Izstādē būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora, mākslinieka Jāņa Murovska jeb Mura, kā viņu dēvē līdzgaitnieki, darbi, informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Mākslinieks strādā sietspiedes tehnikā, ko var salīdzināt ar meditāciju: tehniskā sagatavošanās un pārdomātais process ir kā ritms, kurā ielaužas nejaušības dzirksts, un tieši šī saspēle rada viņa mākslas darbu savdabīgo intensitāti.

Mākslā, reflektējot par atmiņām, vīzijām un dvēseliskām norisēm, Jānim Murovskim būtiski ir eksperimenti ar lineārām, abstraktām, fakturētām krāsu plūsmām un laukumiem, kas reizēm atgādina par dabu kā iedvesmas avotu – zarojumi, ūdens plūsmas, organiskie tīklojumi; reizēm atstaro Visuma struktūras, kas liek atcerēties par vienotu Apziņu un tās nepastarpinātību katrā cilvēkā.

Izstāde vienlaikus mudina arī atcerēties un iepazīt Jāņa Murovska tēva, tēlnieka un liepājnieka Imanta Murovska radošo mantojumu.

Ne tikai tādēļ, ka Imantam Murovskim šajās dienās apritēja simts, bet tādēļ, ka viņa darbi ir nozīmīga daļa no Latvijas modernisma vēstures, kas nav apzināti un pētīti, un daudzi no tiem, kas savulaik radīti publiskajai telpai, arī ir zuduši.

Imanta Murovska vārds nav zināms plašākai auditorijai; par viņu neko neatradīsiet mākslas grāmatās, bet viņa darbi, kas tagad celti gaismā, ir izcili modernisma paraugi, kas iederas ne vien Latvijas pēckara modernisma kontekstā, bet arī iekļautos pasaules mākslas telpā. Ja vien nebūtu dzelzs priekškara.

Imants Murovskis veidojis skulptūras un ēku mākslinieciskus noformējumus sabiedriskās vietās, no kurām daļa apskatāma vēl joprojām, bet citas ir zudušas laikmeta griežos – Saldus kultūras nama fasādes noformējums (1965), dekoratīvs interjera noformējums Filharmonijā (1966), skulptūra Pils dārza kafejnīcā (1969), kopā ar O. Feldbergu realizēts iespaidīgais bareljefs Dailes teātra ēkas fasādē (1977) u.c.

Aktualizējot Imanta Murovska radošo devumu, tiek izgaismots arī laikmets – ar tā estētiku, ideoloģiskiem izaicinājumiem un garīgajiem meklējumiem.

Tā ir iespēja ielūkoties tēlniecībā, kas meklēja formu ārpus redzamā, un laikmetu – ārpus ideoloģijas.

Izstādes kuratore – Inga Bunkše; scenogrāfijas autore – Ineta Berkmane. Izstāde Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē aplūkojama no 10. oktobra līdz 30. novembrim.