Svētdiena, 30. augusts Samanta, Jolanta, Alvis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ceļotāji brīdina: Roma, Barselona un Parīze – Eiropas kabatzagļu galvaspilsētas

“Vakar atgriezos no Neapoles bez telefona, jo kāds spečuks pamanījās ielīst manā it kā drošā vietā glabātā plecu somiņā…”, “Man Barselonā jau atpakaļceļā uz lidostu nozaga dokumentus” – ar šādiem un citiem nelāgiem piedzīvojumiem ārzemēs ceļotāju forumos dalās Latvijas iedzīvotāji.

Ceļotāji brīdina: Roma, Barselona un Parīze – Eiropas kabatzagļu galvaspilsētas
Kabatzagļi bieži strādā tandēmā ar citiem. Kamēr viens novērsīs tavu uzmanību, otrs pagūs iztīrīt kabatas. (Foto: Egons Zīverts)
Kabatzagļi bieži strādā tandēmā ar citiem. Kamēr viens novērsīs tavu uzmanību, otrs pagūs iztīrīt kabatas. (Foto: Egons Zīverts)
11.10.2025 06:45

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

Tūrisma firmu pārstāvji saka: neraugoties uz regulāriem brīdinājumiem, tūristi tik un tā pamanās iekrist kabatzagļu nagos.

Somiņu izrauj no rokām

Tūrisma ziņu portāls tourism-review.com vēsta, ka ceļojumu apdrošināšanas salīdzināšanas uzņēmums “Quotezone” šogad apkopojis slavenākos Eiropas atpūtas galamērķus, balstoties uz to, cik bieži apmeklētāju atsauksmēs pieminēta kabatzagšana.

Līdere ir Itālija, kam seko Francija un Spānija.

“Ceļotājiem, kuri dodas uz Itāliju, tiek piekodināts, kurās pilsētās īpaši jāpiesargā pases, dokumenti, maki utt.

Taču, lai kā cilvēki tiktu brīdināti, katru gadu Itālijā ir pāris gadījumu, kad apzagts kāds no mūsu ceļotājiem,”

stāsta tūrisma aģentūras “Impro ceļojumi” ceļojumu organizatore Evita Grāvīte.

Viņa arī uzskaita Itālijas pilsētas, kurās īpaši ir izplatības kabatzādzības, – Roma, Venēcija, Neapole – vietas, kur ir vislielākās ļaužu masas (populārajos tūrisma objektos, sabiedriskajā transportā).

“Mums bijuši daži gadījumi arī Sardīnijā, kad motociklists vienkārši ceļotājiem izrauj no rokām somiņas,”

atklāj tūrisma aģentūras pārstāve.

Ceļojumu ziņu portāls vēsta, ka īpaši bieži par nozagtajām personīgajām mantām ziņo tūristi, kas apmeklējuši tādus objektus Romā kā Kolizejs, Trevi strūklaka un Panteons, kā arī Milānas katedrāli un Ufici galeriju Florencē.

Viens no lielākajiem riskiem iekrist kabatzagļu nagos ir pie tūristu iecienītajiem apskates objektiem, piemēram, Trevi strūklakas Romā. Foto: no unsplash.com

Arī Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā lasāms brīdinājums ceļotājiem, kuri dodas uz Itāliju.

“Ceļotāju iecienītās atpūtas vietās (Romā, Milānā, Venēcijā, Bari, Palermo, Katānijā u.c.) nepieciešams ievērot piesardzību, lai izvairītos no kabatzagļiem.

Nav ieteicams nēsāt uzkrītošas rotaslietas, ņemt līdzi lielas naudas summas un turēt vienviet visus dokumentus.

Ceļojot ar automašīnu, nav droši salonā redzamā vietā atstāt personīgas mantas, somas, personu apliecinošus dokumentus,” informē ministrija.

E. Grāvīte: “Ceļotājiem vienmēr iesaku braucienā ņemt līdzi gan pasi, gan eiD karti un šos dokumentus glabāt atsevišķi. Vienu dokumentu vajadzētu glabāt vēdersomā vai plecu somā zem apģērba, otru – čemodānā vai viesnīcas seifā.

Somiņa – pēc iespējas mazāka, un nelikt to uz muguras! 

