Māsas Egita Ripele un Elīna Kupše, Egitas meita Beatrise un Elīnas paziņa Kendija Freimane, kuras rūpējas par sētas kaķiem un meklē tiem mājas, izsauca glābējus un saka viņiem lielu paldies par paveikto.

Kad vasaras otrā pusē uzradās jauns kaķis, uzreiz nevarēja saprast, kaķene vai runcis, stāsta E. Ripele.

“Nepaspējām pat noreaģēt, kad viņa bija jau apbērnojusies. Mēs visu šo laiku barojām kaķeni un meklējām, kur ir bērni. Mana meita viņus pamanīja sētā pagājušajā nedēļā,” viņa saka.

Sazinājusies ar māsu un nolēmušas mazos noķert, lai tie paliktu dzīvi, jo pa pagalmu staigā lapsa, kura jau apēdusi mazus kaķēnus, par kuriem nezinājušas.

Sievietes gāja ķert kaķabērnus tumsā, jo gaismā tie no cilvēkiem mūk. Līdz tam zinājušas, ka ir trīs kaķēni. Divus noķēra, bet trešais mazulis iebēga pa caurumu pazemē.

“Tā bija aizmūrēta aka. Dzirdējām, ka kaķītis pazemē ņaud.

Bija atbraucis arī māsas vīrs Kristaps, apgājām apkārt un sapratām, ka nav iespējams pašiem dabūt kaķēnu ārā. Vienojāmies izsaukt glābējus. Viņi bija ļoti laipni, uzreiz atsaucās un pēc pāris minūtēm bija klāt ar visām sirēnām,” izstāsta E. Ripele.

Pieci Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izpētījuši apkārtni un nolēmuši, ka jālauž vaļā aka.

“Pazemē aptuveni piecu metru dziļumā bija caurules. Ugunsdzēsēji nokāpa lejā un atrada kaķēnu. Viņi jau kāpa augšā, bet viens no glābējiem dzird, ka lejā vēl kāds ņaud. Tur bija paslēpies vēl viens kaķēns!” atklāj Egita.

Visdrīzāk mazulis bijis tur lejā jau vairākas dienas, jo sētā nebija redzēts, kā arī bija visvājākais.

Kendija, kura ikdienā baro, ved sterilizēt un ārstēt kaķus, teikusi, ka šim kaķēnam smaganas bija balti zilas, kas nozīmē, ka dzīvnieciņam trūka skābekļa.

Piektdien pulksten 20.38 VUGD saņēma izsaukumu uz Bāriņu ielu Liepājā, ziņo dienesta pārstāve Anete Strazdiņa.

Glābēji izcēla kaķēnus no piecus metrus dziļās akas un nodeva iedzīvotājiem. 

Visas izglābtās radībiņas E. Kupše paņēma pie sevis un sāka meklēt tiem mājas. Pieteicās ap 60 cilvēku, un jau nākamajā dienā visiem četriem bija mājas un gādīgi saimnieki, jo sievietes ļoti rūpīgi izvēlas, kam atdot dzīvnieku, izskatot profilu soctīklos un atsauksmes.

“Uzturam kontaktu ar saimniekiem, viņi sūta mums video, informāciju, bildes. Visi jau aizvesti vai tūlīt vedīs pie ārstiem,” stāsta E. Ripele.

“Visvājākais kaķēns, kurš nezināmu laiku sabija akā, tagad ir visaktīvākais no visiem. Visi kaķēni paši ēd.”

“Prasījām glābējiem, vai kaķēni būtu paši tikuši ārā, viņi teica, ka nē. Tie būtu pazemē nomiruši,” pauž Egita.

“Mēs bijām īstajā vietā un īstajā laikā. Taču tas nav stāsts par mums, bet par glābējiem, kuri deva kaķēniem otru iespēju dzīvot! Otrdien ar māsu brauksim viņiem pateikt paldies.”