Kādā tviterī izplatītā ierakstā lasāms apgalvojums, ka Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām ir aizliegts ieceļot septiņās Eiropas valstīs.

Iesniedzot vīzas pieteikumu Itālijā, ieceļošana it kā esot aizliegta Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Islandē, Latvijā un Lietuvā.

ĀM skaidroja, ka runa ir tieši par ceļošanu ar Krievijas nebiometriskajām pasēm.

Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, paziņojušas Eiropas Komisijai, ka šādus vecā tipa dokumentus tās neatzīst, jo tas ir valsts drošības jautājums.

Ja vīzas pieteicējam ir šāda pase, vienotā vīzu sistēma automātiski norāda valstis, kurās dokuments nav derīgs.

Tāpat ĀM atzīmēja, ka Krievijas pases bez biometrijas datiem neatbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) rekomendācijām un rada drošības riskus.

Šādos dokumentos nav elektronisko datu nesēju, tādēļ nav iespējams salīdzināt personas datus ar mikroshēmā iekļauto informāciju, turklāt tās ir vieglāk viltot.

Latvijā lēmums atzīt tikai biometrijas datus saturošas Krievijas pilsoņa pases stājās spēkā šā gada 15.jūlijā.

ĀM uzsver, ka Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām pasēs bez biometrijas ieceļošana Latvijā ir liegta gan caur ārējām, gan iekšējām robežām, un kontroli nodrošina Valsts robežsardze.

ĀM norāda, ka kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara pret Ukrainu sākuma 2022.gada 24.februārī Latvija ir noteikusi stingrus ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā.

Ieceļošana ir atļauta tikai ierobežotām Krievijas pilsoņu kategorijām, piemēram, Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem, personām, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.