Arī skaidru naudu vēlams neturēt tikai vienā vietā, bet izdalīt un glabāt atsevišķi. Reizēm ārvalstīs tiek nozagti karšu dati. Šādos gadījumos ieteicams ceļojumā lietot atsevišķu maksājuma karti vai kontu ar limitētu naudas daudzumu.”

Zagļu meka Barselona

Latvijas ceļotājus, kuri grasās apmeklēt Spāniju, Ārlietu ministrija aicina īpaši ievērot piesardzību Barselonā, Madridē un Tenerifē.

Barselonai jau gadiem ilgi ir slikta reputācija saistībā ar kabatzagļiem. Šo pilsētu bieži dēvē par kabatzagļu meku Eiropā.

Tur garnadži nereti strādā grupās, izmantojot uzmanības novēršanu (piedāvā palīdzību, uzsit uz pleca, izlej dzērienu u.c.), lai nepamanīti paņemtu maku, telefonu vai citas vērtīgas lietas.

Klasiskā kabatzagļu uzmanības novēršanas shēma, ar ko saskārušies tūristi Barselonā, ir “putnu kaku krāpšana”.

Tūristam uz apģērba tiek uzlieta putnu mēsliem līdzīga masa vai cits šķidrums, piemēram, kafija, tad pēkšņi uzrodas izpalīdzīgs garāmgājējs, kurš piedāvā ūdeni, lai notīrītu traipu, tādējādi nonāk ļoti tuvu ceļotāja somai vai kabatai.

Un, kamēr cilvēks aizņemts ar “traipa tīrīšanu”, no viņa somas/kabatas tiek izņemts maks, nauda vai citas vērtīgas lietas.

Tāpēc ceļotāji aicināti būt piesardzīgi, ja kāds nepazīstams cilvēks uz ielas piedāvā palīdzību (it īpaši, ja tas notiek pēc pēkšņa “nejauša” traipa, izliešanas vai grūdiena). Vislabākā rīcība – pieklājīgi no tās atteikties.

Spānijā visbiežāk kabatzagšanas notiek pie tādiem apskates objektiem kā La Rambla (Las Ramblas) un Svētās Ģimenes baznīca (Sagrada Familia) Barselonā, galvenajā laukumā (Plaza Mayor) un Prado muzeja Madridē, kā arī Alhambra pils un cietokšņa kompleksa Granadā.

“Non merci”!

Ceļotājiem, kas vēlas baudīt ikoniskas apskates vietas, mākslu, arhitektūru, romantiku un gastronomiju Parīzē, pirms tam vērts izpētīt, kuros Francijas galvaspilsētas rajonos un vietās ir visaugstākais noziedzības līmenis.

Arī šāda informācija atrodama Latvijas Ārlietu ministrijas vietnē. 

Arī Parīzē garnadži cilvēku kabatas visbiežāk izkrata pie lielākajām tūrisma vietām – piemēram, Eifeļa torņa, Parīzes Dievmātes katedrāles (Notre-Dame), piesardzīgiem jābūt arī Elizejas laukos.

Zagļi bieži darbojas pie muzejiem, pieminekļiem, restorāniem, viesnīcām, pludmalēm, vilcieniem, stacijām, lidostām, metro un mērķē uz automašīnām, kurām nav vietējo numura zīmju.

Nereti kabatzagļi ir pusaudži, jo nepilngadīgajiem Francijā ir ļoti grūti nonākt cietumā.

Piemēram, ASV vēstniecība saviem pilsoņiem, kas sastopas ar kabatzagļiem Parīzē, neiesaka uzsākt pakaļdzīšanos. Ja kabatzagļi strādā grupā, tūrista maks, visticamāk, jau ticis nodots tālāk, pirms cilvēks pamanījis tā pazušanu.

“Ja tu satver kādu, kuram nav tava maka, vari ļoti ātri nokļūt nopietnās nepatikšanās,” brīdina vēstniecība.

Arī šajā romantiskajā pilsētā zagļi bieži pielieto dažādus uzmanības novēršanas trikus, piemēram, divi vai vairāki cilvēki pieiet klāt un jautā ceļu vai mēģina pārdot kaut ko. Un, kamēr cilvēks aizņemts ar vienu personu, otra iztukšo viņa kabatu.

