liepajniekiem.lv
Kas gan atvēl cilvēkam reibumā savu kustamo mantu? Valsts policijā piekrīt – reti kurš tā dara. Problēma ir cita – mainot saimnieku, auto nav pārrakstīts.
Spēkrats lūžņu vērtē
Pārbaudīt, kam pieder automašīna, kuru vadījis cilvēks reibumā virs 1,5 promilēm ir viena no procesuālām sastāvdaļām, saka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš.
Ja spēkrats ir dzērājbraucēja īpašums, to izņem un nogādā Nodrošinājuma valsts aģentūras tuvākajā stāvlaukumā.
Ja mašīna nepieder vadītājam, tad likumsargi sagatavo tās novērtējumu pēc esošās tirgus vērtības.
“Tālāk visi dokumenti tiek iesniegti prokuratūrā, tiesā, un attiecīgi tas, kurš pieņem lēmumu, uzliek piedzenamo summu,”
viņš pastāsta.
Šādos gadījumos nepiesaista nekādus neatkarīgus vērtētājus kā ārpakalpojuma sniedzējus, bet policijas darbinieki paši ieskatās auto tirdzniecības portālos, kur pēc izlaiduma gada, markas un modeļa nosaka transportlīdzekļa vidējo vērtību.
Atšķirībā no konfiskācijas spēkratus prom neved.
“Ja ir iespējams sadabūt automašīnas īpašnieku vai personu, kura ir gatava to nogādāt drošā vietā, tad tas arī tiek darīts. Ja transportlīdzeklis apstājies tādā vietā, kur netraucē satiksmei, tad var arī palikt tur,” skaidro I. Ukstiņš.
Īpašniekam, ar kura automašīnu kāds braukājis tik stiprā reibumā, ka par to jāuzsāk kriminālprocess, nekādas atbildības par to nav.
Transportlīdzekļa saimnieks, kurš pats nav bijis pie stūres, dala atbildību ar cilvēku, kurš vadīja auto, tikai gadījumos, kad nav veikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.
“Lielākoties visas šīs automašīnas ir pārdotas, vienkārši nav juridiski pārrakstītas. Tādu situāciju, ka kāds iedevis braukt paziņam vai radiniekam, ir maz,”
uzsver I. Ukstiņš.
“Nepārrakstot automašīnu, to var gan apdrošināt, gan iziet tehnisko apskati, nekādu problēmu. Liela daļa šo mašīnu gan ir bez apdrošināšanas un apskates, tās jau ir lūžņu vērtē. Jau būtu uz “Tolmetu” jāved, bet vēl kustas. Nopērk un brauc.”
Ja automašīnas pārdevējs nepapūlas, lai to piereģistrētu uz jaunā īpašnieka vārda, viņš uzņemas risku turpmāk saņemt gan soda kvītis no fotoradariem, gan zvanu nakts vidū no policijas, ka ar viņa auto braucis cilvēks reibumā.
Lielākā daļa gan šo visu apzinās un dārgākas automašīnas pārreģistrē.
“Visvairāk ir tādas, kas knapi kopā turas un pēc būtības nevarētu piedalīties ceļu satiksmē, tomēr kaut kur pa mežiem un laukiem braukā, kur pārsvarā arī ir dzērājšoferi.
Protams, tādi ir arī pilsētās, ir konfiscētas dārgas un jaunas automašīnas, bet pārsvarā kontingents, kas piekopj braukšanu reibumā, ir sociāli nelabvēlīgs, lieto alkoholu ikdienā un attiecīgi neko labu nevar iegādāties. Tiek pie šādiem braucamajiem par 300–400 eiro, un viņam ir pilnīgi vienalga, kas ar to auto notiek,” dzīves realitāti zīmē likumsargs.
Daļa no tiem, kurus noķer un kuri zaudē tiesības, nemaz nedomā tās jebkad atgūt, bet turpina tāpat vien braukāt.
Vienā naktī aptur divas reizes
Kā panākt, lai visi auto pārdošanas gadījumi tiktu noslēgti ar spēkrata pārrakstīšanu, neesot policijas lauciņš, un I. Ukstiņam arī nav ideju mehānismam, kas ar to varētu cīnīties.
Darījumus noslēdz no rokas rokā. Ja iepriekšējais īpašnieks uz pārrakstīšanu neuzstāj, neviens šo procesu no malas nevar regulēt.
Visdrīzāk jau dzērušai personai auto nepārdod un nevar prognozēt, kas tālāk notiks. Bieži vien pircējiem ir nodokļu parādi, kas pārsniedz mašīnas vērtību, tāpēc uz sava vārda nepārraksta.
Ikviens ar jebkuru automašīnu var doties uz tehnisko apskati, kur neviens nezinās, ka šis transportlīdzeklis sen jau pārdots citam.
Cilvēki, kuriem bieži vien pat nav autovadītāja tiesību, reibumā ar sev oficiāli nepiederošu auto tiek pieķerti atkārtoti.
Varētu smieties, ja nebūtu jāraud, bet
nesen Saldus pusē kādu vadītāju vienā naktī apturēja divas reizes un ikreiz pie citas mašīnas stūres.
Pulksten 23 viņu apturēja, vadot “Volkswagen Passat” reibumā virs 1,5 promilēm. Uzsākts kriminālprocess, bet mašīna īpašumā nav, to policija atdeva kādam citam.
Pēc diviem naktī šo pašu vadītāju noķēra vēlreiz ar “Nissan X-Trail”, kas, protams, atkal nebija viņa auto.
“Pēc otrās reizes viņu atveda uz Liepāju un ielika izolatorā,” pastāsta I. Ukstiņš.
