzēts, ka tas tiks pabeigts līdz šī gada augusta beigām.

Švinka paziņojumā presei norāda, ka “Lufthansa” kļūšana par “airBaltic” stratēģisko investoru palielina nacionālās lidsabiedrības vērtību, apstiprina tās vadošo tirgus pozīciju, kā arī stiprina uzņēmuma virzību uz IPO.

“Tas palīdzēs piesaistīt citus investorus, jo apliecina, ka “airBaltic” biznesa modelis ir ilgtspējīgs,” skaidro ministrs.

Jau ziņots, ka 2024.gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šogad pirmajā pusgadā “airBaltic” zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi – līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.

Taču Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 30.jūnijā atļāva “Lufthansa” iegādāties 10% “airBaltic” akciju.

Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA sacīja “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.

Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.