Uribe 28.jūlijā tika atzīts par vainīgu liecinieku ietekmēšanā un “procesuālā krāpniecībā”, un par to 1.augustā viņam tika piespriests 12 gadu mājas arests.

Uribe ir kļuvis par pirmo Kolumbijas eksprezidentu, kurš atzīts par vainīgu kādā noziegumā un saņēmis sodu par to.

Uribe bija prezidents no 2002. līdz 2010.gadam un veica nemitīgu militāru kampaņu pret narkotiku karteļiem un kreiso partizānu grupējumu “Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki” (FARC).

Viņš vēl arvien ir Kolumbijas populārākais politiķis, lai gan kritiķi viņu vaino sadarbībā ar bruņotiem labējiem paramilitāriem grupējumiem cīņā pret kreisajiem partizāniem.

Uribe tika atzīts par vainīgu, ka esot sazinājies ar ieslodzītiem bijušajiem labējiem kaujiniekiem, lai tie melotu viņa labā. Eksprezidents apgalvo, ka tikai gribējis viņus pārliecināt teikt patiesību.

73 gadus vecais Uribe bija tuvs ASV sabiedrotais un ir saglabājis sakarus ar amerikāņu labējiem politiķiem.

Uribe kopš 1.augusta atradās mājas arestā savās mājās Rionegro netālu no Medeljinas pilsētas.

Viņš pārsūdzēja spriedumu, apgalvojot, ka prāva bija politiski motivēta un to izprovocēja Kolumbijas kreisie politiskie spēki, kurus tagad vada prezidents Gustavo Petro.

Tiesai līdz 16.oktobrim ir jāpieņem lēmums par notiesājošā sprieduma atstāšanu spēkā vai atcelšanu. Ja šis termiņš netiks ievērots, prāva tiks anulēta un Uribe būs brīvs.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir nosodījis Uribes notiesāšanu, apgalvojot, ka tā parāda “Kolumbijas tiesu varas padarīšanu par ieroci no radikālu tiesnešu puses”.