Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem – arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī.

Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus.

Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums “LatRailNet” pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka raidījuma atzinusi, ka “reizēm ir tāda sajūta, ka ar šīm dažādajām sīkajām kapitālsabiedrībām tiek nodrošināts varas elites pieprasījums pēc labi apmaksātām amatu vietām”.

Turklāt liela daļa valsts uzņēmumu saņem budžeta naudu kā dotāciju.

Piemēram, 2023.gadā kapitālsabiedrību dotēšanai tērēts vairāk nekā miljards eiro, bet dividendē valsts budžetā šie uzņēmumi ieskaitījuši tikai 355 miljonus eiro. Tiesa, absolūti lielāko daļu dividenžu nodrošina uzņēmumi, kas nesaņem valsts dotācijas.

Visbūtiskāk tiek dotētas slimnīcas, dzelzceļa uzņēmumi, sabiedriskie mediji un tādas institūcijas kā “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, kuras pamatnodarbošanās ir kreditēšana uz atvieglotiem nosacījumiem, un “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizē valsts īpašumu būvniecību un apsaimniekošanu.

Savukārt lielākās dividendes valsts budžetā nodrošina AS “Latvenergo’ un VAS “Latvijas Valsts meži”, kas nekādas vērā ņemamas dotācijas nesaņem.

Raidījums uzsver, ka, piemēram, LDz koncernam 2023.gadā tika izmaksātas 74 miljonu eiro dotācija. Tikmēr LDz koncerna apgrozījums bija 263,529 miljoni eiro, ieskaitot minēto dotāciju, un koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus.

Valsts kontrole savās revīzijās ministrijām aizrāda, ka daudzi no uzņēmumiem patiesībā varētu būt valsts iestādes, taču tās izmaiņas nevēlās, jo komersanta statusā esot vieglāk plānot budžetu.

Vilka skaidro, ka tā ir iespēja atrasties ārpus vienotās atlīdzības sistēmas, un attiecīga šajos valsts uzņēmumos, kas faktiski strādā kā iestādes, atlīdzība ir ievērojami augstāka.

Raidījums atgādina, ka politiķi pamanījuši, ka “Latvijas valsts meži” no iepriekšējo gadu dividendēm uzkrājuši ap 300 miljoniem eiro.

Partija “Progresīvie” rosināja tos ieskaitīt valsts budžetā, bet panākts kompromiss, ka līdzšinējo 70% vietā valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 90% no peļņas.