Allaž bijis tā, ka dzērājšoferus atlaiž, lai iet, kur grib, viņš norāda. Pilnīgi iespējams, ka reibumā velns dīda atkal atrast kādu braucamo.
Vai tomēr dzērājšoferus, pret kuriem uzsākts kriminālprocess, nebūtu vēlams ievietot izolatorā “atdzist” un apdomāt izdarīto? Liepājā parasti tā arī dara, skaidro I. Ukstiņš, taču Saldū nav aizturēšanas izolatora.
“Prokuratūrai arī ir divējāda nostāja. Pēc būtības viņu nevajadzētu aizturēt, bet, ņemot vērā, ka izolators te ir uz vietas, gandrīz visus dzērājšoferus aizturam. Tad vieglāk ir sākotnējo materiālu atstrādāt un nodot tālāk prokuratūrai.
Ja aiztur Saldus novadā, viņš jāved uz Liepāju, tas prasa resursus. Pēc tam atkal jābrauc uz šejieni viņu atbrīvot.
Klapatas ir diezgan lielas, tāpēc pieņemts lēmums, ka Saldū dzērājšoferus neaizturam, ja vien nav kāds recidīvists,”
viņš pastāsta.
Tomēr, ja cilvēks ir agresīvs un potenciāli bīstams vai izdara atkārtotu pārkāpumu, policija pieņem lēmumu viņu izolēt. “Lielākoties viņi visi ir mierīgi, agresīvie ir ļoti reti,” norāda I. Ukstiņš.
“Tomēr pēc promilēm vien nevar vērtēt adekvātumu. Ir cilvēks, kuram pat nav kriminālprocesa, ir līdz 1,5 promilēm, bet nesaprot ne rīta, ne vakara. Un ir tāds, kam trīs promiles, bet runā un staigā taisni, pat negrīļojas. Tikai pēc acīm un smakas var pateikt, ka viņš kaut ko lietojis.”
Cietums nedaudz līdz
Reibumā pieķerto autovadītāju līdzbraucēji visbiežāk ir tādā pašā stāvoklī, cits par citu vairāk uzņēmuši uz krūts, līdz ar to necik nesatraucas, ka vizinās ar dzērājšoferi.
Pagājušajā gadā policiju izsauca uz Priekuli, tur automašīna bija uzbraukusi ceļa zīmei.
“Cilvēki no Vaiņodes bija ieplānojuši braukt uz Ventspili. Blakussēdētājs bija nedaudz skaidrāks par vadītāju, taču visi bija pilnīgi nesakarīgi.
Vadītājs nevarēja paiet, viņam bija gandrīz četras promiles. Ar nešanu viņu aiznesa un iesēdināja policijas mašīnas būrī,”
stāsta I. Ukstiņš, kurš pats tur bija klāt.
“No Vaiņodes uz Ventspili! Tas nav atbraukt uz Priekuli pēc pudeles vai uz Vaiņodes veikalu. Tāds drauds satiksmei bija! Bet apziņa nekāda.”
Visbiežākie argumenti, ko likumsargiem pauž tie, kuri spēj parunāt, ka vajadzēja tikt mājās; domāja, ka nenoķers; cik tad te palika ko aizbraukt…
Pēc nakts izolatorā kriminālie dzērājšoferi lielākoties saprot, ko sastrādājuši, bet tālāk savas rīcības atzīšana vai vainas noliegšana notiks prokuratūrā.
“Jau nākamajā dienā viņus nododam kriminālvajāšanai. Jāsaka, ka beidzamajā laikā viņu skaits ir krities. Gada sākumā likās, ka ir ļoti daudz, taču otrajā pusē skaits ir stipri mazāks. Ja būtu tā, kā gada sākumā, jau būtu statistikā aizgājuši 2024. gadam garām,” uzlabojumus vērtē I. Ukstiņš.
Iespējams, autovadītāju tiesisko apziņu ietekmē tas, ka pašlaik kriminālprocesos vairs nav nekādas alternatīvas ar sabiedriskajiem darbiem, dzērājšoferus soda ar reālu brīvības atņemšanu. Tie ir četri, seši vai astoņi mēneši, kas jāpavada ieslodzījuma vietā atkarībā no pārkāpumu vēstures.
Arī tiesību liegums var būt līdz pat septiņiem gadiem.
Diemžēl, ja cilvēki galīgi degradējušies, viņi neaizdomājas arī par cietumsodu.
I. Ukstiņš atgādina: “Kad administratīvajam sodam par braukšanu reibumā pievienoja administratīvo arestu uz 15 diennaktīm, nemainījās itin nekas. Pieņēma lēmumu par kriminālatbildību, un arī sākotnēji nekas diži nemainījās. Šobrīd jau ir samazinājums.
Bet arī 206 nepilnos astoņos mēnešos ir daudz, tas nav maz, un simt kriminālatbildības,”
spriež iecirkņa priekšnieks.
Automašīnas vērtības piedziņa ir tiesu izpildītāju rokās. Ja pārkāpējam nav oficiāla darba, nav īpašuma, nav arī uz ko vērst piedziņu. Tomēr sveikā šie cilvēki nevar tikt.
“Jebkurā gadījumā tas velkas visa mūža garumā, beigās atvilks no pensijas. Nav jau tik vienkārši. Kā parādās pirmie legālie ienākumi, tā tiesu izpildītājs klauvē pie durvīm,” pauž I. Ukstiņš.
Uzziņai
Dzērājšoferu statistika Dienvidkurzemes iecirknī 8 mēnešos
| Gads | Kopā uzsākti procesi | Administratīvie | Kriminālprocesi |
| 2024 | 225 | 115 | 110 |
| 2025 | 206 | 107 | 99 |

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.