Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Tūrisma firmu pārstāvji saka: neraugoties uz regulāriem brīdinājumiem, tūristi tik un tā pamanās iekrist kabatzagļu nagos.
Somiņu izrauj no rokām
Tūrisma ziņu portāls tourism-review.com vēsta, ka ceļojumu apdrošināšanas salīdzināšanas uzņēmums “Quotezone” šogad apkopojis slavenākos Eiropas atpūtas galamērķus, balstoties uz to, cik bieži apmeklētāju atsauksmēs pieminēta kabatzagšana.
Līdere ir Itālija, kam seko Francija un Spānija.
“Ceļotājiem, kuri dodas uz Itāliju, tiek piekodināts, kurās pilsētās īpaši jāpiesargā pases, dokumenti, maki utt.
Taču, lai kā cilvēki tiktu brīdināti, katru gadu Itālijā ir pāris gadījumu, kad apzagts kāds no mūsu ceļotājiem,”
stāsta tūrisma aģentūras “Impro ceļojumi” ceļojumu organizatore Evita Grāvīte.
Viņa arī uzskaita Itālijas pilsētas, kurās īpaši ir izplatības kabatzādzības, – Roma, Venēcija, Neapole – vietas, kur ir vislielākās ļaužu masas (populārajos tūrisma objektos, sabiedriskajā transportā).
“Mums bijuši daži gadījumi arī Sardīnijā, kad motociklists vienkārši ceļotājiem izrauj no rokām somiņas,”
atklāj tūrisma aģentūras pārstāve.
Ceļojumu ziņu portāls vēsta, ka īpaši bieži par nozagtajām personīgajām mantām ziņo tūristi, kas apmeklējuši tādus objektus Romā kā Kolizejs, Trevi strūklaka un Panteons, kā arī Milānas katedrāli un Ufici galeriju Florencē.

Arī Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā lasāms brīdinājums ceļotājiem, kuri dodas uz Itāliju.
“Ceļotāju iecienītās atpūtas vietās (Romā, Milānā, Venēcijā, Bari, Palermo, Katānijā u.c.) nepieciešams ievērot piesardzību, lai izvairītos no kabatzagļiem.
Nav ieteicams nēsāt uzkrītošas rotaslietas, ņemt līdzi lielas naudas summas un turēt vienviet visus dokumentus.
Ceļojot ar automašīnu, nav droši salonā redzamā vietā atstāt personīgas mantas, somas, personu apliecinošus dokumentus,” informē ministrija.
E. Grāvīte: “Ceļotājiem vienmēr iesaku braucienā ņemt līdzi gan pasi, gan eiD karti un šos dokumentus glabāt atsevišķi. Vienu dokumentu vajadzētu glabāt vēdersomā vai plecu somā zem apģērba, otru – čemodānā vai viesnīcas seifā.
Somiņa – pēc iespējas mazāka, un nelikt to uz muguras!
Arī skaidru naudu vēlams neturēt tikai vienā vietā, bet izdalīt un glabāt atsevišķi. Reizēm ārvalstīs tiek nozagti karšu dati. Šādos gadījumos ieteicams ceļojumā lietot atsevišķu maksājuma karti vai kontu ar limitētu naudas daudzumu.”
Zagļu meka Barselona
Latvijas ceļotājus, kuri grasās apmeklēt Spāniju, Ārlietu ministrija aicina īpaši ievērot piesardzību Barselonā, Madridē un Tenerifē.
Barselonai jau gadiem ilgi ir slikta reputācija saistībā ar kabatzagļiem. Šo pilsētu bieži dēvē par kabatzagļu meku Eiropā.
Tur garnadži nereti strādā grupās, izmantojot uzmanības novēršanu (piedāvā palīdzību, uzsit uz pleca, izlej dzērienu u.c.), lai nepamanīti paņemtu maku, telefonu vai citas vērtīgas lietas.
Klasiskā kabatzagļu uzmanības novēršanas shēma, ar ko saskārušies tūristi Barselonā, ir “putnu kaku krāpšana”.
Tūristam uz apģērba tiek uzlieta putnu mēsliem līdzīga masa vai cits šķidrums, piemēram, kafija, tad pēkšņi uzrodas izpalīdzīgs garāmgājējs, kurš piedāvā ūdeni, lai notīrītu traipu, tādējādi nonāk ļoti tuvu ceļotāja somai vai kabatai.
Un, kamēr cilvēks aizņemts ar “traipa tīrīšanu”, no viņa somas/kabatas tiek izņemts maks, nauda vai citas vērtīgas lietas.
Tāpēc ceļotāji aicināti būt piesardzīgi, ja kāds nepazīstams cilvēks uz ielas piedāvā palīdzību (it īpaši, ja tas notiek pēc pēkšņa “nejauša” traipa, izliešanas vai grūdiena). Vislabākā rīcība – pieklājīgi no tās atteikties.
Spānijā visbiežāk kabatzagšanas notiek pie tādiem apskates objektiem kā La Rambla (Las Ramblas) un Svētās Ģimenes baznīca (Sagrada Familia) Barselonā, galvenajā laukumā (Plaza Mayor) un Prado muzeja Madridē, kā arī Alhambra pils un cietokšņa kompleksa Granadā.
“Non merci”!
Ceļotājiem, kas vēlas baudīt ikoniskas apskates vietas, mākslu, arhitektūru, romantiku un gastronomiju Parīzē, pirms tam vērts izpētīt, kuros Francijas galvaspilsētas rajonos un vietās ir visaugstākais noziedzības līmenis.
