Vienošanās starp ES un aliansi “Mercosur”, kas apvieno Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvaju, radītu vienu no pasaulē lielākajām brīvās tirdzniecības zonām, aptverot vairāk nekā 700 miljonus cilvēku un gandrīz 25% no globālā iekšzemes kopprodukta.

ES un “Mercosur” pagājušā gada decembrī beidzot vienojās par brīvās tirdzniecības nolīguma nosacījumiem, taču, lai šī vienošanās oficiāli stātos spēkā, to jāapstiprina vismaz 15 no 27 ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Vienošanos atbalsta virkne ES dalībvalstu, bet pret to stingri iebilst Francija, bažījoties, ka lētāku lauksaimniecības preču ieplūšana blokā varētu samazināt Eiropas lauksaimnieku ienākumus.

Taču EK paziņojusi, ka brīvās tirdzniecības nolīguma galīgajā tekstā ir paredzēta “pilnīga un visaptveroša aizsardzība visiem ES sensitīviem lauksaimniecības nozares produktiem”, un sensitīvos produktus no “jebkāda kaitīga importa pieauguma” turpmāk pasargās “stingri aizsardzības pasākumi”.

Komisija apsolījusi, ka atsevišķā tiesību aktā detalizēti tiks izklāstīts, kā darbosies šie aizsardzības pasākumi, un augsta ranga EK amatpersona norādījusi, ka tajā tiks arī precizēts, ka aizsardzības pasākumus būs iespējams iedarbināt pat gadījumā, ja negatīva ietekme tiks radīta kaut uz vienu ES dalībvalsti.

Brisele jau iepriekš paziņoja, ka plāno izveidot rezerves viena miljarda eiro apmērā, lai atbalstītu Eiropas lauksaimniekus, kurus varētu negatīvi ietekmēt ES un “Mercosur” vienošanās.

ES sarunas ar “Mercosur” par šo vienošanos ilgušas 25 gadus. Vienošanās principā tika