Tāpat arī Parīzē ir iespējamība uzrauties uz “izpalīdzīgo traipu tīrītāju”.

Vēl viens sens Francijas galvaspilsētas kabatzagļu un krāpnieku triks ir: “paskaties, es atradu zelta gredzenu – vai tas ir tavs?”

Kāds “nejauši” nomet gredzenu, tad pēkšņi to “atrod” un jautā potenciālajam upurim, vai tā ir viņa rotaslieta (vai piedāvā piemērīt).

Ja cilvēks paņem gredzenu, tad tā “atradējs” sāk prasīt naudu kā pateicību vai “atlīdzību”, bet nereti šī viltība tiek izmantota uzmanības novēršanai – kamēr cilvēks runā ar gredzena “atradēju”, viņa līdzdalībnieks mēģina iebāzt roku viņa kabatā vai somā.

Francijas blogeri, kuri sniedz padomus Parīzes viesiem, norāda – parīzietis tūristu uz ielas, visticamāk, neapstādinās un neuzrunās, tāpēc, ja kāds tuvojas, kļūsti piesardzīgs.

Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja svešinieks piedāvā, piemēram, parakstīt kaut kādu petīciju. Noraidoši pakrati galvu, pasaki: “Non merci” – un turpini ceļu!

Fakti

Eiropas galamērķi, kur visbiežāk siro kabatzagļi

1. Itālija
2. Francija
3. Spānija
4. Vācija
5. Nīderlande
6. Portugāle
7. Turcija
8. Grieķija
9. Polija
10. Īrija

Avots: tourism-review.com

Eiropas pilsētas, kas bēdīgi slavenas ar kabatzagļiem

1. Barselona (Spānija)
2. Roma (Itālija)
3. Parīze (Francija)
4. Prāga (Čehija)
5. Atēnas (Grieķija)
6. Madride (Spānija)
7. Milāna (Itālija)
8. Lisabona (Portugāle)
9. Amsterdama (Nīderlande)
10. Budapešta (Ungārija)

Avots: zoomlite.com.au

Uzziņai

Kā sevi pasargāt?

> Zelta likums nr. 1 ir – nēsā makā tikai to, ko esi gatavs zaudēt.

> Izveido pases kopiju un noskenē vai nofotografē priekšpusi un aizmuguri visām lietām, kas tev ir makā. Ja kas notiks, tev būs visi nepieciešamie numuri un kontaktinformācija, lai anulētu kartes un nomainītu pasi.

> Dāmas, nēsājiet tikai somas ar rāvējslēdzēju. Turiet somu cieši zem rokas priekšpusē. Mums nav acu galvas aizmugurē, tāpēc turiet somu tur, kur varat to redzēt.

> Izmantojiet pretzagļu somu, kurai ir griezienizturīga siksna, RFID aizsardzība (tehnoloģija, kas pasargā bezkontakta kartes no nesankcionētas nolasīšanas ar speciālām ierīcēm), bloķējami rāvējslēdzēji, slēptas kabatas.

> Kungi – makus lieciet priekšējā kabatā. Tas ļoti apgrūtinās kādam to izņemt nemanot.

> Slēp naudu vairākās vietās. Pārliecinies, ka nauda ir sadalīta un glabājas vairākās drošās vietās pie tevis. Viena no iespējām – speciāla josta naudas glabāšanai.

> Sargies no pārpildītām vietām. Tirgi, vilcienu stacijas, lieli publiski pasākumi – šīs vietas īpaši iecienījuši kabatzagļi.

> Esi uzmanīgs pie brīdinājuma zīmēm par kabatzagļiem. Ja publiskā vietā redzi uzrakstu par kabatzagļiem, nepieskaries kabatai, lai pārbaudītu savas mantas. Zagļi tieši tur gaida, lai redzētu, kur glabājas tava nauda vai maks.

Dažādi avoti

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus dienai ir 24 (divdesmit četru) stundu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 0.99 (99 centi).
  2. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 5.99 (pieci euro un 99 centi).
  4. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 10.99 (desmit euro un 99 centi) vienam mēnesim.
  5. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz