Eiroparlamentārieši ar 418 balsīm par, 135 pret un 41 atturoties pieņēma EP Ārlietu komitejas ziņojumu, kurā izvērtēta Ukrainas gatavošanās dalībai ES, valstī turpinoties Krievijas sāktajam karam.

Deputāti apstiprina savu nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei un uzsver, ka jebkuram miermīlīgam atrisinājumam ir jābūt tādam, kas respektē Ukrainas iedzīvotāju gribu, un to nedrīkst uzspiest neviens starptautisks spēks.

Novērtējot Ukrainas centienus stiprināt demokrātiskās institūcijas, deputāti mudina Kijivu saglabāt reformu tempu.

Viņi uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamas un uz nopelniem balstītas atlases procedūras tiesu un pretkorupcijas iestādēs, kā arī aicina Ukrainu pastiprināt tiesiskuma un publiskās pārvaldes reformas, kā arī pretkorupcijas pasākumus, “jo progress šajās jomās ir būtisks ne tikai dalībai ES, bet arī veiksmīgai atjaunošanai un ekonomiskajai uzticībai”.

EP deputāti mudina Eiropas Komisiju (EK) sākt sarunas, lai pēc iespējas ātrāk virzītu Ukrainas pievienošanos ES, ja tā turpinās ieviest ES noteikumus un pabeigs jau sāktās reformas.

EP Ārlietu komitejas ziņojumā arī izteiktas bažas par ASV nostājas maiņu attiecībā uz Krievijas agresijas karu prezidenta Donalda Trampa vadībā.

Ņemot vērā notikumu attīstību, deputāti uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm joprojām jābūt Ukrainas stratēģiskajām sabiedrotajām un jānostiprina vadošā loma, atbalstot Ukrainas cīņu par suverenitāti, mieru un taisnīgumu.

Viņi pieņem neseno Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos un uzsver, ka tā klaji kontrastē ar aizvien plašāk izvērstajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai, kas kārtējo reizi pierāda, ka Krievija ne mazākā mērā nav ieinteresēta panākt mieru, bet gan vēlas pakļaut Ukrainu.

EP deputāti arī aicina Trampu rīkoties saskaņā ar savu paziņojumu, ka ASV pieņems turpmākas stingras ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tām valstīm, kas atbalsta tās kara mašīnu.

Eiroparlamentārieši arī atkārtoti apliecina apņēmību panākt drošības garantijas Ukrainai un norāda, ka ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai stiprinātu Ukrainas bruņotos spēkus un aizsardzības rūpniecību.

Ziņojums ir pirmais paplašināšanās ziņojums par Ukrainu, kopš Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu, Ukrainai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss un sākās pievienošanās sarunas.

Paplašināšanās ziņojumi ir parlamenta atbilde uz EK ikgadējiem ziņojumiem par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ES pievienošanās procesā.