liepajniekiem.lv
Pēc darījuma pabeigšanas amatu uzņēmumā viņš atstāšot. Kāds tad būs Ozoliņa nākamais gājiens? “Par to vēl neesmu domājis,” viņš saka.
Uz čemodāna nesēž
Āra Ozoliņa vārds Liepājā un ārpus tās robežām komentārus neprasa. Savulaik dibinājis un vadījis silikātķieģeļu ražošanas uzņēmumu “Baltika”, vairākus sasaukumus bijis Liepājas domes deputāts, daudzus gadus rīkojis starptautisko šaha turnīru “Liepājas rokāde”, darbojies Latvijas Šaha federācijas prezidenta amatā, bijis Starptautiskās Šaha federācijas Baltijas zonas prezidents, arī agrākais futbola kluba “Baltika 2”, basketbola kluba “Liepāja”, Latvijas Zolītes federācijas prezidents un Latvijas Futbola federācijas valdes loceklis.
Šo uzskaitījumu var turpināt vēl ar citiem viņa agrākajiem un arī esošajiem amatiem.
“Visu, ko daru, cenšos darīt ar sirdi un dvēseli. Arī latiņu visur mēģinu pacelt tik augstu, lai būtu labs rezultāts,”
teic Āris.
Vērtējot savu veikumu, pašam liels gandarījums esot, ka izdevies Latvijā noorganizēt vērienīgus šaha pasākumus, tostarp Eiropas jauniešu čempionātu, Eiropas sieviešu čempionātu, vienu no FIDE “Grand Prix” posmiem.
Panākt, ka šādi pasākumi notiek, palīdzējuši gan plašie sakari, gan tiekšanās uz nosprausto mērķi.
“Man kā organizatoram šis tas sanāk. Arī zolītē pacēlām augstu līmeni. Piemēram, ja uz čempionāta finālu cilvēks atnāk bez balta krekla un šlipses, tad viņu nelaiž iekšā.”
Izziņotās pārmaiņas Terrabaltā, visticamāk, gaidāmas vien ap gada nogali.
Par to, ka jāatstāj darbs, kurā pērn saskaņā ar amatpersonu deklarāciju nopelnījis 134,5 tūkstošus eiro, Ozoliņš nebēdājot un arī par tālāko galvu īpaši nelauzot.
Zināšanas, pieredze un enerģija ir, un, ja būs kādi piedāvājumi, tad tos vērtēs, viņš saka. Taču pagaidām uzņēmumā vēl esot daudz darāmā.
“Mēs jau neapstājamies. Tā nav, ka tagad sēžam uz čemodāna un gaidām, ka nāks jaunais īpašnieks. Vēl daudz kas jādara, un mēs strādājam.”
Ā. Ozoliņš no budisma filozofijas aizguvis kādu mācību, proti, ka vajag censties būt maksimāli neatkarīgam.
“Un es nekad dzīvē neesmu bijis no kaut kā atkarīgs. Varbūt vien tajos brīžos, kad lielu pasākumu rīkošanai jāiet prasīt finansējums pašvaldībai vai komersantiem, tas man ir pats nepatīkamākais, kas jādara. Taču es jau neprasu sev, bet pasākumam, no kura ir pozitīva atdeve.”
“Lielākais kaifs” būt vectēvam
Ozoliņš ir lauku puika un nāk no pedagogu ģimenes – mamma Austra bija Rāvas skolas direktore, bet tētis Ludvigs – klases audzinātājs.
Vecāku pēdās sekojusi Āra māsa Aija Melle, ilggadējā Juglas vidusskolas direktore, tagadējā Rīgas domes deputāte.
“Mēs dzīvojām Rāvas muižā, kur vecākiem bija dienesta dzīvoklis,”
stāsta Ā. Ozoliņš.
Vēlāk Ozoliņu ģimene pārcēlusies uz Liepāju. Āris 1. vidusskolā mācījies klasē ar matemātikas novirzienu. Tālāk Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā studējis uzņēmējdarbību.
1987. gadā sācis darboties biznesā. Vispirms bijis kooperatīvs, bet 1989. gadā iegādājies Liepājas silikātķieģeļu rūpnīcu, tolaik kļūstot par vienu no lielākajiem uzņēmējiem valstī.
Savulaik Ā. Ozoliņš bija arī TV “Dzintare” līdzīpašnieks, un šīs televīzijas uzņemtajā filmā “Purva bridējs” attēloja bagātnieka Akmentiņa šoferi.
“Dažādās avantūrās iesaistos ļoti labprāt,”
viņš pasmejas.
Viena no ostas uzņēmuma vadītāja raksturīgākām īpašībām ir humors, lai gan pats atzīst, ka reizēm tas mēdz būt arī “bišķi asāks”.
