Pētījums rāda, ka 78% senioru un 72% bezdarbnieku nesporto vispār. Aktīvākie sportotāji ir studenti, no kuriem sporto 77%, kā arī vadītāji un mājsaimnieces.

42% respondentu kā galveno šķērsli sportošanai min laika trūkumu, bet gandrīz ceturtā daļa – motivācijas trūkumu.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs norādīja, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš iedzīvotāju veselībai pēc 30 un 40 gadu vecuma. Pētījums rāda, ka tipisks nesportotājs Latvijā ir vīrietis pēc 40 gadu vecuma vai sieviete pēc 30 gadu vecuma.

Iemesli nereti ir saistīti ar ģimenes rūpēm, darba slodzi un veselības problēmām. Tomēr Kuzņecovs uzsvēra, ka slimības nedrīkst kļūt par šķērsli fiziskām aktivitātēm. Gluži pretēji – pareizi izvēlētas nodarbības vai individuāli vingrojumu plāni spēj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, tostarp diabētu, sirds un asinsvadu vai onkoloģiskām saslimšanām.

Lai aicinātu sabiedrību pievērsties aktīvākam un veselīgākam dzīvesveidam, asociācija trešo gadu Latvijā rīko kampaņu “#Beactiveday”. Tās laikā aptuveni 100 sporta klubos notiks bezmaksas sporta treniņi iedzīvotājiem, lai mudinātu tos sportot.

Šogad starptautiskās kampaņas tēma ir vērsta uz to, kā ar sportošanu un fitnesa nodarbībām uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt hronisku slimību riskus cilvēkiem ar neinfekcijas slimībām. Lielākā uzmanība tiks pievērsta diabētam, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpošanas slimībām un onkoloģijai.

EK Eirobarometra pētījumā Latvijā tika veiktas 1013 tiešās un interneta intervijas.