Arī šāda informācija atrodama Latvijas Ārlietu ministrijas vietnē.
Arī Parīzē garnadži cilvēku kabatas visbiežāk izkrata pie lielākajām tūrisma vietām – piemēram, Eifeļa torņa, Parīzes Dievmātes katedrāles (Notre-Dame), piesardzīgiem jābūt arī Elizejas laukos.
Zagļi bieži darbojas pie muzejiem, pieminekļiem, restorāniem, viesnīcām, pludmalēm, vilcieniem, stacijām, lidostām, metro un mērķē uz automašīnām, kurām nav vietējo numura zīmju.
Nereti kabatzagļi ir pusaudži, jo nepilngadīgajiem Francijā ir ļoti grūti nonākt cietumā.
Piemēram, ASV vēstniecība saviem pilsoņiem, kas sastopas ar kabatzagļiem Parīzē, neiesaka uzsākt pakaļdzīšanos. Ja kabatzagļi strādā grupā, tūrista maks, visticamāk, jau ticis nodots tālāk, pirms cilvēks pamanījis tā pazušanu.
“Ja tu satver kādu, kuram nav tava maka, vari ļoti ātri nokļūt nopietnās nepatikšanās,” brīdina vēstniecība.
Arī šajā romantiskajā pilsētā zagļi bieži pielieto dažādus uzmanības novēršanas trikus, piemēram, divi vai vairāki cilvēki pieiet klāt un jautā ceļu vai mēģina pārdot kaut ko. Un, kamēr cilvēks aizņemts ar vienu personu, otra iztukšo viņa kabatu.
Tāpat arī Parīzē ir iespējamība uzrauties uz “izpalīdzīgo traipu tīrītāju”.
Vēl viens sens Francijas galvaspilsētas kabatzagļu un krāpnieku triks ir: “paskaties, es atradu zelta gredzenu – vai tas ir tavs?”
Kāds “nejauši” nomet gredzenu, tad pēkšņi to “atrod” un jautā potenciālajam upurim, vai tā ir viņa rotaslieta (vai piedāvā piemērīt).
Ja cilvēks paņem gredzenu, tad tā “atradējs” sāk prasīt naudu kā pateicību vai “atlīdzību”, bet nereti šī viltība tiek izmantota uzmanības novēršanai – kamēr cilvēks runā ar gredzena “atradēju”, viņa līdzdalībnieks mēģina iebāzt roku viņa kabatā vai somā.
Francijas blogeri, kuri sniedz padomus Parīzes viesiem, norāda – parīzietis tūristu uz ielas, visticamāk, neapstādinās un neuzrunās, tāpēc, ja kāds tuvojas, kļūsti piesardzīgs.
Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja svešinieks piedāvā, piemēram, parakstīt kaut kādu petīciju. Noraidoši pakrati galvu, pasaki: “Non merci” – un turpini ceļu!
Fakti
Eiropas galamērķi, kur visbiežāk siro kabatzagļi
1. Itālija
2. Francija
3. Spānija
4. Vācija
5. Nīderlande
6. Portugāle
7. Turcija
8. Grieķija
9. Polija
10. Īrija
Avots: tourism-review.com
Eiropas pilsētas, kas bēdīgi slavenas ar kabatzagļiem
1. Barselona (Spānija)
2. Roma (Itālija)
3. Parīze (Francija)
4. Prāga (Čehija)
5. Atēnas (Grieķija)
6. Madride (Spānija)
7. Milāna (Itālija)
8. Lisabona (Portugāle)
9. Amsterdama (Nīderlande)
10. Budapešta (Ungārija)
Avots: zoomlite.com.au
Uzziņai
Kā sevi pasargāt?
> Zelta likums nr. 1 ir – nēsā makā tikai to, ko esi gatavs zaudēt.
> Izveido pases kopiju un noskenē vai nofotografē priekšpusi un aizmuguri visām lietām, kas tev ir makā. Ja kas notiks, tev būs visi nepieciešamie numuri un kontaktinformācija, lai anulētu kartes un nomainītu pasi.
> Dāmas, nēsājiet tikai somas ar rāvējslēdzēju. Turiet somu cieši zem rokas priekšpusē. Mums nav acu galvas aizmugurē, tāpēc turiet somu tur, kur varat to redzēt.
> Izmantojiet pretzagļu somu, kurai ir griezienizturīga siksna, RFID aizsardzība (tehnoloģija, kas pasargā bezkontakta kartes no nesankcionētas nolasīšanas ar speciālām ierīcēm), bloķējami rāvējslēdzēji, slēptas kabatas.
> Kungi – makus lieciet priekšējā kabatā. Tas ļoti apgrūtinās kādam to izņemt nemanot.
> Slēp naudu vairākās vietās. Pārliecinies, ka nauda ir sadalīta un glabājas vairākās drošās vietās pie tevis. Viena no iespējām – speciāla josta naudas glabāšanai.
> Sargies no pārpildītām vietām. Tirgi, vilcienu stacijas, lieli publiski pasākumi – šīs vietas īpaši iecienījuši kabatzagļi.
> Esi uzmanīgs pie brīdinājuma zīmēm par kabatzagļiem. Ja publiskā vietā redzi uzrakstu par kabatzagļiem, nepieskaries kabatai, lai pārbaudītu savas mantas. Zagļi tieši tur gaida, lai redzētu, kur glabājas tava nauda vai maks.
Dažādi avoti