“Joprojām domājam, ka KEM bija [toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa] Kariņa (JV) untums, jo tā darīja dažas valstis Eiropā,” pauda Kučinskis, piebilstot, ka nesaskata ieguvumu no šīs ministrijas izveides.

Kučinskis minēja, ka ir pietiekami lielas rezerves valsts pārvaldes saimniekošanā, tostarp, iespējams, varētu panākt lielāku efektu, apvienojot atsevišķas ministrijas, kuru funkcijas dublējas, bet tas nav īstenojams četros mēnešos.

“Ja mums būtu garāks [darbības] laiks un ja tāds būs vēl pēc vēlēšanām, tad, protams, pie tā mēs noteikti ķersimies klāt,” viņš sacīja.

Tāpat Kučinskis norādīja, ka AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” potenciāls netiek pietiekami izmantots, kā arī sacīja, ka neatbalsta pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmaksāšanu.

Finanšu ministrs arī pauda, ka viņa darbībā atslēgas vārds būs efektivitāte, proti, nekādu lieku tēriņu un visi izdevumi būs jāpamato.

LETA jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 28. maijā, apstiprināja jauno valdību, kuru vada Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Jauno valdību veido “Apvienotais saraksts” (AS), Nacionālā apvienība (NA), “Jaunā vienotība” (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

KEM darbību sāka 2023. gada 1. janvārī, pārņemot no Ekonomikas ministrijas (EM) enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību, un no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) klimata politikas jomu.