Latvija atbalsta Ukrainas un Moldovas tirdzniecības paplašināšanu ar ES
Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātās nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas un ES-Moldovas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas nolīgumu modernizēšanu.
LETA
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, otrdien nacionālās pozīcijas apstiprināja Ministru kabinets.
Nacionālās pozīcijas sagatavotas par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, kas ietver ES-Ukrainas un ES-Moldovas tālāku tirdzniecības liberalizāciju – turpmāku muitas nodokļu atcelšanu un samazināšanu.
Savukārt jūtīgām precēm, īpaši lauksaimniecības nozarē, tiek saglabātas tarifu kvotas, palielinot to apjomu.
Tādējādi abas valstis turpinās integrāciju ES vienotajā tirgū, un iedzīvotāji iegūs no plašāka tirgus piedāvājuma, skaidro ministrijā.
Lai gan lielākā daļa Ukrainas un Moldovas eksporta uz ES jau gūst labumu no beznodokļu pieejas ES tirgum, pārskatītie noteikumi pavērs tālākas tirdzniecības iespējas, pauž ĀM.
Vienlaikus Ukrainas un Moldovas produktu piekļuve ES tirgum būs atkarīga no tā, kā to ražošana pieskaņosies ES ražošanas standartiem, it īpaši lauksaimniecībā, piemēram, attiecībā uz pesticīdu lietošanu, dzīvnieku turēšanu un tamlīdzīgi, atzīmē ministrija.
Paredzēts, ka Ukraina un Moldova katru gadu ziņos par progresu šajā jomā.
ĀM skaidro, ka šis ir īpašs risinājums, jo citos tirdzniecības liberalizācijas nolīgumos ES ražošanas standartu ieviešana netiek paredzēta.
Nosacījums esot izvēlēts, lai veicinātu Ukrainas un Moldovas iekļaušanos ES iekšējā tirgū.
Tādā veidā tiks sekmēta ne vien Ukrainas ekonomikas atveseļošanās un tuvināšanās ES, bet arī Latvijas nozarēm tiks nodrošināti paredzami apstākļi Ukrainas tirgū, skaidro ministrijā.
EK priekšlikums paredz arī aizsardzības mehānismu, ja Ukrainas un Moldovas ražojumu imports ES radīs negatīvu ietekmi kaut vai vienā ES dalībvalstī vai nozarē.
Tādā gadījumā tirdzniecības priekšrocības būs iespējams apturēt.
Kā norāda ĀM, Krievijas nepārtrauktā militārā agresija pret Ukrainu būtiski mazināja Ukrainas spēju iesaistīties globālajā tirdzniecībā, tādēļ jau 2022. gadā ES ieviesa vienpusējus tirdzniecības liberalizācijas pasākumus, lai nodrošinātu Ukrainai labāku pieeju ES tirgum.
Tomēr tas bija ārkārtas īstermiņa risinājums, pauž ministrijā.
Pēc pasākumu darbības termiņa beigām šī gada jūnijā abas puses vienojās turpināt atvieglotu savstarpējo tirdzniecību, vienlaikus atbalstot Ukrainas pieskaņošanos ES tiesību aktu kopumam, kas ir svarīga daļa Ukrainas pievienošanās sarunās ar ES, norāda ĀM.
Kā skaidro ministrijā, izmaiņas ļaus Ukrainai saglabāt daudzu produktu eksporta līmeni ES vienotajā tirgū, kā arī ES Ukrainas preču reeksports dos iespēju Ukrainai atgūt tās tirgus daļas tradicionālajos trešo valstu tirgos, kas zaudētas Krievijas agresijas kara dēļ.
Šī gada jūlijā arī noslēdzās ES vienpusējie tirdzniecības liberalizācijas pasākumi Moldovai.
Tie tika piemēroti kopš Krievijas agresijas kara sākuma pret Ukrainu 2022.gadā, lai sniegtu atbalstu Moldovas ekonomikai, jo tradicionālie eksporta ceļi tranzītam caur Ukrainu bija pārrauti.
Jaunie tirdzniecības nosacījumi stāsies spēkā 15 dienas pēc to apstiprināšanas ES un Ukrainas, un arī attiecīgi – Moldovas, Asociācijas komitejas sanāksmē Tirdzniecības komitejas sastāvā.
Nacionālās pozīcijas sagatavotas par Eiropas Komisijas priekšlikumu ES Padomes lēmumam par ES nostāju Asociācijas komitejā.