“Humors dzīvē palīdz. Tā ir jebkuras komunikācijas neatņemama sastāvdaļa. Pat ja kādreiz dzīvē neiet un ir grūti, jāatrod tajā visā kaut kas labs.
Es vienmēr esmu pozitīvs un arī visus draugus cenšos noskaņot uz to, ka jādomā pozitīvi.”
Ā. Ozoliņš ir tētis trīs meitām un dēlam, un viņš priecājas, ka arī viņa bērni ir sportiski.
Taču “Terrabalt” vadītāja “lielākais kaifs” ir būt vectēvam. Mazbērnu pulciņš ir gana kupls – četri mazdēli un viena mazmeitiņa.
Ozoliņa “pozitīvisma etalons” ir viņa vienmēr smaidīgais bērnības draugs – kolekcionārs Andris Ivanovs.
“Viņš ir no Dunalkas. Mūsu vecāki draudzējās, un vidusskolā abi dzīvojām vienā istabā mūsu dzīvoklī Liepājā. Mēs bijām kā brāļi, un tagad viņš ir mans vietnieks Terrabaltā,” atklāj Ozoliņš.
“Mans tēvs Rāvā bija kolhoza priekšsēdētājs, un Āra mamma bija skolas direktore. Tā nu mēs tur čupā visi dzīvojām (smejas). Pēc pamatskolas vecāki bija izdomājuši, ka man labi padodas matemātika, tāpēc nācu uz Liepājas 1. vidusskolu mācīties matemātikas klasē. Vecāki meklēja, kur man Liepājā dzīvot, un atcerējās, ka ir taču tādi labi cilvēki kā Ozoliņi.
Āra mamma bija rajona Kultūras nodaļas vadītāja un arī tēvs ļoti interesants un inteliģents cilvēks, pēc profesijas literatūras skolotājs, bet bija arī apdāvināts mūziķis – kora diriģents, prata visādus instrumentu spēlēt,” atceras A. Ivanovs.
Ozoliņu ģimene tolaik Liepājā dzīvojusi Graudu ielā, kaimiņos rakstniekam un režisoram Andrejam Miglam.
Jautāts, vai ar Āri kopā arī brūtēs gājuši, Andris smejoties saka:
“Vispirms viņš mani aizvilināja uz šahu, un tad jau jā – visādas lietas piedzīvotas kopā.”
Šahu Āris un Andrejs naktī spēlējuši tumsā, neredzot šaha galdiņu. Šādi esot trenējuši atmiņu.
“Viņš [Āris] ir humora pilns un arī azartisks cilvēks. Reizēm varbūt mazliet avantūrists, bet tas viss ir ar šahista aprēķinu,” spriež A. Ivanovs.
Kā priekšniekam Ozoliņam esot diezgan mīksta sirds, bet tajā pašā laikā pret darbiniekiem esot pietiekami prasīgs un prot izdomāt pāris gājienus uz priekšu.
Nedēļas sākumā Ozoliņš tandēmā ar Liepājas mēru Gunāru Ansiņu tenisā sakāvis uzņēmēju Raimondu Jonaiti un SIA “Liepājas RAS” valdes locekli Normundu Niedolu. Nu zaudētāji gaidot revanšu nākamnedēļ.
“Humors, tajā pašā laikā viņš ir arī lietišķs, sabiedrisks, atvērts, atraktīvs, aktīvs,”
Ā. Ozoliņu raksturo N. Niedols.
Viņš Ozoliņu pazīst jau vairākus desmitus gadu. “Kad sāku strādāt pilsētas domē, viņš bija deputāts. Taču tuvāk Āri esmu iepazinis caur tenisu. Īstenībā viņš mani, varētu teikt, ievilka tenisā.”
Mūziķis un bijušais Saeimas deputāts Valdis Skujiņš savulaik ar Ozoliņu no viena – apvienības “Liepājas attīstībai” – saraksta kandidēja Liepājas domes vēlēšanās.
Ozoliņu viņš raksturo kā ļoti gudru cilvēku, ar kuru var runāt par daudzām lietām.
“Manuprāt, viņš neblefo un ir ļoti zinošs. Āris ir cilvēks, ar kuru es noteikti ietu izlūkos. Toreiz visi tie cilvēki, kas kandidēja “Liepājas attīstībai” sarakstā, manuprāt, uzticējās viņam, piekrita, ka viņš ir līderis, un vienkārši gāja aiz viņa. Vismaz man palika tāds iespaids.”
Vizītkarte
Āris Ozoliņš
- Dzimis 1957. gada 7. novembrī.
- Liepājas SEZ SIA “Terrabalt” valdes priekšsēdētājs.
- Liepājas SEZ valdes loceklis.
- Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs.
- FIDE (Starptautiskā Šaha federācija) meistars.
- Vaļasprieki: šahs, zolīte, teniss.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
